Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni slēpti kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, kuram tiesa nesen piesprieda samaksāt viņa piekrāptajam uzņēmumam LDz Cargo gandrīz 70 tūkstošus eiro, cietis vēl vienu sakāvi tiesā, - Latgales priekšpilsētas tiesa nolēmusi noraidīt viņa pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā.

Pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un  LDz Cargo  un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.

Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”

Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, savukārt 16. jūlijā tā pati tiesa ir nolēmusi noraidīt Bremzes pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā. Pietiek šodien publicē šo tiesas lēmumu pilnā apmērā.

LĒMUMS Rīgā 2019. gada 16. jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zemmere ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku, piedaloties zvērinātam advokātam L.Rasnačam, atklātā tiesas sēdē izskatīja Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu civillietā Nr.C24160116

 SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, pretprasība noraidīta.

Spriedumā noteikts termiņš tā pārsūdzēšanai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2019. gada 10. jūnija.  Tādējādi sprieduma pārsūdzēšanas termiņa pēdējā diena ir 2019. gada 1. jūlijs.

[2] 2019. gada 1. jūlijā tiesā saņemts Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikums par papildsprieduma taisīšanu civillietā.

Pieteikumā norādīts, ka pretprasībā Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” pieteica lūgumu piedzīt par labu Mārim Bremzem un AS “Baltijas Ekspresis” no LDZ CARGO visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Šajā civillietā 27.11.2017. Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” iesniedzis blakus sūdzību, par kuru tika samaksāta valsts nodeva. 2019. gada 30. aprīļa tiesas sēdē ticis iesniegts Atbildētāju pieteikums par tiesāšanās izdevumiem, kam tika pievienoti divi rēķini, kas pierāda, ka AS “Baltijas Ekspresis” par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību šajā lietā bijuši izdevumi 32 281,59 EUR apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka no sprieduma redzams, ka prasītāja prasījumi, kas bija vērsti pret AS “Baltijas Ekspresis” tika pilnībā noraidīti un to tā var secināt, ka prasītāja prasība pret AS “Baltijas Ekspresis” ir pilnībā noraidīta.

Pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 44.panta trešo daļu tiesai bija jāpiedzen no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” gan samaksātos tiesas izdevumus, gan arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, taču tiesa spriedumā nav nospriedusi piedzīt no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 32 281,59 EUR, kas ar pamats taisīt lietā papildspriedumu.

Pamatojoties uz norādīto un Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas 2.punktu pieteikumā pieteikts lūgums par papildsprieduma lietā taisīšanu.

[3] 2019. gada 3. jūlijā lietas dalībniekiem paziņots par pieteikuma par papildsprieduma lietā taisīšanu izlemšanu tiesas sēdē atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrās daļas, 21 un 22 daļas, un 201.panta trešās daļas prasībām.

[4] 2019. gada 3. jūlijā tiesā saņemts SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojums par 28.06.2019. pieteikumu par papildsprieduma lietā taisīšanu, kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, jo Atbildētāji nepareizi interpretē Civilprocesa likuma 201.pantā ietvertā papildsprieduma jēgu, kā arī ignorē spriedumā norādīto tiesas argumentāciju.

[5] Tiesas sēdē zvērināti advokāti O,Jonāns un E.Čakste nebija ieradušies. Par pieteikuma izskatīšanu tiesas sēdē tiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.  Atbilstoši Civilprocesa likuma 201.panta trešajai daļai lietas dalībnieku neierašanās nav šķērslis pieteikuma izlemšanai.

Tiesas sēdē zvērināts advokāts L.Rasnačs pieteikumu neatzina par pamatotu, lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pieteikumā norādīto un civillietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir atsakāma papildsprieduma lietā taisīšana.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja: 1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

[6.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu nospriests:

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļu par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 57 256,00 EUR (piecdesmit septiņi tūkstoši divi simti piecdesmit seši euro) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. 8 807,76 EUR  (astoņi tūkstoši astoņi simti septiņi eiro un 76 centi) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” valsts nodevu 1 801,71 EUR (viens tūkstotis astoņi simti viens eiro un 71 cents) apmērā, kancelejas nodevu 30,62 EUR (trīsdesmit euro un 62 centi) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 651,59 EUR (viens tūkstotis seši simti piecdesmit viens euro un 59 centi) apmērā. [..]

