“Meroni kriminālprocess” nonācis citā Valsts policijas struktūrvienībā tāpēc, ka veiktas “strukturālās pārmaiņas”

Par to “Pietiek” informēja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte, atbildot uz virkni jautājumu, kas tika nosūtīti VP  Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 2. nodaļas priekšniekam Vitālijam Polovinskim.

“Saprotam interesi, tomēr…”

Bet tieši V. Polovinskim jautājumi tika uzdoti tāpēc, ka iekšlietu ministrs Kristaps Eklons “Pietiek” informēja, ka t.s. Meroni kriminālprocesu no VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas pārņēmusi V. Polovinska vadītā ENAP 2. nodaļa. Savukārt, lai iegūtu kādas konkrētākas ziņas, ministrs aicināja vērsties pie procesa virzītāja.

Ņemot vērā, ka no ENAP 2. nodaļas darbiniekiem publiski zināmi tikai šīs nodaļas priekšnieka kontakti, sekojot ministra aicinājumam, “Pietiek” vaicāja V. Polovinskim:

“Kāpēc 2021. gada 3. augustā uzsāktais kriminālprocess Nr. … tika pāradresēts Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļai? Vai tas nozīmē, ka Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde nespēja šo kriminālprocesu objektīvi izmeklēt?

Vai procesa virzītājs šajā lietā esat Jūs pats vai kāds no Jūsu vadītās nodaļas izmeklētājiem?”

Atbildi sniedza nevis minētais VP nodaļas priekšnieks, bet gan VP Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece S. Grāvīte: “Šī kriminālprocesa izmeklēšanu ir pārņēmusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa. Tas ir noticis Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes strukturālo pārmaiņu rezultātā (https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-strukturalas-reformas-parmainas-galvenaja-kriminalpolicijas-parvalde), attiecīgi kriminālprocesu pēc piekritības pārņemot ENAP. Kriminālprocesā notiek aktīva izmeklēšana.

Saprotam interesi par izmeklēšanas gaitu, tomēr šobrīd, lai nekaitētu procesa sekmīgai virzībai, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju nevaram sniegt.”

“Aktīva izmeklēšana” jau vairāk nekā gadu

Tādējādi bez atbildes palika ne tikai “Pietiek” jautājums, kura konkrēta VP amatpersona konkrētajā kriminālprocesā šobrīd ir procesa virzītājs, bet arī šādi jautājumi:

„Vai kriminālprocesā ir nopratināts bijušais Šveices advokāts Rudolfs Meroni? Ja ir nopratināts, tad vai viņš uz pratināšanu ieradās Latvijā, jeb izmeklētāji brauca pie viņa uz Šveici (vai uz Grieķijas salu Krētu, vai varbūt uz kādu citu “jurisdikciju”)?

Kāds statuss kriminālprocesā šobrīd ir R. Meroni?

Vai aizdomas par Rīgas apgabaltiesas lēmuma nepildīšanu krīt uz vienu vai vairākām personām?”

Droši vien plašākam lasītāju lokam jāpaskaidro, kāpēc cita starpā uzdots arī pēdējais jautājums.

Varētu rasties jautājums, vai tiešām kādam nav saprotams - ja arestētā manta glabāšanā 2007. gada beigās tika nodota tolaik vēl Šveices advokātam R. Meroni, tad viņš un tikai viņš var būt atbildīgs par šīs mantas nenodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūras glabāšanā uzreiz pēc 2020 gada 17. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa pieņēma attiecīgu lēmumu?

Nē, izrādās, te nebūt nekas nav pašsaprotams.

Kam no Meroni labās atmiņas bail?

“Pietiek” jau rakstīja, ka pēc tam, kad pirms vairāk nekā diviem gadiem ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu it kā juridiski (bet ne praktiski) t.s. Lemberga lietā arestētās mantas glabāšana tika atņemta R. Meroni, viņš sācis sniegt rakstiskas liecības, kurās viens no šokējošiem motīviem ir – vismaz daļa no arestētās mantas sen jau nemaz neatrodas pie R. Meroni, bet gan Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā!

Tāpat “Pietiek” jau vairākkārt ir rakstījis, cik R. Meroni ir laba atmiņa un cik precīzi sakārtota dienaskārtības fiksēšanas un iegrāmatošanas kārtība, un kā viņa liecības ir ietekmējušas vēl ne pārāk sen Latvijā visvarenu un pilnīgi neaizskaramu amatpersonu – Ģenerālprokuratūras prokurora Anda Mežsarga un Satversmes aizsardzības biroja iekšējās drošības struktūrvienības vadītāja Aigara Sparāna – likteņus.

