Meroni turpina ņirgāties par nevarīgajām un neprofesionālajām Latvijas iestādēm
PIETIEK24.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šveices jurists Rūdolfs Meroni, kuru Rīgas apgabaltiesa ar oficiālu lēmumu ir atcēlusi no arestētās mantas glabātāja statusa, jaunā vēstulē ir vēl izsmējīgāk paņirgājies par nevarīgajām un neprofesionālajām Latvijas valsts iestādēm, kuras joprojām nav tikušas ne soli tuvāk mantas pārņemšanai.
Pietiek jau aprakstīja iepriekšējo R. Meroni vēstuli, kura bija adresēta jaunajam glabātājam – Nodrošinājuma valsts aģentūrai un kurā viņš ne tikai izsmēja Latvijas iestāžu pūliņus tikt pie pārņemamās mantas, bet arī skaidri norādīja – viņa rīcība būšot tieši atkarīga no tā, vai Latvijas valsts gatavojas iejaukties viņa līdz šim formāli „apsaimniekoto”, kaut patiesībā vērienīgi izsaimniekoto uzņēmumu darbībā.
Tagad Pietiek rīcībā nonākusi jauna, ar šā gada 2. novembri adresēta R. Meroni vēstule, kuru viņš adresējis Nodrošinājuma valsts aģentūrai un kuru sācis ar norādēm, ka viņam nav ne saprotama latviešu valoda, kurā aģentūra acīmredzot centusies ar viņu sazināties, ne arī atpazīstams „e-pastam pievienoto failu veids”, līdz ar ko „man tie nav izlasāmi”.
R. Meroni Latvijas iestādei arī norādījis, ka aicina viņu „uzrunāt vai nu angļu, vai vācu valodā, kā arī papīra formāta dokumentos, kas nosūtīti, izmantojot starptautisko juridisko palīdzību kā paredzēts piemērojamos tiesību aktos”.
Taču vēl izsmējīgāk Šveices jurists izteicies par Latvijas iestādes vēlmi pārņemt arestēto mantu, kas bijusi viņa glabāšanā. Konsekventi visā vēstulē dēvējot sevi par „parakstītāju”, R. Meroni norāda – viņš esot gatavs tikai un vienīgi “nodot” to, ko parakstītājs “saņēma" glabāšanā tādā pat veidā kā tika noformēta glabāšana 2007. gada decembrī, t.i., parakstot līdzīgu protokolu un neko fiziski nenododot, jo parakstītājam nekas fiziski netika nodots.
„Parakstītājs uzskata, ka papīra formāta akcijas ir Rīgas apgabaltiesas lietas materiālos un galīgās patiesā labuma guvēja īpašuma tiesības var tikt nodotas tāpat kā 2007. gada decembrī, parakstot līdzīgu protokolu,” Nodrošinājuma valsts aģentūrai skaidro R. Meroni.
Viņš arī negatavojoties doties uz Latviju uz kādu oficiālu parakstīšanu, līdz ar ko tā varot notikt viņa birojā Šveicē viņa paša noteiktā laikā. „Parakstītājs pirms došanās uz Šveici aicinātu saņēmēju iepazīties ar informāciju Šveices sabiedrības veselības vietnē. Šajos apstākļos parakstītājs arī apsvērtu iespēju veikt “nodošanu" ar videokonferences starpniecību, izmantojot starptautisko juridisko palīdzību,” vēstulē piebilst R. Meroni.
Šveices jurists aizrādījis arī uz nepieciešamību ievērot „pieklājības principus”: „Ievērojot pieklājības principu, parakstītājs norāda, ka gadījumā, ja saņēmējs pieprasa dažādiem uzņēmumiem vai organizācijām ārvalstīs rīkoties tā, kā to pieprasa saņēmējs (pretēji parakstītājam kā privātpersonai), parakstītājs sagaida, ka to varētu darīt, kad attiecīgajiem uzņēmumiem ārzemēs, pie kuriem atrodas arestētā manta, ir juridisks pienākums to darīt un likumīgā veidā, kas darbojas attiecīgajās ārvalstu jurisdikcijās, lai izvairītos no iespējamās atbildības galīgā (-o) patiesā (-o) labuma guvēja (-u) priekšā par to, ka tas (parakstītājs) to ir darījis, juridiski neesot pienākumam to darīt.”
