Meroni riskē tikt atcelts no Lemberga arestētās mantas pārvaldīšanas
PIETIEK22.11.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
ventspilniece
26.11.2012. 08:52Nu uzņēmumi jau ir, taču, kas notiek ar uzņēmumu it kā Lemberga daļu aktīviem? Atceros, ka 2009.g. prokuratūra (konkrēti Urbāns) lūdza, lai Lemberga dividendes pārskaita Meroni sievai. Tāpēc tagad brīnos, ka ĢP negrib vairs Meroni uzticēties. Interesanti, kāpēc?
Ha ha ha ha
23.11.2012. 16:59Ja Lemberga mantu parnems valsts, tad vins to visu atri dabus atpakal.
to Nekas
23.11.2012. 02:58Jā, tā viņš ir, tikai 90% pensionāru to vēl nav sapratuši. Ja mums ir TIK gudri vecvecāki, tad laikam vēl jāpaiet 20 gadiem, lai kaut kas mainītos.
Nekas
22.11.2012. 12:32nav mūžīgs. Šķēle bija gudrāks.Izzagto glīti iepakoja un pārdeva.Čavess nacionalizēja visu arī it kā likumīgā veidā piesavināto.Gan jau pienāks laiks arī mūsu bāleliņiem atdot tautai to, ko viņi atņēmuši.Vienlīdzība nepastāv nekur, bet taisnīgumam Latvijā kaut mazākajā mērā būtu jābūt. Tie Lemberga miljoni pienākas pensionāriem, kuri strādāja viņa komunistiskās ideoloģijas propogandas laikā.
Kāda mantas pārvaldīšana? Kura KPL norma paredz kādam nodot arestēto manu pārvaldīšanā?
Un vai tad kapitālsabiedrības akcijas jopojām nav bezķermeniska lieta, kuru šī iemesla dēļ nevar nekam nodot ne glabāt, ne neglabāt?
Izskatās, ka likuma piemērošanai drīkst būt izņēmumi. Nu, labi, rēķināsimies ar to.
Anonīmais Šakālis
22.11.2012. 10:51Es jau iedomājos to skatu: Ventbunkerā iesoļo Vienotības vai Reformu partijas norīkots menedžments! :DDD
Vārdu sakot, līdz šim bija pieņemts, ka politiķi šeptē pa valsts uzņēmumiem. Tagad notiks šādi:
(1) jenoti caur Strīķi un Jurašu uztaisa kriminālprocesu, piemēram, pret Šķēles meitām;
(2) proķenē caur KNAB draudzīgiem prokuroriem uzliek arestu kapitāldaļām;
(3) tiek norīkots «draudzīgs» aktīvu pārvaldītājs, kurš sāk apmaksāt šo visu pasūtījušās politiskās partijas reklāmu tēriņus, kukuļus un otkatus!
Bet Aivars — tas pēc šādas kārtības ieviešanas sāks lūgties, lai liek atpakaļ Meroni! ;)
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
