Meroni uzņēmumi turpinājuši maksāt vismaz 50 tūkstošus gadā “vajadzīgajiem” politiķiem
Imants Liepiņš15.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils domes deputāti, brāļi Ivars un Aivis Landmaņi, kas pirms trim gadiem tika ievēlēti no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”, atrodas tiešā finansiālā atkarībā no Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem uzņēmumiem. Pagājušajā gadā abi nopelnījuši attiecīgi 66 tūkstošus un gandrīz 52 tūkstošus eiro no R. Meroni tieši vai pastarpināti kontrolētajām struktūrām, kamēr alga domē abiem bijusi teju 10 reizes mazāka — attiecīgi 5142 un 5279 eiro.
Atšķirība starp brāļiem bijusi tāda, ka vienam ienākumi bijuši no AS Ventbunkers un asociācijas BATL, otram — tikai no SIA Ventspils Port Services. Turklāt vairāk nekā 55 tūkstošus lieli gada ienākumi Aivim Landmanim nav traucējuši iegūt no Līvas Landmanes vēl 3000 eiro kā uzturlīdzekļus, kas ir pieaugums par 500 eiro pret pagājušo gadu.
No šiem skaitļiem secināms, ka saistība ar R. Meroni grupējuma kontrolē esošajiem uzņēmumiem un struktūrām brāļiem ienesusi vismaz tikpat lielu naudu kā pirms gada, vienīgi Ivara Landmaņa atalgojums BATL asociācijā pieaudzis no 12 uz 17 tūkstošiem eiro gadā. Tikmēr abu Landmaņu pārstāvētās biznesa struktūras pagājušajā gadā uzrādīja stabili negatīvas biznesa attīstības tendences, un šī gada pirmajā pusē kravu kritums paātrinājies vēl straujāk.
Savukārt deputāta Ģirta Valda Kristovska ienākumi nedaudz sarukuši uz personīgā privātbiznesa maksāto dividenžu rēķina, toties pieauguši uz valsts izmaksātās naudas rēķina. Jau iepriekš detalizēti tika ziņots, ka 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspils domē (gada alga ap 4700 eiro) ievēlētā Ģ. V. Kristovska firma SIA GVK Consulting vēl ilgi pirms vēlēšanām saņēma 5000 eiro ik mēnesi no “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētās AS Ventbunkers.
Šī firma viņam pagājušajā gadā nesusi 34 800 eiro lielu darba algu, taču no deklarācijas nav iespējams pateikt, vai šīs naudas sākotnējā izcelsme ir meklējama R. Meroni kontrolētajos uzņēmumos vai tomēr vēl kaut kur citur. Nedaudz mazāku summu (34 360 eiro) nesis darbs Ventspils brīvostas pārvaldē, neraugoties uz to, ka kopš Ģ. V. Kristovska iekļūšanas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieka amatā kravu apgrozījums Ventspilī uz šo brīdi nokrities jau par aptuveni 40% (!).
Tāds kopējais kritums visā brīvostā nav pārsteigums, ņemot vērā Ģ. V. Kristovska iepriekšējos “sasniegumus” laikā, kad viņš caur savu firmu sniedza “biznesa padomus” Ventbunkeram. Paraugoties vairākus gadus atpakaļ — kā liecina oficiālā statistika, vēl 2016. gadu Ventbunkers uzsāka tīri cienījami, janvārī un februārī kopā pārkraujot 455 tūkstošus tonnu. Pieaugošā tendence, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tobrīd turpinājās.
Tad 2016. gada pavasarī Ventbunkers noslēdza “konsultāciju līgumu” ar SIA GVK Consulting: vai nu tā ir sakritība vai likumsakarība, bet kopš tā laika, Ģ. V. Kristovskim saņemot piecus tūkstošus mēnesī no Ventbunkera, kravu apjoms sāka kristies uz pusi. 2016. gadu Ventbunkers noslēdza ar 2,1 miljona tonnu kravu apgrozījumu, kas bija zemākais rādītājs šī uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē un gandrīz par miljonu tonnu atpalika no 2015. gada rādītājiem. (Jāatceras, ka pirms tranzītkaru izraisīšanas Ventbunkers pārkrāva līdz 10 miljoniem tonnu gadā, pirms tur sāka saimniekot Rūdolfs Meroni un viņa uzticamības personas.)
Vēlāk tendence turpinājās: Ventbunkera apgrozījums 2018. gadā bija 14,482 miljoni eiro, kas bija par 39% mazāk nekā gadu iepriekš, un tas strādāja ar 3,6 miljonu eiro zaudējumiem pretēji 4,2 miljonu peļņai 2017. gadā. Pārkrauti 1,9 miljoni tonnu, kas bija par 25% mazāk nekā 2017. gadā. Dati par 2019. gadu vēl nav publiski pieejami.
Skaitļi ir nepielūdzami attiecībā arī uz Aivi Landmani, kurš domē nav pirmo termiņu. 2013. gadā ievēlēšanas brīdī viņš strādāja AS Kālija Parks par “komercdarbības konsultantu”. Viņam strādājot par “komercdarbības konsultantu”, kālija terminālā kravu apjoms kritās gadu no gada, kamēr A. Landmanis no tā saņēma apaļus 3000 latus mēnesī.
2014. gadā šī summa veidoja 4268 eiro mēnesī jeb 51 223 eiro gadā, savukārt gadu vēlāk no Kālija Parka saņemti 40,6 tūkstoši uz rokas (pēc nodokļu nomaksas). Šajā laikā darbinieku skaits Kālija Parkā samazinājās no 145 strādājošajiem līdz 10 (!) nodarbinātajiem.
Brīdī, kad pārkrautais kālija apjoms terminālā nokritās līdz visu laiku absolūti sliktākajam rādītājam — 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā, A. Landmanis beidzot no “komercdarbības konsultanta” posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt Kālija Parkam “konsultācijas komercdarbībā”, kravu apjoms trīskāršojās līdz 380 tūkstošiem tonnu! (Protams, arī tāds skaitlis ir ļoti tālu no Kālija Parka projektētās 7,5 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā.)
Ceturtā deputāte, kas līdzās Landmaņiem un Ģ. V. Kristovskim ievēlēta no šī paša saraksta, ir Dace Korna. Viņa aizvadītajā gadā saņēmusi 8740 eiro par darbu domē papildus 11,5 tūkstošu pensijai no valsts, kā arī 11 tūkstošus no divām privātfirmām, par kurām nav ziņots, ka tās būtu kaut kādos veidos saistītas ar R. Meroni.
Saskaņā ar “čekas maisu” publiskoto datubāzi 1951. gadā dzimusī ventspilniece Dace Korna savervēta VDK aģentu rindās pašā Atmodas augšupejā — 1988. gadā — ar segvārdu “Filologs”. Viņa gan vietējiem medijiem pati noliegusi ventspilnieku izspiegošanu un “nostučīšanu” okupācijas režīmam, tā vietā pieminot savu toreizējo darbu uzņēmumā Ventspils Koks.
Seko mums 
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
