Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicamies kultūras ministram Naurim Puntulim par atbildi uz mūsu 8. decembra vēstuli, kuru viņš sniedza 14. decembrī no Saeimas tribīnes. Tomēr jāsaka, ka Jūsu atbilde nenesa cerēto skaidrību un mierinājumu un neatgrieza uzticēšanos. Gluži pretēji — Jūsu izvēle mūsu uzdotā jautājuma būtību interpretēt kā “ideoloģiju sadursmi” tikai palielinājusi mūsu neizpratni un sajūtu, ka netiekam sadzirdēti. Tādēļ rakstām vēlreiz cerībā šoreiz saņemt atbildi pēc būtības un uzsākt īstu sarunu par iekļaujošas sabiedrības veidošanu ar kultūras un politikas līdzekļiem.

Jūs sakāt: "Iepriekšējā Saeimas sēdē es kā Nacionālās apvienības deleģēts ministrs solīju argumentēti atbildēt uz vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un sabiedriskie darbinieki, kas, loģiski secinot no vēstules satura un tajā uzdotā jautājuma, vēlēšanās nav balsojuši par Nacionālo apvienību.”

Ministra kungs, cilvēku izvēle vēlēšanās ir privāta. Vēstules parakstītājiem nav informācijas par citu parakstītāju politiskajām izvēlēm.

Otrkārt, vai Jūs gribat teikt, ka cilvēki, kas balsojuši par Nacionālo apvienību, nekad nerakstītu šādas vēstules, t. i., kultūrpolitikas plānošanas dokumenti, Satversmes pamatvērtību iedzīvināšana un ministru politiskā atbildība Nacionālās apvienības balsotājiem ir vienaldzīga?

Treškārt, vai Jūs apgalvojat, ka sabiedrības viedoklis ņemams vērā tikai tad, ja to izsaka izpildvaras tiešais politiskais elektorāts? Kultūras ministrs pārstāv visu kultūras cilvēku intereses — un ne tikai “mūsuprāt”. Nozares politika un plānošanas dokumenti attiecas uz visiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā valstī neatkarīgi no politiskās piederības.

Jūs turpināt: “Šī ir absolūti politiska vēstule, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā.”

Kultūras darbinieku atklātā vēstule tik tiešām ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības. Neviens no mums nav ārpus politikas — ne balsojot, ne iestudējot izrādes. Mūsu vēstules “politiskums” nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod Jums tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot — kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus?

Jūs apgalvojat: “Vēstule veidota no pozīcijas un uzsverot "mūsuprāt". Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt”. Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt".”

Nacionālās apvienības “mūsuprāt” un vēstuli parakstījušo kultūras darbinieku “mūsuprāt” nav viens otram pielīdzināmi. Šī vēstījuma vairāk nekā 400 paudēji nav vienas organizācijas vai partijas biedri un pat ne balsotāji. Iekļaušana un vienlīdzība ir cilvēktiesību un Satversmes pamatvērtību jautājums. Mūs nevieno politiska organizācija, bet izpratne par nozares mērķiem, kuri mums visiem ir kopīgi un saistoši. Tāpēc vēlreiz aicinām Jūs uz sarunu par mūsu jautājuma būtību.

Jūs uzsverat, ka Nacionālā apvienība ir parakstījusi jaunās valdības deklarācijā ietverto 27. punktu: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma." Jūs sakāt: “Nacionālās apvienības-prāt, ir iespējami dažādi, nevis viens vienīgs veids, kā to nodrošināt.”

Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis ilgstoši un ciniski noraidīt šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Nacionālās apvienības “veids” sabiedrības saliedēšanai līdz šim ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana. Tomēr ticam un ceram, ka Jums nākotnei ir kāda labāka ideja.

Elīna Pinto raksta: "Tieši līdzdalība ir atslēga, kas ļauj rezignāciju pārvērst līdzatbildībā par politikas izvēlēm. Rietumu demokrātijās ir labi pazīstami principi par (..) lēmumu saskaņošanu ar tām cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas. Neievērojot šos principus, mēs nonākam pie "papīra reformām", kas ir aizbildnieciskas un īsmūžīgas, jo nepilnīgi risina attiecīgās sabiedrības daļas patiesās vajadzības – lai tie būtu mazo ienākumu guvēji nodokļu režīmā, skolēni izglītības reformās vai īrnieki mājokļu īres regulējumā. Iesaistes trūkums vairo arī pilsoniskā beztiesīguma sajūtu un neuzticēšanos valdībai, ko ir ārkārtīgi viegli pārvērst destruktīvā "neizdevušās valsts" retorikā vai protesta balsojumos vēlēšanu dienā." Tādēļ šeit nepietiks tikai ar “Nacionālās apvienības-prāt”. Mēs sagaidām iekļaujošu dialogu, ieinteresēto pušu kopdarbu ar reālpolitikas veidotājiem un likumdevējiem.

