Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni slēpti kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, kuram tiesa nesen piesprieda samaksāt viņa piekrāptajam uzņēmumam LDz Cargo gandrīz 70 tūkstošus eiro, cietis vēl vienu sakāvi tiesā, - Latgales priekšpilsētas tiesa nolēmusi noraidīt viņa pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā.

Pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un  LDz Cargo  un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.

Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”

Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, savukārt 16. jūlijā tā pati tiesa ir nolēmusi noraidīt Bremzes pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā. Pietiek šodien publicē šo tiesas lēmumu pilnā apmērā.

LĒMUMS Rīgā 2019. gada 16. jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zemmere ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku, piedaloties zvērinātam advokātam L.Rasnačam, atklātā tiesas sēdē izskatīja Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu civillietā Nr.C24160116

 SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, pretprasība noraidīta.

Spriedumā noteikts termiņš tā pārsūdzēšanai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2019. gada 10. jūnija.  Tādējādi sprieduma pārsūdzēšanas termiņa pēdējā diena ir 2019. gada 1. jūlijs.

[2] 2019. gada 1. jūlijā tiesā saņemts Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikums par papildsprieduma taisīšanu civillietā.

Pieteikumā norādīts, ka pretprasībā Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” pieteica lūgumu piedzīt par labu Mārim Bremzem un AS “Baltijas Ekspresis” no LDZ CARGO visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Šajā civillietā 27.11.2017. Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” iesniedzis blakus sūdzību, par kuru tika samaksāta valsts nodeva. 2019. gada 30. aprīļa tiesas sēdē ticis iesniegts Atbildētāju pieteikums par tiesāšanās izdevumiem, kam tika pievienoti divi rēķini, kas pierāda, ka AS “Baltijas Ekspresis” par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību šajā lietā bijuši izdevumi 32 281,59 EUR apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka no sprieduma redzams, ka prasītāja prasījumi, kas bija vērsti pret AS “Baltijas Ekspresis” tika pilnībā noraidīti un to tā var secināt, ka prasītāja prasība pret AS “Baltijas Ekspresis” ir pilnībā noraidīta.

Pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 44.panta trešo daļu tiesai bija jāpiedzen no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” gan samaksātos tiesas izdevumus, gan arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, taču tiesa spriedumā nav nospriedusi piedzīt no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 32 281,59 EUR, kas ar pamats taisīt lietā papildspriedumu.

Pamatojoties uz norādīto un Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas 2.punktu pieteikumā pieteikts lūgums par papildsprieduma lietā taisīšanu.

[3] 2019. gada 3. jūlijā lietas dalībniekiem paziņots par pieteikuma par papildsprieduma lietā taisīšanu izlemšanu tiesas sēdē atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrās daļas, 21 un 22 daļas, un 201.panta trešās daļas prasībām.

[4] 2019. gada 3. jūlijā tiesā saņemts SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojums par 28.06.2019. pieteikumu par papildsprieduma lietā taisīšanu, kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, jo Atbildētāji nepareizi interpretē Civilprocesa likuma 201.pantā ietvertā papildsprieduma jēgu, kā arī ignorē spriedumā norādīto tiesas argumentāciju.

[5] Tiesas sēdē zvērināti advokāti O,Jonāns un E.Čakste nebija ieradušies. Par pieteikuma izskatīšanu tiesas sēdē tiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.  Atbilstoši Civilprocesa likuma 201.panta trešajai daļai lietas dalībnieku neierašanās nav šķērslis pieteikuma izlemšanai.

Tiesas sēdē zvērināts advokāts L.Rasnačs pieteikumu neatzina par pamatotu, lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pieteikumā norādīto un civillietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir atsakāma papildsprieduma lietā taisīšana.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja: 1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

[6.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu nospriests:

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļu par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 57 256,00 EUR (piecdesmit septiņi tūkstoši divi simti piecdesmit seši euro) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. 8 807,76 EUR  (astoņi tūkstoši astoņi simti septiņi eiro un 76 centi) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” valsts nodevu 1 801,71 EUR (viens tūkstotis astoņi simti viens eiro un 71 cents) apmērā, kancelejas nodevu 30,62 EUR (trīsdesmit euro un 62 centi) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 651,59 EUR (viens tūkstotis seši simti piecdesmit viens euro un 59 centi) apmērā. [..]

