Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam palīdzību, jo Saldū notiek tāda netaisnība
Saldus 2.vidusskolas skolēnu padomes pārstāvju grupa22.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viss šis stāsts sākās 2015.gada 26.februārī, kad Saldus novada pašvaldības deputāti ārkārtas sēdē nobalsoja par diviem lēmumiem - Nr.48 (Par Saldus sākumskolas un Saldus 2.vidusskolas reorganizāciju, kur Saldus sākumskola tiek pievienota Saldus 2.vidusskolai) un Nr.49 (lēmums, kurš ar nākamo mācību gadu neļauj atvērt desmito klasi Saldus 2.vidusskolai, jo pagājušo gadu skola neatvēra desmito klasi). Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, skolotāji, skolēnu vecāki, neesam pret Saldus sākumskolas pievienošanu Saldus 2.vidusskolai, bet gan esam šokēti par to, kāpēc lai Saldus 2.vidusskolā nevarētu atvērt jaunu desmito klasi? Uzskatām, ka šis lēmums ir nekorekts.
Šie lēmumi tika pieņemts 26.februāra ārkārtas sēdē, kā arī lēmumi tika izskatīti ārpus kārtas. Uzskatām, ka arī šis lēmums (Nr.49) tika pieņemts ļoti slepeni, jo par šādu liegumu atvērt desmito klasi uzzinājām tikai 27.februārī. Ar skolēniem, skolēnu vecākiem, skolotājiem netika veikta nekāda sabiedriskā apspriede par šādu reformu nepieciešamību, kā arī deputāti nav ņēmuši vērā to, ka Saldus 2.vidusskolā gandrīz 40 pastāvēšanas gados pirmo reizi nav desmitās klases.
Pagājušo gadu patiešām bija tāda situācija, ka Saldus 2.vidusskolā bija vāja devītā klase, kura absolvēja skolu, jo vairākums bija piemēroti, lai mācītos profesionālajā skolā. Laikā, kad tika izsludināta pieteikšanās mācībām kādā no vidusskolas programmām, mācībām pieteicās 15 skolēni, bet 28.augusta sēdē Saldus novada dome noteica, ka klasi drīkst atvērt, sākot no 20 skolēniem. Skolas vadība bija tik drosmīga un desmito klasi neatvēra.
Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Indra Rassa Saldus 2.vidusskolu slavēja, jo šī skola ir viena no drosmīgākajām skolām Saldus novadā, neatverot desmito klasi, jo strādā uz kvalitāti, taču šobrīd lēmums (Nr.49) ir pret mums, jo, ja skolas vadība zinātu, ka, ja 2014./2015. mācību gadā netiks atvērta desmitā klase, tad arī turpmāk nedrīkstēs atvērt, tad Saldus 2.vidusskolā būtu desmitās klases.
Skolēnu padomes pārstāvji sākumā runāja ar Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāju Indru Rassu, sarunas laikā priekšsēdētājas kundze nespēja dot nekādus argumentus šāda lēmuma pieņemšanai. Jautājot mums svarīgus jautājumus, I.Rassas kundze aizbildinājās ar to, ka ir viena no septiņpadsmit deputātiem un nespēj dot nekādu konkrētu atbildi. Skolēnu padome vērsās arī domē ar lūgumu pārskatīt šo lēmumu, kā arī tika savākti 114 Saldus 2.vidusskolas skolēnu paraksti, kuri ir pret šādām reformām. Skolēnu paraksti tika vākti no 8. līdz 12. klasei.
Uz sarunu skolā ar skolotājiem, skolēniem, skolēnu vecākiem tika aicināti deputāti, no kuriem ieradās divi deputāti: Inta Vanaga un Elmārs Kalniņš. Šie deputāti arī nespēja sniegt nekādas konkrētas atbildes. Aizbildinājās tikai ar to, ka šis lēmums tika pieņemts tikai tāpēc, ka 2014.gada 1.septembrī Saldus 2.vidusskolā netika atvērta desmitā klase.
Esam runājuši gan ar Didzi Konoševski, Ilzi Kļavu, Intu Vanagu personīgi, Izglītības pārvaldes vadītāju Saulcerīti Levicu, taču ne pie kāda rezultāta nenonācām.
Centāmies pārliecināt Saldus novada deputātus pārskatīt vai atcelt šo lēmumu, taču bez panākumiem. Pirmkārt, skolas prezidente Diāna Vasiļeva ievietoja vietējā laikrakstā Saldus Zeme pauda savu viedokli par šādām skolas reformām. Otrkārt, Saldus novada svētku gājienā skolēnu padomes pārstāvji devās pēc savas iniciatīvas un pašu vēlmes ar plakātiem, paužot savu attieksmi pret šādām reformām, taču nākamajā nedēļā skolas direktore Natālija Balode saņēma stingru rājienu par to, ka paši skolēni pēc savas vēlmes izteica savas domas par Saldū notiekošo. Saldus novada dome uzskata, ka skolas direktore ir tā, kas skolēnus "uzkūda" aizstāvot skolu. Taču tā nav.
Mēs, skolēnu padomes pārstāvji, lūdzam jūsu palīdzību, jo nevaram pieļaut to, ka Saldū notiek tāda netaisnība!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