Kamēr gaidām, joprojām esam tiesiskuma deficītā — situācijā, kad likumdevējs, neraugoties uz Satversmes tiesas uzdevumu, ne tikai nenāk ar iniciatīvu, bet arī atkārtoti bremzē un noraida 23 000 vēlētāju iesniegto iniciatīvu nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.

Jūs sakāt: “Tiesības uz "mūsuprāt" ir jebkuram politiskam spēkam šajā Saeimas zālē, bet visu izšķir demokrātisks vairākums – demokrātiski ievēlētas Saeimas vairākuma balsojums.”

“Vairākuma balsojums” nenozīmē “vairākuma pārākumu” vai absolūto varu. Šī iemesla dēļ mūsu valsts pamatlikums garantē pilsoņu tiesību aizsardzību pret pūļa diktatūru. Latvijas valsts Satversmē uzsvērts, ka Latvija “balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības”. Satversmes ​​95. pantā norādīts: “Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.”

Sarunā, kas skar cilvēka pamattiesības un cieņu, nav vietas “vairākuma spēka” pozīcijai.

Savā atbildē Jūs vaicājat: “Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi?” Jūs runājat par sabiedrības polarizēšanos divās atšķirīgās ideoloģijās un turpināt: “Abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju – vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā – liberālas vērtības pārstāvošo partiju "Progresīvie". Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit, centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju.”

Vēlreiz atgādinām: savā pirmajā vēstulē rakstījām par ļoti konkrētu situāciju — kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Jūs mūsu vēstuli cenšaties padarīt par “ideoloģisku cīņu” un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību. Mēs norādījām to, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par  saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. Piemēram, kā Jūs veiksiet savu uzdevumu, vadot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas uzraudzības padomi, kuras darbības mērķis ir veicināt saskaņotu pamatnostādņu rīcības virzienu nacionālās identitātes un piederības, demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma un integrācijas īstenošanā? Kā Jūs atbalstīsiet Liepājas tapšanu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, ja viena no obligātajām programmas Eiropas dimensijām ir iekļaujoša sabiedrība? Atbalstīsiet tikai tās sadaļas, kuras atbilst Nacionālās apvienības nostādnēm?

Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības.

Lai ilustrētu savu tēzi par “ideoloģiju cīņu sabiedrībā”, Jūs kā piemēru minat Alvja Hermaņa izrādi "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis".

Dīvaini, bet tie šoreiz esam mēs, mākslinieki, kam jāskaidro politiķim atšķirība starp reālpolitiku un mākslu, starp izpildvaras darbiem un diskusijām no tribīnes. Žižeka un Pītersona saruna, lai cik aizraujoši to vērot, nav labs piemērs, kā veidot politiku — tā ir konstrukcija bez vēlēšanās ieklausīties, saprast un meklēt kompromisus. Jau pats vārds “duelis” liecina par to, ka šī procesa mērķis ir kādu uzvarēt vai pat nogalināt. Vairākumam uzvarēt mazākumu? Vai konservatīvajiem uzvarēt liberāļus? Reālpolitika nav ne spēle, ne cīņa. Mēs vienkārši vēlamies veselīgu sabiedrību, kurā visi ir līdzvērtīgi savās ikdienas dzīvēs. Saruna nav iespējama tad, kad viens no sarunas dalībniekiem pēc definīcijas tiek uzskatīts par mazāk svarīgu nekā pārējie.

Savu atbildi Jūs noslēdzat ar aicinājumu uz diskusiju. Esam pateicīgi par vēlmi turpināt sarunu. Ceram uz sarunu par konkrētām darbībām, kā tiks veicināta iekļaušana, nevis vērtību “dueli”. Ceram arī uz Jūsu iniciatīvu, ne tikai “iesaistīšanos” vai balsojumiem pret pilsoņu iesniegtiem dokumentiem.

Jūs sakāt: “Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu [ministra amatā] aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi, atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, esmu gatavs to turpināt."

Paldies, ka vēlaties turpināt sarunu par Satversmē noteiktajām pamatvērtībām. Mūs jo īpaši interesē tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips, kas noteikti Satversmes 91. pantā: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Savukārt Satversmes 110. pants nosaka: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020-34-03 šo pantu skaidro: “Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni. Sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.

Sprieduma 10.2. punkts runā par Satversmes 96. pantu: “Cilvēka cieņa ir demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionāla vērtība, un ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (..). Cilvēka cieņa ir jāievēro nevis vienīgi formāli, bet pēc būtības, tādēļ atbilstoši cilvēka cieņas principam ikvienas ģimenes aizsardzības un atbalsta tiesiskajam regulējumam ir jābūt jēgpilnam. Tiesiskais regulējums, kas paredzētu viendzimuma partneru ģimenei vien formālu atzīšanu, bet nenodrošinātu aizsardzību un atbalstu, pēc būtības nozīmētu viendzimuma partneru ģimenes atzīšanu par nesvarīgu ģimenes formu un tādējādi būtu cilvēka cieņu aizskarošs. Tādēļ likumdevējam jārūpējas, lai tiesiskais regulējums nodrošina viendzimuma partneru ģimenēm ne vien formālu juridisku atzīšanu, bet arī juridisko aizsardzību un sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.”

Jūs un mēs pagaidām dzīvojam valstī, kur šāda tiesiska regulējuma nav. Mēs dzīvojam valstī, kur vieni ir vienlīdzīgāki par citiem, vieniem pilsoņiem pienākas lielāka cieņa un valsts aizsardzība nekā citiem.

Ministra kungs, mums kļūst arvien grūtāk svinēt izstāžu atklāšanas un pirmizrādes kopā ar valdības pārstāvjiem, kuri izliekas nezinām, ka šo radošo darbu veidojuši cilvēki, kuri savu dzīvi veltījuši Latvijas kultūras un valodas kopšanā un uzturēšanā un vienlaikus viņiem nav tiesību palikt pie sava saslimušā bērna slimnīcā.

Pateicoties Satversmei un demokrātijai, Latvijā mākslu ir iespējams veidot brīvi.  Pagaidām cenzūra pie mums ir aizliegta. Paldies arī par Jūsu ieguldījumu tajā, jo Jūsu personīgā nostāja pret mākslas cenzūru Daugavpils Rotko centrā lika nozarei ar Jums lepoties. Tieši tāpēc tik šokējošs bija jūsu balsojums nākamajā dienā, iestājoties par veselas sabiedrības daļas dzīvju cenzēšanu.

Piedāvājam turpmākajā sarunā koncentrēt uzmanību uz jautājumu par to, kā mēs ar kultūras un mākslas palīdzību varam palīdzēt Latvijas sabiedrībai kļūt iekļaujošai un saliedētai. 

Ceram, ka Kultūras ministrija un Jūs personīgi atradīsiet resursus un vietu šādai sarunai.

* Veronika Abdulmuminova, režisore

Kristīne Abika, māksliniece

Aksels Aizkalns, aktieris

Elīza Aizpore, producente

Anta Aizupe, aktrise

Andris Akmentiņš, dzejnieks

Kristaps Ancāns, mākslinieks

Anta Ancveriņa, muzeja speciāliste

Anna Andersone, teātra kritiķe

Emīlija Paula Andersone, kultūras pasākumu producente

Sabīne Andersone, producente

Arnolds Andersons, mākslinieks

Ilze Andresone, filozofe, muzeja speciāliste

Evelīna Andžāne, dzejniece

Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore

Lauris Anstrauts, mūzikas apskatnieks

Līva Nora Apšeniece, kustību māksliniece, Rīgas Mākslas telpas projektu koordinatore

Ieva Astahovska, mākslas kuratore

Kristīne Auniņa, kultūras centra vadītāja, kultūras pasākumu producente

Ivars Austers, radio raidījuma vadītājs, zinātnieks

Nicolas Auzanneau, tulkotājs

Anna Auziņa, dzejniece

Daina Auziņa, muzeja speciāliste

Imants Auziņš, mūziķis

Kārlis Auziņš, mūziķis, saksofonists, komponists

Krists Auznieks, komponists, mūzikas doktors

Kintija Avena, māksliniece

Maija Avota, Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas direktora vietniece

Kārlis Arnolds Avots, aktieris

Jānis Ābele, kinorežisors

Linards Āboltiņš, režisors

Juris Āzers, mūziķis

Toms Babincevs, filozofs

Kitija Balcare, teātra kritiķe

Zane Balčus, kino zinātniece

Ieva Balode, kultūras organizācijas vadītāja

Lauma Balode, aktrise

Jānis Balodis, teātra veidotājs, dramaturgs un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors

Viesturs Balodis, teātra darbinieks

Agate Bankava, laikmetīgās dejas māksliniece

Signe Baumane, režisore

Sandis Baumanis, kultūras platforma “Audra”, koncertu rīkotājs, kultūras darbinieks