Noraidīt prasību daļā par izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļas piedziņu no Māra Bremzes par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 25 826,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par vienošanās iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu no Māra Bremzes 81 720,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par nodokļu veidā nomaksātu zaudējumu 10 385,06 EUR apmērā piedziņu no Māra Bremzes.

Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. piedziņu no Māra Bremzes 5 288,31 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par  Konkurences likuma 18.panta otrās daļas ģenerālklauzulas un trešās daļas 4.punkta pārkāpuma konstatēšanu  AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, darbībās.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par negodīgas konkurences aizlieguma sakarā zaudējumu 500 000 EUR apmērā piedziņu.

[6.3] Pieteikumā norādīts, ka spriedumā nav izlemts jautājums par tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību 32 281,50 EUR atlīdzināšanu AS “Baltijas Ekspresis”.

 Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Konkrētajā civillietā prasība tika apmierināta daļēji, pretprasība pilnībā tika noraidīta. Tiesas ieskatā ir nošķirama prasība no prasījuma. Prasībā var tikt ietverti viens vai vairāki savstarpēji saistīti prasījumi. Lai atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai piespriestu ar lietas vešanu saistītos izdevumus no prasītāja par labu atbildētājam, tad prasībai jātiek noraidītai, kas konkrētajā lietā nav. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31. oktobra spriedumā lietā SKC-2768/2014 pausta tēze, ka ņemot vērā pretprasības institūta būtību, Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais par to, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam tulkojams paplašināti un ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad noraidīta pretprasība.

Iepazīstoties ar tiesas spriedumu ir konstatējams, ka tā 31.lapas pusē tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesas izdevumu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu par labu Atbildētājiem atzīstot, ka norādītie izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi.

Civilprocesa likuma komentāros pie 201.panta norādīts, ka tiesas spriedumam jābūt pilnīgam (izsmeļošam) un galīgam. Ja tiesa tomēr savā spriedumā nav devusi atbildi uz visiem pieteiktajiem un tiesas sēdē apspriestajiem prasījumiem, tad šādu trūkumu var novērst taisot papildspriedumu. [..] Tiesām, taisot papildspriedumu, jāievēro, ka spriedums taisāms tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem vai lietas izskatīšanas laikā grozītajiem un papildinātajiem prasījumiem, nepārsniedzot šo prasījumu robežas. Ar papildspriedumu var papildināt pamatsprieduma rezolutīvo daļu, bet ne citas tā daļas [..] (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra. 2016., 543.lpp.).

Tiesa atzīst, ka no Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas izriet, ka papildsprieduma jēga ir sniegt tiesai iespēju taisīt papildspriedumu par kādu prasījumu, kurš nav ticis apskatīts spriedumā, lai gan puse par to sniegusi paskaidrojumus un iesniegusi pierādījumus, kā arī gadījumos, kad tiesa nav noteikusi  kāda summas, tajā skaitā tiesāšanās izdevumu apmēru.

2019. gada 10. jūnija spriedumā tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu Atbildētājam, norādot, ka tiesāšanās izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi, līdz ar ko šis jautājums spriedumā ir izspriests. Tiesāšanās izdevumi, kurus tiesa nolēmusi neatlīdzināt, sprieduma rezolutīvajā daļā nav jānorāda, jo Civilprocesa likuma 193.panta sestā daļa to neprasa. Apstāklis, ka sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīta neatlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa nevar būt iemesls papildsprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot norādīto tiesai nav pamata taisīt lietā papildspriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu no Prasītāja par labu Atbildētājiem pamatojoties uz Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu, jo gadījumā, ja tiesa izlemju par labu tiesāšanās izdevumu piedziņai no Prasītāja par labu Atbildētājiem, tiesa papildspriedumā taisītu pretēju secinājumu sprieduma 31.lapas pusē norādītajam, kas nav pieļaujami.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka Atbildētājiem ir atsakāms lietā taisīt papildspriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 201.panta, tiesa nolēma noraidīt Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu un atteikt papildsprieduma taisīšanu civillietā - SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Novērtē šo rakstu:

22
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...