Meroni kriminālprocesa izmeklētājai Čuprikai brīnumainā kārtā lietošanā parādījusies jauna automašīna
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šveices jurista Rūdolfa Meroni kriminālprocesa negribīgajai sācējai un izbeidzējai, Valsts policijas galvenajai inspektorei Veronikai Čuprikai, nedeklarējot ne dāvinājuma saņemšanu, ne līzinga līguma slēgšanu, 2019. gadā lietošanā brīnumainā kārtā parādījusies jauna automašīna Toyota Corolla.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā V. Čuprikas valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņa nav bijuši ne deklarējami skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, ne parādi vai izsniegti aizdevumi.
Gada laikā vecākā inspektore atalgojumā saņēmusi 32 195 eiro (pirms nodokļu nomaksas) un vēl 82 eiro „u.c. ienākumus” no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra. Tas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas V. Čuprika atalgojumā varētu būt saņēmusi aptuveni 22 tūkstošus eiro.
Taču, neraugoties uz to, ka policijas izmeklētāja nav deklarējusi nevienu veiktu darījumu, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2019. gadā tie bija 8600 eiro), viņas lietošanā 2019. gadā ir nonākusi jauna, tā paša 2019. gada izlaiduma automašīna Toyota Corolla. Šādas jaunas automašīnas standartcena vislētākajā versijā ir apmēram 17 000 eiro.
Visticamākais, izmeklētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu deklarēt noslēgtu līzinga līgumu, taču ir iespējami arī citi izskaidrojumi. Pietiek jau informēja par to, kā bēdīgi slavenā Ventspils noslīkušā bērna vecāku „nedeklarēto ienākumu” prokurore Rūta Leišavniece nebija publiski deklarējusi automašīnas Toyota Yaris iegādes darījumu, bet prokuratūra secināja, ka viņa, „iespējams, nav ievērojusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteikto valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību”.
Tiesa, R. Leišavnieci sodīt prokuratūra neuzskatīja par iespējamu, jo esot iestājies noilgums. Savukārt V. Čuprika automašīnu lietošanā bez darījuma deklarēšanas ieguvusi tikai 2019. gadā.
Kā jau informēts, izmeklētāja V. Čuprika ir zināma ar to, ka kriminālprocesu saistībā ar R. Meroni iespējamām nelikumīgām darbībām ar „apsaimniekojamo” arestēto mantu sāka tikai pēc stingra prokuratūras norādījuma un tagad, marta beigās to ir paklusām izbeigusi nozieguma sastāva neesamības dēļ.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
