Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība
Saldus 2.vidusskolas skolēnu padomes pārstāvju grupa22.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par diviem lēmumiem - Nr.48 (Par Saldus sākumskolas un Saldus 2.vidusskolas reorganizāciju, kur Saldus sākumskola tiek pievienota Saldus 2.vidusskolai) un Nr.49 (lēmums, kurš ar nākamo mācību gadu neļauj atvērt desmito klasi Saldus 2.vidusskolai, jo pagājušo gadu skola neatvēra desmito klasi). Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, skolotāji, skolēnu vecāki, neesam pret Saldus sākumskolas pievienošanu Saldus 2.vidusskolai, bet gan esam šokēti par to, kāpēc lai Saldus 2.vidusskolā nevarētu atvērt jaunu desmito klasi? Uzskatām, ka šis lēmums ir nekorekts.
Šie lēmumi tika pieņemts 26.februāra ārkārtas sēdē, kā arī lēmumi tika izskatīti ārpus kārtas. Uzskatām, ka arī šis lēmums (Nr.49) tika pieņemts ļoti slepeni, jo par šādu liegumu atvērt desmito klasi uzzinājām tikai 27.februārī. Ar skolēniem, skolēnu vecākiem, skolotājiem netika veikta nekāda sabiedriskā apspriede par šādu reformu nepieciešamību, kā arī deputāti nav ņēmuši vērā to, ka Saldus 2.vidusskolā gandrīz 40 pastāvēšanas gados pirmo reizi nav desmitās klases.
Pagājušo gadu patiešām bija tāda situācija, ka Saldus 2.vidusskolā bija vāja devītā klase, kura absolvēja skolu, jo vairākums bija piemēroti, lai mācītos profesionālajā skolā. Laikā, kad tika izsludināta pieteikšanās mācībām kādā no vidusskolas programmām, mācībām pieteicās 15 skolēni, bet 28.augusta sēdē Saldus novada dome noteica, ka klasi drīkst atvērt, sākot no 20 skolēniem. Skolas vadība bija tik drosmīga un desmito klasi neatvēra.
Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Indra Rassa Saldus 2.vidusskolu slavēja, jo šī skola ir viena no drosmīgākajām skolām Saldus novadā, neatverot desmito klasi, jo strādā uz kvalitāti, taču šobrīd lēmums (Nr.49) ir pret mums, jo, ja skolas vadība zinātu, ka, ja 2014./2015. mācību gadā netiks atvērta desmitā klase, tad arī turpmāk nedrīkstēs atvērt, tad Saldus 2.vidusskolā būtu desmitās klases.
Skolēnu padomes pārstāvji sākumā runāja ar Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāju Indru Rassu, sarunas laikā priekšsēdētājas kundze nespēja dot nekādus argumentus šāda lēmuma pieņemšanai. Jautājot mums svarīgus jautājumus, I.Rassas kundze aizbildinājās ar to, ka ir viena no septiņpadsmit deputātiem un nespēj dot nekādu konkrētu atbildi. Skolēnu padome vērsās arī domē ar lūgumu pārskatīt šo lēmumu, kā arī tika savākti 114 Saldus 2.vidusskolas skolēnu paraksti, kuri ir pret šādām reformām. Skolēnu paraksti tika vākti no 8. līdz 12. klasei.
Uz sarunu skolā ar skolotājiem, skolēniem, skolēnu vecākiem tika aicināti deputāti, no kuriem ieradās divi deputāti: Inta Vanaga un Elmārs Kalniņš. Šie deputāti arī nespēja sniegt nekādas konkrētas atbildes. Aizbildinājās tikai ar to, ka šis lēmums tika pieņemts tikai tāpēc, ka 2014.gada 1.septembrī Saldus 2.vidusskolā netika atvērta desmitā klase.
Esam runājuši gan ar Didzi Konoševski, Ilzi Kļavu, Intu Vanagu personīgi, Izglītības pārvaldes vadītāju Saulcerīti Levicu, taču ne pie kāda rezultāta nenonācām.
Centāmies pārliecināt Saldus novada deputātus pārskatīt vai atcelt šo lēmumu, taču bez panākumiem. Pirmkārt, skolas prezidente Diāna Vasiļeva ievietoja vietējā laikrakstā Saldus Zeme pauda savu viedokli par šādām skolas reformām. Otrkārt, Saldus novada svētku gājienā skolēnu padomes pārstāvji devās pēc savas iniciatīvas un pašu vēlmes ar plakātiem, paužot savu attieksmi pret šādām reformām, taču nākamajā nedēļā skolas direktore Natālija Balode saņēma stingru rājienu par to, ka paši skolēni pēc savas vēlmes izteica savas domas par Saldū notiekošo. Saldus novada dome uzskata, ka skolas direktore ir tā, kas skolēnus "uzkūda" aizstāvot skolu. Taču tā nav.
Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam jūsu palīdzību, jo nevaram pieļaut to, ka Saldū notiek tāda netaisnība!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