Pietiek jau informēja – savā iepriekšējā vēstulē R. Meroni bija nepārprotami licis saprast – no Latvijas varas iestāžu plāniem attiecībā uz viņa līdz šim „apsaimniekotajiem” uzņēmumiem būs tieši atkarīgs tas, cik lielā mērā viņš ar tām sadarbosies.
„Zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt adresāta skaidrojumu par gala rezultātu, ko adresāts plāno sasniegt, veicot paredzēto aktīvu nodošanu, t.i., vai adresāts ir paredzējis izmantot balsstiesības attiecībā uz minētajiem aktīviem, veikt izmaiņas dalībnieku (akcionāru) reģistros, dot dažādu uzņēmumu, kas ir minēto aktīvu turētāji, direktoriem norādījumus par konkrētu rīcību utt.,” vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai bija pavēstījis R. Meroni.
Šī informācija līdzšinējam arestētās mantas apsaimniekotājam esot „svarīga no juridiskā viedokļa, lai izvērtētu adresāta pieprasījuma juridiskās sekas katrā attiecīgajā jurisdikcijā”. Tikmēr starp rindiņām lasāms – šī informācija Šveices juristam ir svarīga, lai saprastu, kādi tieši būs jauno mantas glabātāju plāni un kā tie atbilst viņa interesēm. „Praktisku apsvērumu dēļ zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt no adresāta skaidrojumu par iepriekš minēto aktīvu paredzamās pārņemšanas praktisko īstenojamību,” vēl piebilda R. Meroni.
R. Meroni iepriekšējā vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai arī bija norādīts – pašlaik viņš ķerties pie mantas nodošanas nekādā gadījumā netaisoties, jo notiekot lēmuma tulkojuma izskatīšana, kā arī tiekot apsvērta iespēja pārsūdzēt šo lēmumu. Tikai pēc „norādīto darbību pabeigšanas” viņš varēšot „informēt adresātu par dažādajiem apstākļiem, kas attiecas uz attiecīgajiem aktīviem”.
Saskaņā ar R. Meroni domām šādai informēšanai būšot nepieciešams sagatavot pārskatu par katru arestēto aktīvu pozīciju, jo esot nepieciešams izskaidrot katras arestēto aktīvu pozīcijas konkrēto tiesisko situāciju. Pārskata sagatavošanai būšot nepieciešams ilgāks laiks, kas lēšams mēnešos. Konkrētu termiņu R. Meroni nav minējis.
R. Meroni arī ir izsmejoši – kaut formāli ļoti korekti – aicinājis Latvijas iestādes norādīt konkrētas tiesību aktu normas, kas viņam būtu saistošas un piešķirtu tām tiesības sūtīt tiesiskos pieprasījumus tiešā veidā, turklāt angļu valodā, kas nav Šveices oficiālā valoda.
Tāpat R. Meroni vēloties saņemt arī informāciju par konkrētām tiesību aktu normām, kas Latvijas iestādēm piešķirtu tiesības noteikt viņam termiņus saistībā ar pārskatu pieprasīšanu un aktīvu nodošanu.
Šveices jurists arī pieminējis, ka Rīgas apgabaltiesa ir piemirsusi vai pat nav mēģinājusi noskaidrot, kādas ir oficiālās valsts valodas Šveicē, uz kurieni nosūtīta aģentūras vēstule, - angļu valoda, kurā sarakstīta vēstule, nav to vidū.
Turklāt Rīgas apgabaltiesa neesot uzskatījusi par nepieciešamu nosūtīt arī sava lēmuma oriģinālu. Arī tas, ka vēstule saņemta, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību, esot nekorekti un neprofesionāli.
Kopumā no formāli korektās, taču acīmredzami ņirdzīgās vēstules nepārprotami izrietēja, - R.Meroni uzskata valstiskos mantas pārņēmējus par zaļiem amatieriem un darīs visu iespējamo, lai mantas nodošana prasītu daudzus mēnešus vai pat gadus, iespējams, pat vispār nenotiekot pilnā apmērā, vai arī nodošana būtu tikai formāla.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