Noraidīt prasību daļā par izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļas piedziņu no Māra Bremzes par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 25 826,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par vienošanās iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu no Māra Bremzes 81 720,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par nodokļu veidā nomaksātu zaudējumu 10 385,06 EUR apmērā piedziņu no Māra Bremzes.

Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. piedziņu no Māra Bremzes 5 288,31 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par  Konkurences likuma 18.panta otrās daļas ģenerālklauzulas un trešās daļas 4.punkta pārkāpuma konstatēšanu  AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, darbībās.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par negodīgas konkurences aizlieguma sakarā zaudējumu 500 000 EUR apmērā piedziņu.

[6.3] Pieteikumā norādīts, ka spriedumā nav izlemts jautājums par tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību 32 281,50 EUR atlīdzināšanu AS “Baltijas Ekspresis”.

 Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Konkrētajā civillietā prasība tika apmierināta daļēji, pretprasība pilnībā tika noraidīta. Tiesas ieskatā ir nošķirama prasība no prasījuma. Prasībā var tikt ietverti viens vai vairāki savstarpēji saistīti prasījumi. Lai atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai piespriestu ar lietas vešanu saistītos izdevumus no prasītāja par labu atbildētājam, tad prasībai jātiek noraidītai, kas konkrētajā lietā nav. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31. oktobra spriedumā lietā SKC-2768/2014 pausta tēze, ka ņemot vērā pretprasības institūta būtību, Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais par to, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam tulkojams paplašināti un ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad noraidīta pretprasība.

Iepazīstoties ar tiesas spriedumu ir konstatējams, ka tā 31.lapas pusē tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesas izdevumu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu par labu Atbildētājiem atzīstot, ka norādītie izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi.

Civilprocesa likuma komentāros pie 201.panta norādīts, ka tiesas spriedumam jābūt pilnīgam (izsmeļošam) un galīgam. Ja tiesa tomēr savā spriedumā nav devusi atbildi uz visiem pieteiktajiem un tiesas sēdē apspriestajiem prasījumiem, tad šādu trūkumu var novērst taisot papildspriedumu. [..] Tiesām, taisot papildspriedumu, jāievēro, ka spriedums taisāms tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem vai lietas izskatīšanas laikā grozītajiem un papildinātajiem prasījumiem, nepārsniedzot šo prasījumu robežas. Ar papildspriedumu var papildināt pamatsprieduma rezolutīvo daļu, bet ne citas tā daļas [..] (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra. 2016., 543.lpp.).

Tiesa atzīst, ka no Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas izriet, ka papildsprieduma jēga ir sniegt tiesai iespēju taisīt papildspriedumu par kādu prasījumu, kurš nav ticis apskatīts spriedumā, lai gan puse par to sniegusi paskaidrojumus un iesniegusi pierādījumus, kā arī gadījumos, kad tiesa nav noteikusi  kāda summas, tajā skaitā tiesāšanās izdevumu apmēru.

2019. gada 10. jūnija spriedumā tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu Atbildētājam, norādot, ka tiesāšanās izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi, līdz ar ko šis jautājums spriedumā ir izspriests. Tiesāšanās izdevumi, kurus tiesa nolēmusi neatlīdzināt, sprieduma rezolutīvajā daļā nav jānorāda, jo Civilprocesa likuma 193.panta sestā daļa to neprasa. Apstāklis, ka sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīta neatlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa nevar būt iemesls papildsprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot norādīto tiesai nav pamata taisīt lietā papildspriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu no Prasītāja par labu Atbildētājiem pamatojoties uz Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu, jo gadījumā, ja tiesa izlemju par labu tiesāšanās izdevumu piedziņai no Prasītāja par labu Atbildētājiem, tiesa papildspriedumā taisītu pretēju secinājumu sprieduma 31.lapas pusē norādītajam, kas nav pieļaujami.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka Atbildētājiem ir atsakāms lietā taisīt papildspriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 201.panta, tiesa nolēma noraidīt Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu un atteikt papildsprieduma taisīšanu civillietā - SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Novērtē šo rakstu:

22
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

12

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

FotoŠī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lasīt visu...

20

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

FotoLai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

FotoGodātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, vēlēšanās gan mēs zaudējām, toties divus gadus vēlāk uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...