Iesaki rakstu: 
„Luksusa klases manifests” – tā reklāmas tekstos tiek aprakstīts jaunais BMW luksus klases apvidus auto modelis X7, kura cena sākas no 90 tūkstošiem eiro. Latvijā tā pirmo astoņu īpašnieku vidū ir gan Šveices advokāta Rūdolfa Meroni uzņēmumu menedžeru uzņēmums ASM, gan Gunta Rāvja kompāniju grupas SIA Roadeks, kas pieminēta saistībā ar ziedojumu Baibas Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
„Luksusa klases manifests: jaunais BMW X7 eleganti apvieno izskatu un personību. Majestātiskais izskats neaizēno viegluma un veiklības sajūtu, pateicoties tīrajam dizainam un sportiskajam stilam. Vienlaikus ievērojamais salona plašums pirmo reizi piedāvā ekskluzivitātes, funkcionalitātes un brīvības saspēli – tas ir nesalīdzināms komforts visās trijās sēdekļu rindās. Šarms savā būtībā. Elegance raksturā,” – šādi tiek reklamēts visjaunākais luksus klases BMW modelis, kura cena sākas no 90 tūkstošiem eiro un var pārsniegt arī 120 tūkstošus un pat vairāk.
Latvijā šo auto modeli sāka tirgot tikai nesen, taču, kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, jau ir iegādātas kopumā astoņas šādas automašīnas. Dati par pieciem īpašniekiem – fiziskajām personām nav publiski pieejami, toties ir zināmi trīs ekstra dārgā auto iegādātāji – juridiskās personas, kas tikušas pie diviem X7 XDRIVE 30D modeļiem un viena īpaši dārgā X7 M50D, kura cena saskaņā ar BMW oficiālo cenu lapu sākas no 116 tūkstošiem eiro.
Tieši šo īpaši dārgo modeli tumši zilā krāsā nule – pirms divām nedēļām iegādājusies SIA ASM, kuras oficiālā īpašniece un patiesā labuma guvēja saskaņā ar Lursoft datiem ir ļoti cienījama vecuma kundze – 1943. gadā dzimusī Venera Hāze, kura uzņēmumu pirms četriem gadiem dibinājusi, lai oficiāli nodarbotos ar „automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu".
Tiesa, daudz labāk ir zināmi šīs SIA valdes locekļi – 1974. gadā dzimušais Jānis Hāze un 1977. gadā dzimušais Alvis Hāze, kuru vārdi dažādās kombinācijās atrodami to uzņēmumu vadībā, kuri publiski tiek saistīti ar Aivara Lemberga arestētās mantas glabātāja, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni vārdu.
Interesanti, ka SIA ASM dārgo pirkumu spējusi atļauties, lai gan viss tās pagājušā gada apgrozījums saskaņā ar Lursoft datiem ir bijis tikai aptuveni puse no dārgā pirkuma – 67 tūkstoši eiro, bet valsts budžetā uzņēmums nodokļos samaksājis nepilnus 16 tūkstošus eiro.
Savukārt no diviem salīdzinoši lētākajiem XDRIVE 30D modeļiem viens reģistrēts autotirgotājam Inchcape, bet otru iegādājusies cita „interesanta” kompānija – SIA Roadeks.
Šī uzņēmuma nosaukums nesen tika pieminēts pēc politiķes Baibas Brokas un uzņēmēja Gunta Rāvja aizturēšana, - SIA Roadeks daļēji pieder G. Rāvim un ar viņa svētību pirms diviem gadiem ziedojusi B. Brokas vadītajai Biatlona federācijai 20 tūkstošus eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