Bet, ja R. Meroni liecības ir patiesas un arestētā manta – vairāku ārvalstu kompāniju akciju sertifikātu oriģināli – tiešām atrodas LR Ģenerālprokuratūrā, tad rodas aizdomas par to, ka LR Ģenerālprokuratūras prokurori ir maldinājuši tiesu vismaz par to, kur reāli atrodas arestētā manta. Uz šīs maldības pamata Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija pirmās instances spriedumā vienkārši ir nokopējusi prokuroru sarakstītos dokumentus un tādējādi zaudējusi objektivitātes plīvuru acīmredzami un pierādāmi.

Turklāt, ja R. Meroni ir taisnība, tad rodas vesela gūzma jautājumu, starp kuriem galvenais ir – ja ārvalstu kompāniju akciju sertifikāti tiešām atrodas LR Ģenerālprokuratūrā, tad kā ir iespējams, ka R. Meroni mierīgi turpina kontrolēt visus Ventspils tranzītbiznesa lielākos uzņēmumus (piemēram, kā liecina datu bāze “Firmas.lv”, vēl šā gada jūnijā mainot AS “Ventbunkers” padomi), kas ir iespējams tikai tad, ja viņš kontrolē arī šo uzņēmumu kontrolpaketes īpašniekus - ārvalstu kompānijas, kurās kaut kas (reālas akcijas, uzrādītāja akcijas, patiesā labuma guvēja tiesības u.tml.) ir arestēts?

Tas nav iespējams, ja akciju sertifikātu oriģināli atrodas LR Ģenerālprokuratūrā.

Cita iespēja – LR Ģenerālprokuratūras prokurori izsniedz R. Meroni šos akciju sertifikātus, lai viņš varētu nobalsot attiecīgās akcionāru pilnsapulcēs un tad paņem šos sertifikātus atpakaļ “krimināllietas materiālos”.

Ja kaut kas tāds tiešām būtu iespējams, tad kriminālprocess par arestētās mantas nenodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai, šķiet, būtu jāvirza ne tikai pret R. Meroni, bet arī pret visiem citiem mantas “nenodevējiem” – tostarp pret LR Ģenerālprokuratūras prokuroriem.  

Tāpēc tāds pēdējais jautājums.

“Strukturālās pārmaiņas” t.s. Meroni kriminālprocesu “strukturāli” neskar

Kādas tad “strukturālās pārmaiņas” šovasar ir notikušas VP Galvenajā  Kriminālpolicijas pārvaldē un tai pakļautajās struktūrvienībās, un kā  šīs “strukturālās pārmaiņas” teorētiski varēja ietekmēt “Meroni kriminālprocesa” izmeklēšanu? 

Pārmaiņas veiktas šovasar un “faktiski stājušas spēkā ar šī gada 1. augustu,” teikts oficiālā VP paziņojumā.

Izmaiņu būtība oficiāli formulēta šādi: “Līdz ar pārmaiņām Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pakļautībā ir septiņas pārvaldes, no kurām katra specializējas konkrētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un novēršanā, kā arī viens birojs.”

Savukārt attiecībā uz divām pārvaldēm, kas viena otrai “pēc piekritības” (?!) esot nodevušas šeit aprakstīto tā dēvēto Meroni kriminālprocesu, oficiālā paziņojumā ir teikts:

“Lai nodrošinātu efektīvāku smagās un organizētās noziedzības apkarošanu ir apvienotas līdzšinējās VP GKrPP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un Kriminālizmeklēšanas pārvalde, izveidojot VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida nozieguma apkarošanas pārvaldi.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrā paliek divas nodaļas, kurām piekritīga tādu noziegumu, kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un noziegumu finanšu sistēmā izmeklēšana, kā arī krāpšanu, piesavināšanās, viltotas naudas izgatavošanas un izplatīšanas, noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi izmeklēšana un autortiesību pārkāpumu izmeklēšana nelicencēta audiovizuālā satura (TV) jomā.”

No šiem oficiāliem paziņojumiem var secināt tikai to, ka šeit aprakstītais kriminālprocess nav palicis kaut kur reorganizētās struktūrvienības jaunos veidojumos, bet gan tiešām nodots pilnīgi citai VP struktūrvienībai.

Novērtē šo rakstu: