Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni slēpti kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, kuram tiesa nesen piesprieda samaksāt viņa piekrāptajam uzņēmumam LDz Cargo gandrīz 70 tūkstošus eiro, cietis vēl vienu sakāvi tiesā, - Latgales priekšpilsētas tiesa nolēmusi noraidīt viņa pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā.

Pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un  LDz Cargo  un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.

Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”

Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, savukārt 16. jūlijā tā pati tiesa ir nolēmusi noraidīt Bremzes pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā. Pietiek šodien publicē šo tiesas lēmumu pilnā apmērā.

LĒMUMS Rīgā 2019. gada 16. jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zemmere ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku, piedaloties zvērinātam advokātam L.Rasnačam, atklātā tiesas sēdē izskatīja Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu civillietā Nr.C24160116

 SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, pretprasība noraidīta.

Spriedumā noteikts termiņš tā pārsūdzēšanai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2019. gada 10. jūnija.  Tādējādi sprieduma pārsūdzēšanas termiņa pēdējā diena ir 2019. gada 1. jūlijs.

[2] 2019. gada 1. jūlijā tiesā saņemts Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikums par papildsprieduma taisīšanu civillietā.

Pieteikumā norādīts, ka pretprasībā Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” pieteica lūgumu piedzīt par labu Mārim Bremzem un AS “Baltijas Ekspresis” no LDZ CARGO visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Šajā civillietā 27.11.2017. Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” iesniedzis blakus sūdzību, par kuru tika samaksāta valsts nodeva. 2019. gada 30. aprīļa tiesas sēdē ticis iesniegts Atbildētāju pieteikums par tiesāšanās izdevumiem, kam tika pievienoti divi rēķini, kas pierāda, ka AS “Baltijas Ekspresis” par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību šajā lietā bijuši izdevumi 32 281,59 EUR apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka no sprieduma redzams, ka prasītāja prasījumi, kas bija vērsti pret AS “Baltijas Ekspresis” tika pilnībā noraidīti un to tā var secināt, ka prasītāja prasība pret AS “Baltijas Ekspresis” ir pilnībā noraidīta.

Pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 44.panta trešo daļu tiesai bija jāpiedzen no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” gan samaksātos tiesas izdevumus, gan arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, taču tiesa spriedumā nav nospriedusi piedzīt no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 32 281,59 EUR, kas ar pamats taisīt lietā papildspriedumu.

Pamatojoties uz norādīto un Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas 2.punktu pieteikumā pieteikts lūgums par papildsprieduma lietā taisīšanu.

[3] 2019. gada 3. jūlijā lietas dalībniekiem paziņots par pieteikuma par papildsprieduma lietā taisīšanu izlemšanu tiesas sēdē atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrās daļas, 21 un 22 daļas, un 201.panta trešās daļas prasībām.

[4] 2019. gada 3. jūlijā tiesā saņemts SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojums par 28.06.2019. pieteikumu par papildsprieduma lietā taisīšanu, kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, jo Atbildētāji nepareizi interpretē Civilprocesa likuma 201.pantā ietvertā papildsprieduma jēgu, kā arī ignorē spriedumā norādīto tiesas argumentāciju.

[5] Tiesas sēdē zvērināti advokāti O,Jonāns un E.Čakste nebija ieradušies. Par pieteikuma izskatīšanu tiesas sēdē tiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.  Atbilstoši Civilprocesa likuma 201.panta trešajai daļai lietas dalībnieku neierašanās nav šķērslis pieteikuma izlemšanai.

Tiesas sēdē zvērināts advokāts L.Rasnačs pieteikumu neatzina par pamatotu, lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pieteikumā norādīto un civillietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir atsakāma papildsprieduma lietā taisīšana.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja: 1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

[6.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu nospriests:

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļu par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 57 256,00 EUR (piecdesmit septiņi tūkstoši divi simti piecdesmit seši euro) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. 8 807,76 EUR  (astoņi tūkstoši astoņi simti septiņi eiro un 76 centi) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” valsts nodevu 1 801,71 EUR (viens tūkstotis astoņi simti viens eiro un 71 cents) apmērā, kancelejas nodevu 30,62 EUR (trīsdesmit euro un 62 centi) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 651,59 EUR (viens tūkstotis seši simti piecdesmit viens euro un 59 centi) apmērā. [..]

Noraidīt prasību daļā par izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļas piedziņu no Māra Bremzes par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 25 826,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par vienošanās iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu no Māra Bremzes 81 720,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par nodokļu veidā nomaksātu zaudējumu 10 385,06 EUR apmērā piedziņu no Māra Bremzes.

Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. piedziņu no Māra Bremzes 5 288,31 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par  Konkurences likuma 18.panta otrās daļas ģenerālklauzulas un trešās daļas 4.punkta pārkāpuma konstatēšanu  AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, darbībās.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par negodīgas konkurences aizlieguma sakarā zaudējumu 500 000 EUR apmērā piedziņu.

[6.3] Pieteikumā norādīts, ka spriedumā nav izlemts jautājums par tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību 32 281,50 EUR atlīdzināšanu AS “Baltijas Ekspresis”.

 Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Konkrētajā civillietā prasība tika apmierināta daļēji, pretprasība pilnībā tika noraidīta. Tiesas ieskatā ir nošķirama prasība no prasījuma. Prasībā var tikt ietverti viens vai vairāki savstarpēji saistīti prasījumi. Lai atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai piespriestu ar lietas vešanu saistītos izdevumus no prasītāja par labu atbildētājam, tad prasībai jātiek noraidītai, kas konkrētajā lietā nav. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31. oktobra spriedumā lietā SKC-2768/2014 pausta tēze, ka ņemot vērā pretprasības institūta būtību, Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais par to, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam tulkojams paplašināti un ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad noraidīta pretprasība.

Iepazīstoties ar tiesas spriedumu ir konstatējams, ka tā 31.lapas pusē tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesas izdevumu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu par labu Atbildētājiem atzīstot, ka norādītie izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi.

Civilprocesa likuma komentāros pie 201.panta norādīts, ka tiesas spriedumam jābūt pilnīgam (izsmeļošam) un galīgam. Ja tiesa tomēr savā spriedumā nav devusi atbildi uz visiem pieteiktajiem un tiesas sēdē apspriestajiem prasījumiem, tad šādu trūkumu var novērst taisot papildspriedumu. [..] Tiesām, taisot papildspriedumu, jāievēro, ka spriedums taisāms tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem vai lietas izskatīšanas laikā grozītajiem un papildinātajiem prasījumiem, nepārsniedzot šo prasījumu robežas. Ar papildspriedumu var papildināt pamatsprieduma rezolutīvo daļu, bet ne citas tā daļas [..] (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra. 2016., 543.lpp.).

Tiesa atzīst, ka no Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas izriet, ka papildsprieduma jēga ir sniegt tiesai iespēju taisīt papildspriedumu par kādu prasījumu, kurš nav ticis apskatīts spriedumā, lai gan puse par to sniegusi paskaidrojumus un iesniegusi pierādījumus, kā arī gadījumos, kad tiesa nav noteikusi  kāda summas, tajā skaitā tiesāšanās izdevumu apmēru.

2019. gada 10. jūnija spriedumā tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu Atbildētājam, norādot, ka tiesāšanās izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi, līdz ar ko šis jautājums spriedumā ir izspriests. Tiesāšanās izdevumi, kurus tiesa nolēmusi neatlīdzināt, sprieduma rezolutīvajā daļā nav jānorāda, jo Civilprocesa likuma 193.panta sestā daļa to neprasa. Apstāklis, ka sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīta neatlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa nevar būt iemesls papildsprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot norādīto tiesai nav pamata taisīt lietā papildspriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu no Prasītāja par labu Atbildētājiem pamatojoties uz Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu, jo gadījumā, ja tiesa izlemju par labu tiesāšanās izdevumu piedziņai no Prasītāja par labu Atbildētājiem, tiesa papildspriedumā taisītu pretēju secinājumu sprieduma 31.lapas pusē norādītajam, kas nav pieļaujami.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka Atbildētājiem ir atsakāms lietā taisīt papildspriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 201.panta, tiesa nolēma noraidīt Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu un atteikt papildsprieduma taisīšanu civillietā - SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Novērtē šo rakstu:

22
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...