Mēs, „žurnālisti”, uzskatām, ka arī Ukrainai vajadzētu beigt pretoties krievu iebrukumam un atdot viņiem visu, ko viņi grib!
Latvijas Žurnālistu asociācijas valde*22.07.2025.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) netērēt administratīvos resursus un izbeigt tiesvedību ar emigrācijā strādājošo Krievijas neatkarīgo mediju “TV Rain”.
Administratīvā apgabaltiesa par prettiesisku atzinusi NEPLP lēmumu par licences anulēšanu telekanālam “Doždj” jeb “TV Rain”. Tiesa spriedumā norāda uz virkni procesuālu apstākļu, kas apliecina tiesvedības turpināšanas nelietderību.
Apgabaltiesa spriedumā norāda uz NEPLP secinājumu, “kas nav balstīts kādos faktos vai pierādījumos”. Vienlaikus tiesa akcentē, ka NEPLP pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu, neuzklausot “TV Rain”, nenoskaidrojot un nepārbaudot visus faktus un pierādījumus. Tāpat NEPLP, pieņemot lēmumu, ir nevis izvērtējusi “TV Rain” redakcijas rīcību, bet gan izdarījusi vispārinātu secinājumu.
Tiesa secinājusi, ka NEPLP nav pienācīgi pierādījusi tiesisko pamatu “TV Rain” apraides atļaujas anulēšanai, tāpēc šāds padomes lēmums ar tiesas spriedumu atzīts par prettiesisku.
2022. gada beigās, pēc NEPLP lēmuma par apraides atļaujas anulēšanu “TV Rain”, LŽA jau publiski norādīja uz šāda sodamēra nesamērīgumu. Šādu viedokli tagad apstiprina arī tiesa, kas atzinusi, ka “TV Rain” pārkāpumi – nedz katrs atsevišķi, nedz kopumā – nav uzskatāmi par tādiem, kas liecinātu par medija darbības apdraudējumu valsts drošībai, kā dēļ medija licence anulēta.
Latvijas tiesiskais regulējums dod iespēju NEPLP pārsūdzēt spriedumu, tomēr, ņemot vērā apgabaltiesas konstatēto, LŽA aicina NEPLP netērēt valsts resursus un pārtraukt tiesvedību. Tāpat LŽA ieskatā NEPLP saskaņā ar tiesas spriedumu un labas pārvaldības praksi jau tagad būtu jāatjauno apraides atļauja “TV Rain”.
Vienlaikus ir satraucoši tiesas konstatētie procesuālie pārkāpumi un NEPLP lēmumu pieņemšanas apstākļi, balstoties “vispārinātos secinājumos”, tādos jautājumos, kas izšķir kāda medija faktisku pastāvēšanu un darbību.
LŽA, kā arī citas mediju nozares organizācijas jau vairākkārt vērsušas politiķu un citu iesaistīto pušu uzmanību uz NEPLP rīcību, kas kopumā var apdraudēt mediju redakcionālo neatkarību un darbību. LŽA ieskatā, vērtējot NEPLP un tās locekļu darbu, politiķiem ir ne vien jāieklausās nozares bažās un izteiktajā kritikā, bet tagad arī jāņem vērā tiesas konstatētie procesuālie pārkāpumi lēmumu pieņemšanas praksē.
Līdztekus LŽA konstatējusi, ka pēc tiesas sprieduma paziņošanas NEPLP vadība nāktusi klajā ar izteikumiem, kas apšauba tiesas lēmuma pamatoību. LŽA ieskatā NEPLP kā mediju regulatoram, kam jārūpējas par demokrātijas funkcionēšanu, būtu jāatturas no izteikumiem, kas bez pierādījumiem var diskreditēt tiesu varu un mazināt iedzīvotāju uzticību tai.
* Anastasija Tetarenko-Supe, Arta Ģiga, Inga Šņore, Inga Spriņģe, Sanita Liepiņa, Pēteris Zirnis, Toms Ostrovskis
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