Reinis Bālers, norišu tehniskais organizators

Aleksejs Beļeckis, mākslinieks

Rūdis Bebrišs, filozofs

Emīlija Berga, laikmetīgās dejas māksliniece

Una Bergmane, vēsturniece

Jūlija Berkoviča, biedrības ISSP direktore

Lāsma Bērtule, režisore

Austra Bērziņa, kultūras producente

Ērika Bērziņa, dzejniece

Lība Bērziņa, iekļaujošu un sociālu projektu vadītāja

Paula Bērziņa, Kino Bize projektu vadītāja

Digna Bicāne, mākslas pedagoģe

Aiva Birbele, dramaturģe, komiķe

Dita Birkenšteina, producente

Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece un kuratore

Vita Birzaka, mākslas zinātniece

Ģirts Bišs, komponists un skaņu režisors

Anete Blūma, starpkultūru sadarbības projektu vadītāja

Līva Blūma, mūziķe

Linda Boļšakova, māksliniece

Agnese Bordjukova, laikmetīgās dejas māksliniece

Reinis Boters, teātra veidotājs

Skuja Braden, mākslinieces

Elīna Brasliņa, ilustratore

Aleksandrs Breže, dizaineris

Ivo Briedis, scenārists, pedagogs

Kristīne Brīniņa, kustību māksliniece

Pēteris Brīniņš, radošais aktīvists

Baiba Broka, aktrise

Aksels Bruks, mākslinieks

Iveta Budreviča, režisore

Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe

Krista Burāne, teātra un kino režisore

Toms Burāns, mākslinieks, animators

Platons Buravickis, komponists, pedagogs

Ilze Burkovska-Jakobsena, režisore

Anna Marta Burve, muzikoloģe

Anda Burve-Rozīte, kultūras žurnāliste

Pamela Butāne, scenogrāfe

Margherita Carbonaro, tulkotāja

Ēriks Caune, mākslinieks

Helmuts Caune, Jesajas Berlina biedrības direktors, publicists

Una Cekule, režisore

Uldis Cekulis, filmu producents

Arvīds Ceļmalis, skaņu režisors

Undīne Celitāne, jauno mediju māksliniece

Dārta Ceriņa, kino kritiķe, pētniece un kuratore

Agnese Cimuška Rekke, mūzikas producente

Niks Cipruss, gaismu mākslinieks

Līga Justīne Cīrule, vizuālās reklāmas noformētāja

Linda Curika, publiciste

Dace Čaure, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore un kino kritiķe

Jana Čivžele, aktrise un kostīmu māksliniece

Artūrs Čukurs, teātra mākslinieks, mūziķis

Roberts Dauburs, režisors

Jānis Daugavietis, kultūrpolitikas pētnieks

Ričards Dauksts, mūziķis

Staņislavs Davidovs, blogeris un producents

Anna Dārziņa, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore

Dainis Deigelis, dzejnieks

Deniss Demčenko, digitālā satura autors

Sanija Derkēvica, kultūras vadības absolvente

Elizabete Dimante, kuratore

Dens Dimiņš, tulkotājs

Maira Dobele, publiciste

Liene Dobrāja, kostīmu māksliniece

Elīza Dombrovska, režisore

Pēteris Draguns, dzejnieks

Elīna Drāke, laikmetīgās mākslas centra “Kim?” izpilddirektore

Sanita Drīle, grima māksliniece

Ivars Drulle, tēlnieks, domes deputāts

Katrīna Dūka, teātra veidotāja

Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece

Marta Dzene, kastinga režisore

Andris Dzenītis, komponists, pedagogs

Anna Dzērve, māksliniece

Krista Dzudzilo, māksliniece

Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes locekle

Jana Egle, rakstniece

Lote Eglīte, scenāriste

Žanete Eglīte, projektu vadītāja

Ingūna Elere, dizainere

Krišjānis Elviks, scenogrāfs - mākslinieks

Dāvis Eņģelis, muzikologs

Mārtiņš Eņģelis, pilsētplānotājs

Kristaps Epners, mākslinieks

Kristīne Ercika, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja

Inga Erdmane, māksliniece

Zane Ernštreite, māksliniece

Gundega Evelone, māksliniece

Einārs Everss, mūziķis, kontrabasists

Kirils Ēcis, dzejnieks

Renāte Feizaka, māksliniece

Laura Feldberga, māksliniece

Ildze Felsberga, kino žurnāliste, režisore

Anna Fišere, komponiste

Miķelis Fišers, mākslinieks

Kristīne Freiberga, kultūras projektu vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja

Ingmārs Freimanis, publicists un dzejnieks

Jevgēnija Frolova, mūziķe

Iveta Gabaliņa, ISSP Galerijas vadītāja, māksliniece

Inga Gaile, dzejniece, rakstniece, dramaturģe

Līga Gaisa, scenāriste un producente

Toms Gaļinauskis, mūziķis, dzejnieks

Jānis Gaņģis, filosofs, kultūras projektu vadītājs

Zane Gargažina, režisore

Ieva Gaurilčikaitė-Sants, horeogrāfe

Anna Gāgane, mūziķe

Elīna Gediņa, kustību māksliniece

Rūdolfs Gediņš, dejas un teātra mākslinieks

Jeļena Glazova, dzejniece, māksliniece

Anete Goldmane, kultūras projektu vadītāja

Vladimirs Goršantovs, kustību mākslinieks

Evita Goze, kuratore un laikmetīgās mākslas projektu vadītāja

Dace Grants, muzeja darbiniece

Una Grants, dizainere

Laima Graždanoviča, “2ANNAS ISFF” programmas direktore, māksliniece

Maruta Grāvīte-Indrāne, producente, projektu vadītāja

Roberts Grinbergs, vēsturnieks, kultūras menedžeris

Alīna Grinpauka, māksliniece, uzņēmēja

Guntars Gritāns, flautists, mākslas zinātnieks

Sanita Grīna, arhīviste un tulkotāja

Maima Grīnberga, tulkotāja

Kaspars Groševs, mākslinieks, kurators

Laura Groza, režisore, producente

Igors Gubenko, filozofs

Velta Gūtmane, māksliniece

Alise Ģelze, kino producente

Deniss Hanovs, kultūrpētnieks

Marta Herca, redaktore, podkāstu autore

Santa Hirša, mākslas kritiķe

Jānis Ielejs, arhitekts

Nils Īle, mūziķis, etnoperkusionists

Jana Jacuka, horeogrāfe

Ilze Jansone, rakstniece un publiciste

Rasa Jansone, māksliniece un publiciste

Edmunds Jansons, režisors

Dominiks Jarmakovičs, kino producents

Justīne Jaudzema, kultūras pasākumu producente

Katrīna Jaunupe, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja

Linda Jeromane, dizainere

Eva Johansone, kultūras žurnāliste

Voldemārs Johansons, mākslinieks

Dita Jonīte, teātra un dejas kritiķe

Kristīne Jonuša, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” kopvede

Jānis Joņevs, rakstnieks

Dainis Juraga, kinooperators

Liene Jurgelāne, kultūras projektu vadītāja

Jurate Jurjāne-Silakaktiņa, kostīmu māksliniece

Kristīne Jurjāne, māksliniece

Diāna Kaijaka, režisore un māksliniece

Elīna Kalniņa, kuratore

Linards Kalniņš, mūziķis un pedagogs

Sandis Kalniņš, režisors un producents

Kristaps Kalns, fotogrāfs

Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centra radošais direktors

Ansels Kaugers, komponists

Aksels Kaulakāns, teātra producents

Ieva Kauliņa, scenogrāfe

Matīss Kaža, kino režisors un producents

Daiga Kažociņa, aktrise

Kristiāna Kārkliņa, mākslas zinātniece

Anna Klišāne, režisore

Ieva Kļava, producente

Lauma Kokoreviča, māksliniece

Ansis Kolmanis, reperis un hip-hop mūzikas producents

Kaspars Kondratjuks, festivāls “Komēta”, pasākumu producents, dīdžejs

Anna Konovalova, fotogrāfe

Anete Konste, dramaturģe un publiciste

Marta Kontiņa, producente

Marta Kotello, arhitekte

Oskars Kotello, arhitekts

Dārta Krāsone, festivāla “RojaL” rīkotājdirektore

Alise Krauja, filmēšanas objektu menedžere

Zane Kreicberga, teātra režisore un pētniece

​​Solvita Krese, kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore

Jana Krieva, kultūras projektu vadītāja, “Sansusī” producente

Agnese Krivade, dzejniece

Laine Kristberga, mākslas zinātniece

Kate Krolle, māksliniece

Jānis Kronis, aktieris

Rolands Kronlaks, komponists

Anete Krūmiņa, dizainere

Linda Krūmiņa, dramaturģe

Jēkabs Aleksandrs Krūmiņš, fotogrāfs

Ance Kukule-Sniķere, aktrise, režisore, pedagoģe

Žulijens Nuhums Kulibali, kultūras projektu vadītājs un kino kritiķis

