Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par tiesas blakuslēmumu, kas aicina policiju izvērtēt kriminālprocesa sākšanu par rīcību ar “apsaimniekoto” mantu
PIETIEK08.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paradoksāli, bet fakts: Šveices juristam Rūdolfam Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par Rīgas apgabaltiesas šā gada 22. februāra blakuslēmumu Aivara Lemberga krimināllietā, uzdodot Valsts policijai izvērtēt, vai pret R. Meroni uzsākams kriminālprocess par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu saistībā ar viņa „apsaimniekoto”, bet faktiski izsaimniekoto mantu. Iemesls – šis blakuslēmums vēl nemaz nav stājies spēkā.
“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu tiesas kolēģija nolēma: krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem - par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu-, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rūdolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Blakus lēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu,” teikts tiesas pieņemtajā blakuslēmumā.
Taču četrarpus mēnešu laikā lēmums policijai nav un vēl ilgi netiks nosūtīts. „Lēmums nav nosūtīts, jo nav stājies likumīgā spēkā un to var pārsūdzēt kopā ar spriedumu,” – šādu atbildi uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Rīgas apgabaltiesa nav nosūtījusi Valsts policijas blakuslēmumu, sniedz apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze juridiskās lingvistikas jautājumos Anna Lange.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad tiesas blakuslēmums Valsts policijai netiks nosūtīts, visticamākais, ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem ilgi, un visu šo laiku R. Meroni vismaz šajā sakarā nebūs jāuztraucas par to, ka sakarā ar izvairīšanos no mantas nodošanas viņam var draudēt kādas kriminālas nepatikšanas.
Turklāt pat tad, ja kādreiz lēmums tomēr stāsies spēkā, Valsts policija nolems sākt kriminālprocesu un tas sasniegs tiesu, R. Meroni var īpaši neuztraukties. Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā par tiesas lēmuma nepildīšanu minēts: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Līdz ar to R. Meroni nekas netraucē turpināt šajā jautājumā turpināt vazāt Latvijas iestādes aiz deguna - par to bezpalīdzīgumu Pietiek rakstījis jau vairākkārt – un „apsaimniekot” vēl neizsaimniekoto un īpašumtiesības nemainījušo mantu, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu (ja nākamās instances nemainīs apgabaltiesas nolēmumu) it kā vajadzētu nonākt valsts īpašumā.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
