Iesaki rakstu: 
„Luksusa klases manifests” – tā reklāmas tekstos tiek aprakstīts jaunais BMW luksus klases apvidus auto modelis X7, kura cena sākas no 90 tūkstošiem eiro. Latvijā tā pirmo astoņu īpašnieku vidū ir gan Šveices advokāta Rūdolfa Meroni uzņēmumu menedžeru uzņēmums ASM, gan Gunta Rāvja kompāniju grupas SIA Roadeks, kas pieminēta saistībā ar ziedojumu Baibas Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.
„Luksusa klases manifests: jaunais BMW X7 eleganti apvieno izskatu un personību. Majestātiskais izskats neaizēno viegluma un veiklības sajūtu, pateicoties tīrajam dizainam un sportiskajam stilam. Vienlaikus ievērojamais salona plašums pirmo reizi piedāvā ekskluzivitātes, funkcionalitātes un brīvības saspēli – tas ir nesalīdzināms komforts visās trijās sēdekļu rindās. Šarms savā būtībā. Elegance raksturā,” – šādi tiek reklamēts visjaunākais luksus klases BMW modelis, kura cena sākas no 90 tūkstošiem eiro un var pārsniegt arī 120 tūkstošus un pat vairāk.
Latvijā šo auto modeli sāka tirgot tikai nesen, taču, kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, jau ir iegādātas kopumā astoņas šādas automašīnas. Dati par pieciem īpašniekiem – fiziskajām personām nav publiski pieejami, toties ir zināmi trīs ekstra dārgā auto iegādātāji – juridiskās personas, kas tikušas pie diviem X7 XDRIVE 30D modeļiem un viena īpaši dārgā X7 M50D, kura cena saskaņā ar BMW oficiālo cenu lapu sākas no 116 tūkstošiem eiro.
Tieši šo īpaši dārgo modeli tumši zilā krāsā nule – pirms divām nedēļām iegādājusies SIA ASM, kuras oficiālā īpašniece un patiesā labuma guvēja saskaņā ar Lursoft datiem ir ļoti cienījama vecuma kundze – 1943. gadā dzimusī Venera Hāze, kura uzņēmumu pirms četriem gadiem dibinājusi, lai oficiāli nodarbotos ar „automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu".
Tiesa, daudz labāk ir zināmi šīs SIA valdes locekļi – 1974. gadā dzimušais Jānis Hāze un 1977. gadā dzimušais Alvis Hāze, kuru vārdi dažādās kombinācijās atrodami to uzņēmumu vadībā, kuri publiski tiek saistīti ar Aivara Lemberga arestētās mantas glabātāja, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni vārdu.
Interesanti, ka SIA ASM dārgo pirkumu spējusi atļauties, lai gan viss tās pagājušā gada apgrozījums saskaņā ar Lursoft datiem ir bijis tikai aptuveni puse no dārgā pirkuma – 67 tūkstoši eiro, bet valsts budžetā uzņēmums nodokļos samaksājis nepilnus 16 tūkstošus eiro.
Savukārt no diviem salīdzinoši lētākajiem XDRIVE 30D modeļiem viens reģistrēts autotirgotājam Inchcape, bet otru iegādājusies cita „interesanta” kompānija – SIA Roadeks.
Šī uzņēmuma nosaukums nesen tika pieminēts pēc politiķes Baibas Brokas un uzņēmēja Gunta Rāvja aizturēšana, - SIA Roadeks daļēji pieder G. Rāvim un ar viņa svētību pirms diviem gadiem ziedojusi B. Brokas vadītajai Biatlona federācijai 20 tūkstošus eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
