Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem
Partijas Likums un kārtība valde19.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā nolēma atbalstīt virkni Veselības ministrijas sagatavotos ieteikumus Covid19 izplatības ierobežošanā. Šajā sakarā vēlamies paziņot:
- Nepieciešamība lemt par tik stingriem, Latvijas ekonomiku un izglītības sistēmu degradējošiem pasākumiem ir sekas tam, ka, neskatoties uz laika rezervi un gandrīz neierobežotiem finanšu resursiem, Ministru kabinets un Krišjānis Kariņš tā arī nav spējuši nostiprināt veselības aprūpes sistēmu pret Covid19 pandēmijas izraisīto pacientu pieplūdumu. KVP lēmums skaidri parāda, ka simtiem miljonu veselības aprūpē ieguldītās Latvijas nodokļu maksātāju naudas faktiski tikusi izsaimniekota;
- Uzskatām, ka KVP ieteiktie stingrie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi nedos būtisku ietekmi uz saslimstības un hospitalizācijas rādītājiem. Pirmkārt, tāpēc, ka līdzvērtīgi pasākumi nav bijuši rezultatīvi nekur pasaulē, taču galvenokārt tāpēc, ka ierobežojumi primāri attiecas uz personām līdz 60 gadu vecumam, savukārt smagai slimības gaitai pakļautas personas pēc šī vecuma sliekšņa. Arī vakcinācijas aptveres rādītāji nepārprotami runā par labu gados jaunākām un ārpus riska grupām esošām personām;
- KVP ieteikumu galvenais mērķis ir radīt iespaidu par politiķu izlēmīgu rīcību. To auditorija ir vēlētājs, ne veselības aprūpes sistēma. Kā saprotams no preses konferences pēc KVP sēdes, slimnīcu kapacitātes palielināšana vai ģimenes ārstu iesaiste cīņā ar slimību nav pat bijusi apspriežamo jautājumu sarakstā. Tā vietā tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā vienu no iespējamiem krīzes risinājumiem atļāvās piedāvāt varas nodošanu armijas rokās.
18.oktobra vairāku stundu garā KVP sēde ir viens no daudzajiem pierādījumiem tam, ka Krišjānis Kariņš nav spējīgs un cienīgs vadīt Ministru kabinetu Latvijas sabiedrības interesēs. Aicinām viņu beidzot uzņemties atbildību un atzīt to, par ko vairāku mēnešu garumā runā Latvijas pilsoņu vairākums.
Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt.
Tā būtu vīrišķīga un godīga rīcība, un, ņemot vērā Ministru kabineta rīcības minimālo ietekmi uz veselības aprūpi, šim solim nebūs arī negatīvu seku tālākajā cīņā ar Covid19. Mūsuprāt, valdības demisija kā kļūdu atzīšana būtu svarīgs solis, lai panāktu lūzumu sabiedrības kritiskajā attieksmē pret valsts varas centieniem slimības izplatību ierobežot.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
