Meroni paslepus kontrolēta vietne metas glābt Meroni paslepus kontrolēto „Baltijas ekspresi”
PIETIEK12.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek atklāja, ka „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni paslepus kontrolētā AS Baltijas ekspresis varētu kļūt par vienu no uzņēmumiem, kuriem par patieso labuma guvēju slēpšanu tiek piemērota piespiedu likvidācija, jo šī akciju sabiedrība jau divreiz ir iesniegusi defektīvus datus par saviem patiesajiem īpašniekiem un pašlaik Uzņēmumu reģistrs tai devis laiku līdz 26. augustam, Meroni tāpat paslepus kontrolētā vietne BNN izplatījusi uzņēmuma vadītāja, nule tiesvedībā pret LDz Cargo zaudējušā Māra Bremzes versiju – šajās ķibelēs esot vainojams… uzņēmums Latvijas dzelzceļš. Pārpublicējam šo interesanto versiju pilnībā:
„Paniskās bailēs par vietu tirgū LDz mēģina graut Baltijas ekspreša reputāciju, pieļauj Bremze
Elizabete Mežule
«Ideoloģiska kara iespaidā, kuru Latvijas dzelzceļš (LDz) ved pret Baltijas ekspresi, ir novērojama vēlme finansēt nepatiesus propagandas rakstus par Baltijas ekspreša likvidāciju. Kamēr realitātē uzņēmumam vienkārši notiek normāls darba process ar Uzņēmumu reģistru (UR), lai iesniegtu informāciju par patiesā labuma guvējiem tieši tādā apjomā, kādā UR to grib redzēt.» Tā par izplatīto informāciju, ka Baltijas ekspresim varētu draudēt piespiedu likvidācija, izsakās uzņēmuma vadītājs Māris Bremze.
«Visticamāk, LDz koncernā ir paniskas bailes, kas notiks ar pārvadājumiem, tāpēc Latvijas dzelzceļš mēģina ar nepiedienīgiem paņēmieniem graut Baltijas ekspreša reputāciju.»
«Baltijas ekspreša pārvadājumu apjoms šī gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis, kamēr LDz «karsti mīļotā» meitasuzņēmuma LDz Cargo apjoms ir ievērojami samazinājies,» norāda Bremze.
«Tas ir arī viss. Bet realitāte ir cita – mēs maksājam daudz lielākus nodokļus uz vienu strādājošo nekā LDz,» piebilst Baltijas Ekspresis vadītājs.
Tāpat ir jāņem vērā tas, ka arī Latvijas dzelzceļa administrācija (LDzA) pakāpeniski izdara spiedienu uz LDz, lai pārvadājumu tirgus beidzot būtu tomēr atvērts. «Lai LDz Cargo monopola pakalpojumi, kas viņiem dod priekšrocības pārvadājumu tirgū, beigtos,» norāda Bremze.
«UR ir divas reizes palūdzis precizēt ziņas jeb sniegt papildu informāciju, kā arī iedevis mums laiku to sagatavot. Tur nekāda traģēdija un trauksme tādā izpratnē, kādā to mēģina pasniegt ar melīgu propagandu, nav,» skaidro Bremze.
Baltijas ekspreša vadītājs arī uzsver, ka uzņēmumam nav izteikts nekāds brīdinājums. «Ir pieņemts lēmums, ar kuru pagarināts termiņš, kad varam iesniegt datus par patiesā labuma guvējiem.»
Arī citām kompānijām ir bijusi līdzīga situācija ar UR, kad tas palūdz precizēt datus par patiesā labuma guvējiem. «Būtu labāk uztraukušies par to, kāpēc LDz kā valstij piederoša kompānija kopš 2007.gada neievēro likumus, kas nosaka, kad jebkuram pārvadātājam ir brīva piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai.»”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