Linards Kulless, mākslinieks

Roberts Kuļenko, režisors

Rūta Kuplā, kostīmu māksliniece

Kristaps Kuplais, bibliogrāfs

Edvards Kurmiņš, laikmetīgās dejas mākslinieks

Maija Kurševa, māksliniece

Alma Kušķe, teātra producente

Svens Kuzmins, rakstnieks

Sandra Ķempele, mākslas izglītības projektu kuratore

Mārtiņš Ķibers, Rīgas cirka radošais direktors, producents, režisors

Juta Ance Ķirķis, teātra kritiķe

Raimonds Ķirķis, dzejnieks

Gundega Laiviņa, kuratore

Dana Laizāne, tulkotāja

Madara Lapiņa, muzeja darbiniece

Sandra Lapkovska, Latvijas jaunā teātra institūta producente

Gerds Lapoška, aktieris

Ūna Laukmane, māksliniece

Anda Lāce, māksliniece, kuratore

Gunta Lāce, skolotāja

Antra Lācberga, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste

Mārīte Lempa, kultūras projektu vadītāja

Kārlis Lesiņš, režisors

Marija Leskavniece, redaktore

Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

Ramona Levane, laikmetīgās dejas māksliniece

Agra Lieģe-Doležko, publiciste, žurnāliste

Kaspars Lielgalvis, mākslinieks, Totaldobže mākslas centra vadītājs

Ieva Liepa, pasākumu rīkotāja

Līva Liepa, mūzikas menedžere, pasākumu producente

Artūrs Liepiņš, pianists un komponists

Klāvs Liepiņš, starpdisciplinārs mākslinieks

Marija Linarte, māksliniece

Liene Linde, kinorežisore un publiciste

Līga Lindenbauma, kuratore, pakalpojumu dizainere

Māra Liniņa, režisore

Ineta Lipša, vēsturniece

Elīna Lībiete, arhitekte

Jurģis Ločmelis, montāžas režisors

Elizabete Lukšo-Ražinska, rakstniece

Iļja Ļenskis, vēsturnieks

Jana Ļisova, aktrise

Rinalds Maksimovs, mūziķis

Marta Elīna Martinsone, kino un teātra režisore, publiciste

Arturs Maskats, komponists

Aija Mataite, producente

Zane Matesoviča, starpkultūru sadarbības eksperte

Āris Matesovičs, aktieris

Maija Moira Mazanova, kultūrtelpas “M/Darbnīca” direktore, radošā vadītāja

Elza Medne, laikmetīgās mākslas projektu vadītāja

Una Meiberga, producente

Dace Meiere, tulkotāja

Maija Meiere-Oša, pētniece

Mārtiņš Meiers, aktieris, režisors

Anete Melece, ilustratore un animācijas filmu režisore

Ieva Melgalve, rakstniece, tulkotāja, mākslas pētniece

Klāvs Mellis, teātra veidotājs

Evarts Melnalksnis, dramaturgs un kurators

Arnita Melzoba, arhitekte

Kārlis Melzobs, arhitekts

Marija Luīze Meļķe, dzejniece, aktrise

Lauma Meža, mūziķe

Agate Mežule, montāžas režisore

Mārtiņš Mielavs, producents

Gunda Miķelsone, muzikoloģe

Ilmārs Millers, arhitekts

Alvis Misjuns, mākslinieks

Raivis Misjuns, komponists, mūziķis

Sabīne Moore, mākslinieks

Emīlija Morica, producente, kultūras darbiniece

Ance Muižniece, dramaturģe un aktrise

Stella Muižniece, māksliniece un dizainere

Aleksejs Muraško, grafiskais dizainers

Katrīna Neiburga, māksliniece

Līga Neilande, kultūras darbiniece, gide

Kārlis Neimanis, aktieris, pedagogs

Ieva Niedre, kultūras producente

Edgars Niklasons, teātra režisors un dramaturgs

Alīse Nīgale, bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” direktore

Jēkabs Nīmanis, mūziķis, komponists, pedagogs

Konstantīns Ņikiforovs, fotogrāfs, mākslinieks

Linda Olte, režisore

Kristaps Opincāns, filozofs un režisors

Simona Ozola, laikmetīgās dejas māksliniece

Jānis Ozoliņš, literatūrzinātnieks, mūziķis

Matīss Ozols, aktieris

Renāte Pablaka, arhitekte

Valters Palaps, fotogrāfs, pedagogs

Elizabete Palasiosa, producente

Maija Pavlova, Ģertrūdes ielas teātra producente, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju valdes priekšsēdētāja

