Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē
Egila Levita kanceleja30.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.
Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte uzsver: “4. maija valsts svētkiem ir savs vēstījums un simboliskā jēga. Tie atgādina par Latvijas valsts atdzimšanu, Latvijas cilvēku gribu būt brīviem savā zemē un gatavību to izcīnīt. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Neatkarības atjaunošanas dienā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ordeņu kapitulam ir iespēja pateikties un apbalvot izcilus dažādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir kalpojis kopējam labumam, darījis Latviju skaistāku un stiprāku, mūsu visu dzīvi bagātāku.”
Ordeņu kapitula kanclere atgādina, ka valsts apbalvojumi ir valsts novērtējuma un atzinības apliecinājums. Tie piešķirti cilvēkiem, kuru aktīvā pilsoniskā nostāja bija nozīmīga Latvijas Atmodas laikā, valsts liktenim izšķirīgajos brīžos, Latvijas neatkarības atjaunošanas un turpmākās valsts attīstības gaitā. “Tiek apbalvoti cilvēki, kuri savu darbu veltījuši mūsu valsts veidošanai, pilsonisko vērtību nostiprināšanai, kopuši vēsturisko atmiņu. Cilvēki, kuru pašaizliedzīgais veikums ir stiprinājis mūsu valsts un tautas garu, mūsu valodu un kultūras vērtības,” saka S. Ēlerte.
Augstākie valsts apbalvojumi piešķirti valsts darbiniekiem, kuri atjaunotās neatkarīgās Latvijas valsts sākuma gados pieņēmuši visai sabiedrībai būtiskus lēmumus, īstenojuši reformas un aizstāvējuši valsts nacionālās intereses.
Ar Ordeņu kapitula lēmumu apbalvojumi piešķirti žurnālistiem par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē. Ar savu profesionālo darbu viņi ir veidojuši demokrātijai nepieciešamo atbildīgo un daudzveidīgo mediju telpu.
Tāpat valsts apbalvojumi piešķirti ilggadējiem ārlietu dienesta darbiniekiem, kuri ar savu pašaizliedzīgo darbu devuši būtisku ieguldījumu Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta atjaunošanā un stiprināšanā.
Valsts apbalvojumus saņems spilgtas Latvijas kino, teātra, mūzikas, baleta, mākslas un arhitektūras radošās personības par būtisku ieguldījumu Latvijas mākslā un kultūrā un vienlaikus arī Eiropas kultūras telpā.
Valsts apbalvojumus saņems ārvalstīs dzīvojošie tautieši, kuri savu ar latviskajām vērtībām piepildīto mūžu un darbu veltījuši mūsu valsts atjaunošanai un latviešu valodas un kultūras kopšanai.
Visus apbalvotos kopumā raksturo drosme, pašaizliedzība, augsta profesionalitāte, neatlaidība, rūpes par līdzcilvēkiem, iestāšanās par kvalitatīvām pārmaiņām Latvijā ilgtermiņā.
Par valsts apbalvojumu pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmajai daļai, ņemot vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, Ordeņu kapituls lems pēc noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte atzīmē: “Ordeņu kapitula vārdā vēlos īpaši pateikties par sabiedrības ieinteresētību valsts apbalvojumu lietās un izrādīto iniciatīvu, iesakot kandidātus valsts apbalvojumiem.”
Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2021. gada 20. aprīlī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitatīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku, apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par:
1. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri:
Žurnālistu Jāni Domburu
Žurnāla “IR” žurnālistu un komentētāju Aivaru Ozoliņu
Izdevniecības “IR” galveno redaktori Nelliju Tjarvi (Nelliju Ločmeli)
2. Iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku:
Raidījuma “Nekā personīga” vadītāju, žurnālisti Ilzi Jaunalksni-Rēderi
Raidījuma “Nekā personīga” vadītāju, žurnālistu Jāni Krēvicu
Laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālisti Mārīti Libeku (Māru Libeku)
Latvijas Radio 1 programmu vadītāju, žurnālistu Eduardu Liniņu
Žurnālisti, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāju Ingu Spriņģi
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti, dokumentālo filmu redaktori un producenti Ilzi Strengu
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījuma “De facto” vadītāju, žurnālisti Ingu Šņori
Latvijas Radio 1 programmu vadītāju, žurnālistu Aidi Tomsonu
Laikraksta “Diena” žurnālistu un publicistu Egīlu Zirni
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
