Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma stāsta par slavena melnādainā džeza pianista Dona Šērlija braucienu pa ASV dienvidu pavalstīm. Tā balstīta uz reāliem notikumiem un ataino tā laika (1962. gads) balto attieksmi pret melnādainajiem ASV dienvidos. Lai arī cik ļoti kāds no “melnajiem” būtu talantīgs, viņš ir un paliek nesalīdzināmi zemākā kategorijā. Cilvēki nāk uz viņa koncertu ar tādu kā ziņkāri – redzēs, ko tas “dresētais mērkaķis” prot?

Šī filma atausa atmiņā, raugoties uz to dubļu (lai neteiktu rupjāk) lavīnu, kura vēlās pār vienu no mūsu tautas izcilākajiem cilvēkiem, neapstrīdamu Latvijas lepnumu, pasaulslaveno pianistu Vestardu Šimku pēc tam, kad viņš pirms sava koncerta pateica dažus sabiedriski nozīmīgus ievadvārdus. Šimkus savā uzrunā pieskārās šobrīd aktuālajai cilvēku šķirošanas tēmai un piesauca vēsturiskās paralēles, pie kā agrākos laikos novedusi cilvēku šķirošana “pareizajos” un “nepareizajos”.

Tā ir pasaulē izplatīta prakse, ka dižas personības, redzot kādu netaisnību, nevar stāvēt malā un vērš sabiedrības uzmanību uz šo māksliniekam nozīmīgo jautājumu. Taču, tā kā šodienas Latvijā cilvēku šķirošana vakcinētos/nevakcinētos “pareizo” acīs skaitās atbalstāma, tad Šimkus izteikumi izraisīja šīs publikas pašsaprotamu reakciju - ar kādām tiesībām tas “melnais” atļaujas mums - “baltajiem cilvēkiem” - kaut ko aizrādīt. Mēs nākam uz koncertu un maksājam naudu, lai paskatītos, ko viņš prot, nevis klausīties viņa sprediķus. Muti ciet un izklaidē, nevis mums te morāli lasi. Klasisks ieraksts: “Ja es eju klausīties, kā tu dziedi, spēlē klavieres vai stabulē, es totāli negribu dzirdēt arī tavu nostāju droša seksa, vakcīnu vai citplanētiešu jautājumā.”

Sociālie tīkli pilni ar ierakstiem, kuros cilvēki ar baudu izgaršo iespēju justies pārākiem par “dumjo” pianistu. Katrs cenšas pateikt kaut ko asprātīgu - piemēram, pašpasludinātā cilvēktiesību eksperte Linda Mazure: “Ceru, ka tie Šimkus domubiedri, kas no Covid mirst šobrīd, kad savu dzīvību varēja izglābt vakcinējoties, pēdējā gaitā tiek pavadīti ar Šimkus mūziku.” Ha-ha-ha, cik smieklīgi, vai ne?

Šie asprāši paši dzīvē nav sasnieguši pat ne desmito daļu no tā, ko sasniedzis Šimkus, bet jau tas vien, ka viņi jūtas piederīgi pie “pareizās” cilvēku grupas, dod viņiem (savās acīs) tiesības justies pārākiem un ar to plātīties. Dažādas viduvējības, kā nu prot, cenšas apšaubīt Šimkus “inteliģenci” un dalīties ar saviem saldajiem (bet nepiepildāmiem) sapnīšiem par to, kā būtu cēlušies kājās un, skaļi aizcērtot durvis, gājuši prom, ja vien būtu šī koncerta apmeklētāji.

Šī Šimkus nonievāšana ir tikai maza aisberga redzamā daļa no tā neiecietības, naida Everesta, kurš aizvien smagāk nospiež mūsu sabiedrību. Pavisam nesen Latvijas Televīzijā tika rādīts raidījumu cikls par vardarbību skolās; par to, kā atsevišķi sociāli vājāk adaptējušies skolēni tiek pakļauti vajāšanai, apņirgšanai, dažādi pazemoti. Tā bez šaubām ir liela sociāla problēma, taču šo raidījumu veidotāji izvairījās fokusēt uzmanību uz problēmas galveno sakni - attieksmi pret apkārtējo pasauli šo vajātāju ģimenēs.

Bērns jau tikai atkārto to, ko dzird mājās no vecākiem. Ja mājās visi citi tiek dēvēti par muļķiem un apņirgti, tad nav ko brīnīties, ja bērns, aizgājis uz skolu, arī katrā vājākā vai citādākā saskata apņirgšanas objektu. Ir taču pilnīgi skaidrs, ka tad, ja pieaudzis cilvēks ņirgājas sociālajos tīklos, viņš to pašu dara arī mājās. Ja viņam ir bērni, tad šo dzīves pozīciju pārņem arī viņi. Diemžēl šajos visnotaļ vajadzīgajos LTV raidījumos šis aspekts izpalika.

Lai kā to negribētos atzīt, šī plaši izplatītā citu cilvēku apņirgšana nav sociāli atpalikušu, neizglītotu, tumsonīgu ļaužu iezīme. Diemžēl to iecienījuši izglītoti, pat it kā progresīvi domājoši cilvēki, kuri piederīgi tā dēvētajai inteliģencei. Kā arvien biežāk nākas novērot, tad visa viņu “inteliģence” aprobežojas ar gatavību dziedāt līdzi tai dziesmai, kura attiecīgajā brīdī skaitās “pareizā”. Kad runa ir par lietām, kas skaitās pareizas, tiek demonstrēta absolūta tolerance un inkluzivitāte, bet, tiklīdz kāds atļaujas kaut solīti paspert sānis no “ģenerālās līnijas”, tā šie “inteliģenti” kā suņi gatavi barā mesties virsū noskatītajam upurim. Pat tik diženam, kāds ir Šimkus.

Iespējams, ka tādā vai citādā formā šāds sociāls dalījums ir bijis vienmēr, taču agrāk (kaut vai filmā “Zaļā grāmata” attēlotajā laikā) tas notika skaidri un atklāti. “Baltie” (pareizie) sevi neuzdeva par tolerances un inkluzivitātes priesteriem, kā tas notiek tagad. Šodienas īpatnība ir tā, ka vārdos par demokrātiju un dažādību, bet reālajā dzīvē par uzskatu monopolu un zaļo gaismu tikai tam, ko atbalstīt drīkst. Visam pārējam - “cancel” un hi-hi-hi.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

76
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...