Liene Pavlovska, scenogrāfe, māksliniece

Oskars Pavlovskis, mākslinieks

Džesika Petere, kultūras projektu vadītāja

Jurģis Peters, mākslinieks

Patriks Peterson, dziedātājs un mūzikas producents

Auguste Petre, kuratore

Dmitrijs Petrenko, teātra režisors

Jolanta Pētersone, tulkotāja

Tīna Pētersone, kuratore

Ingrīda Pičukāne, māksliniece un skolotāja

Evija Pintāne-Apse, scenogrāfe, ilustratore

Vadims Pitlans, dīdžejs

Paula Pļavniece, teātra režisore

Fjodors Podgornijs, modes mākslinieks

Iveta Pole, aktrise

Paula Popmane, montāžas režisore

Guna Priede, arhitekte

Kristaps Priede, mākslinieks, dizainers, pedagogs

Lorita Inita Priede, restaurators, uzņēmēja

Kristians Priekulis, mūziķis

Māris Prombergs, “Kino Bize” direktors

Lelde Prūse, producente

Šelda Puķīte, mākslas pētniece, kuratore un galeriste

Annija Pumpure, fotogrāfe

Artūrs Punte, apvienība “Orbīta”

Alise Putniņa, horeogrāfe, pasniedzēja

Ieva Putniņa, māksliniece

Miķelis Putniņš, mūziķis

Dace Pūce, režisore, producente, scenārste

Rūta Pūce, laikmetīgās dejas māksliniece

Anna Pūtele, muzejniece un kuratore

Vasilijs Ragačevičs, SIA "Skrivanek Baltic" direktors

Edgars Raginskis, komponists un pētnieks

Aleksis Ramanis, mākslinieks

Klinta Reinholde, aktrise

Elīna Reitere, kinokritiķe un pētniece

Santa Remere, tulkotāja

Kristina Rezvohh, audiovizuālā māksliniece, scenogrāfe

Adriana Roze, režisore

Una Rozenbauma, režisore, radošā direktore

Ludmila Roziņa, dramaturģe

Jūle Mare Rozīte, filmu kuratore, tulkotāja

Baņuta Rubess, rakstniece un režisore

Uldis Rudaks, žurnālists

Maija Rudovska, neatkarīga kuratore

Laima Ruduša, festivāla “Survival Kit” direktore

Rita Ruduša, žurnāliste un scenāriste

Daiga Rudzāte, kuratore

Katrīna Rudzīte, dzejniece, publiciste

Didzis Ruicēns, teātra kritiķis

Elīna Ruka, māksliniece

Dace Rukšāne, rakstniece

Ilze Rukšāne, ainavu arhitekte

Luīze Rukšāne, māksliniece

Sandijs Ruļuks, uzņēmējs, fotogrāfs

Elza Marta Ruža, dramaturğe

Mētra Saberova, māksliniece, aktīviste

Anna Salmane, māksliniece

Krišs Salmanis, mākslinieks

Krišjānis Sants, horeogrāfs

Anete Saulīte, aktrise

Marija Saveiko, horeogrāfe

Jevgenija Shermeneva, producente

Elmārs Seņkovs, režisors, Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs

Alise Sietiņa, izpildproducente

Gundars Silakaktiņš, aktieris, režisors

Andra Silapētere, kuratore

Asnate Siliņa, producente

Inga Siliņa, aktrise, scenogrāfe

Elza Siliņa, producente

Jānis Siliņš, LiepU Kultūras vadības absolvents - Kultūras darbu vadītājs

Armands Siliņš-Bergmanis, operas solists

Juris Simanovičs, mūziķis

Kristīne Simsone, kinokritiķe un RIGA IFF kuratore

Inese Sirica, mākslas zinātniece, pētniece, pasniedzēja

Raivis Sīmansons, muzeologs, “Creative Museum” līdzdibinātājs

Antonija Skopa, “Ascendum” valdes priekšsēdētāja, interneta žurnāla “Satori” izdevēja

Paula Slīpā, producente un projektu vadītāja

Jeļena Smelova, mūzikas producente

Dagnija Smilga, arhitekte

Dāvids Smiltiņš, kinooperators

Uldis Sniķers, aktieris

Jurģis Spulenieks, aktieris, režisors, pedagogs

Līga Spunde, māksliniece

Kristīne Spure, TV žurnāliste, tekstu autore, “Franco Franco” pianiste

Alnis Stakle, fotogrāfs, mākslinieks

Rūta Starka, mūziķe

Laura Stašāne, dramaturģe, producente

Alise Stefanoviča, mūziķe

Ance Strazda, teātra veidotāja

Sandra Strēle, gleznotāja

Dace Strelēvica-Ošiņa, valodniece

Brigita Stroda, kroņu meistare

Andis Strods, aktieris

Kaspars Strods, vēsturnieks

Andrejs Strokins, fotogrāfs un mākslinieks

Liene Stūrmane, mūziķe

Dāvis Suharevskis, kultūras darbinieks

Ksenija Sundejeva, mūziķe

Mārtiņš Šalmis, operators

Dāvids Šilters, redaktors

Jānis Šipkēvics, mūziķis un komponists

Sintija Šlēgele, Latvijas Nacionālā teātra darbiniece

Gundega Šmite, komponiste

Liena Šmukste, aktrise, režisore

Ivars Šteinbergs, dzejnieks

Mailo Štern, performanču mākslinieks

Edgars Šubrovskis, radošais darbinieks

Una Taal, producente, fotogrāfe

Daina Tabūna, rakstniece

Ksenija Tarasova, māksliniece, rakstniece

Artis Tauriņš, dizainers

Richard Thompson, mūziķis un mūzikas menedžeris

Sergejs Timofejevs, literāts

Sergejs Timoņins, Latvijas filmu izplatītājs

Sabīne Tīkmane, aktrise

Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un kritiķe

Staņislavs Tokalovs, režisors

Kārlis Tols, aktieris

Lolita Tomsone, muzejniece un publiciste

Timurs Tomsons, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs

Inese Tone, teātra producente

Kārlis Tone, mūziķis, producents, komponists

Toms Treibergs, dzejnieks, kultūras žurnālists

Toms Treinis, režisors

Guntis Trekteris, producents

Inga Tropa, aktrise, režisore

Diāna Trope, producente

Mārtiņš Upenieks, aktieris

Anna Ulberte, teātra producente

Didzis Upens, dizaineris, ilustrators

Līga Ūbele, laikmetīgās dejas māksliniece

Liene Vanaga-Rode, tulkotāja, redaktore, ainavu arhitekte praktikante

Marģers Vanags, kustību mākslinieks

Roberts Vanags, mūziķis, režisors

Rvīns Varde, rakstnieks

Kitija Vasilļjeva, producente

Lauma Vāvere, dizainere

Aiga Veckalne, valodniece, tulkotāja

Lauris Veips, dzejnieks

Henrieta Verhoustinska, kultūras žurnāliste

Andrejs Verhoustinskis, kinooperators un režisors

Kārlis Vērdiņš, dzejnieks

Inese Vēriņa-Lubiņa, māksliniece

Ieva Viese-Vigula, pētniece, autore

Elīna Vikmane, pētniece

Anna Vilemsone, kultūras darbinieks

Berta Vilipsone, māksliniece

Pēteris Vilkaste, kultūras darbinieks, aktieris

Mārtiņš Vilnītis, mūziķis, raidījuma producents

Roberts Vinovskis, kino producents

Antons Visockis, mūziķis

Ilze Vītola, mākslas skolotāja

Vents Vīnbergs, publicists

Andrejs Vīksna, rakstnieks, publicists

Ieva Vīksne, jauno mediju māksliniece un lektore

Alīna Vižine, mūziķe, vijolniece

Santa Vižine, mūziķe, altiste

Alīse Vorobeja, kultūras projektu vadītāja

Anna Zača, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja, kuratore

Beatrise Zaķe, režisore

Zane Zajančkauska, kuratore

Daina Zalāne, Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, valdes locekle

Kaspars Zalāns, humanitārais pētnieks, tulkotājs, dzejnieks

Lidija Zaneripa, māksliniece

Agnese Zapāne, kultūras projektu vadītāja

Alise Zariņa, kinorežisore un publiciste

Guna Zariņa, teātra darbiniece

Ilona Zariņa, grima māksliniece

Toms Zariņš, vēsturnieks, projektu vadītājs

Kristafers Zeiļuks, kultūras darbinieks

Ineta Zelča-Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja

Kaspars Zellis, vēsturnieks

Zane Zelmene, māksliniece

Elīna Zeltiņa, kultūras pasākumu producente

Krišjānis Zeļģis, dzejnieks

Andris Zeļonka, režisors un aktieris

Līga Zepa, scenogrāfe

Henriks Eliass Zēgners, dzejnieks, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

Amanda Ziemele, māksliniece

Laura Ziemele, neatkarīgā kultūras darbiniece

Gints Zilbalodis, režisors

Baiba Zīle, rakstniece

Jānis Znotiņš, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla bērnu un jauniešu programmas direktors

Mārcis Zoldners, dzejnieks un režisors

Guna Zučika, mūzikas menedžere

Edgars Zvirgzdiņš, dizaineris

Māra Žeikare, laikmetīgās mākslas projektu kuratore

Rūta Žiaugre, muzeja projektu vadītāja

Zane Žilinska, grima māksliniece

Inga Žolude, rakstniece

Konstantīns Žukovs, mākslinieks, grafiskais dizainers

Juris Žvikovs, mūziķis, pianists, pedagogs

Novērtē šo rakstu:

11
173

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...