Mēs dzīvojam mafiozā valstī

Mēs dzīvojam valstī, kur valsts prezidents pārkāpj Satversmi, piekrītot no malas ieteiktajam ministru prezidenta amata kandidātam, nevis pašam nosakot iespējamos kandidātus, kurus pēc izvērtēšanas kā prezidents, personīgi uzņemoties atbildību, aicina uz šo amatu. 

Pie mums, Latvijā, premjers arī neievēro Satversmi,  veidojot valdību. Viņš kā lelle, kuru rausta, piekrīt visiem tiem iespējamajiem ministru amatu kandidātiem, ko viņam nosaka politiskās partijas, neizvērtējot – labs vai slikts ir šis kandidāts. Ieteica - nu tad apstiprināsim.

Īsāk sakot – mēs dzīvojam mafiozā valstī, kur mafiozās struktūras ir pakļāvušas visus mūsu izpildvaras cilvēkus. Viņi ir tie, kas pieņem lēmumus, bet tie, kas spriņģo un dejo valdībā, – tie ir īslaicīgie izpildītāji. Šo mafiozo struktūru pārstāvjiem nav nekādas politiskās piederības. Viņi kā vadīja iepriekšējās valdības un pašvaldības, tā arī turpina vadīt un diktēt savus noteikumus, un izsaimniekot mūsu valsts naudu.

Manā atmiņā šī ir trešā spilgtākā krīze un pati bīstamākā. Pati pirmā bija 1994.-95. gadā – finanšu, budžeta un ekonomikas krīze. Var teikt arī - kriminogēnā krīze, kad Latvijā darbojās 72 organizētie noziedzīgie grupējumi. Tas bija laiks, kad cilvēki vakaros un naktīs baidījās iziet uz ielām, jo šajā laikā galvenie karaļi ielās bija bandīti.

Pateicoties Iekšlietu ministrijas struktūru efektīvajai darbībai, gada laikā bija iznīcināts rekets un faktiski arī 72 organizētās noziedzības grupējumi. Organizētā noziedzība uz kādu laiku noklusa un ielīda savās alās, taču savus nodomus neatmeta. Tā turpināja attīstīties citā virzienā – ieiet valsts pārvaldē un valdībā.

Šī “biznesa projekta” realizācijai organizētās noziedzības vadība sāka sponsorēt politiskās partijas. Un apogejs tika sasniegts pēc 8. Saeimas vēlēšanām. Es personīgi rakstīju valsts prezidentam iesniegumu, kurā norādīju, kādas partijas un cik ir saņēmušas no organizētās noziedzības pasaules grupējumiem ziedojumus 8. Saeimas vēlēšanās.

Diemžēl toreiz tikai vienā avīzītē parādījās viena skopa rindkopiņa, ka tas tā ir noticis, ka tiešām tā nauda ir saņemta. Tālāk nekas vairāk nesekoja.

Tai laikā ar lielu bravūrību  vēlēšanās uzvarēja “Jaunais Laiks” un par premjeru kļuva E.Repšes kungs. Pirmais un galvenais, kas tika izdarīts viņa vadības laikā – tika padzīti profesionāļi no Iekšlietu ministrijas un tiesību aizsardzības sistēmas struktūrām. Sevišķi vērība tika pievērsta tiem, kuri savā laikā iniciēja un ierosināja krimināllietas pret toreizējo Latvijas bankas prezidentu – E.Repšes kungu un Latvijas bankas viceprezidentu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pēc tam visādiem spēkiem un visādiem veidiem tika degradēta tiesību aizsardzības sistēma, kad policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi nevarēja saņemt sociālos pabalstus, atvaļinājumus un tā tālāk.

Domāju, ka ne viens vien litrs grādīgo tika izlietots, kad tika pieņemts lēmums par Policijas akadēmijas likvidāciju. Tas bija pats kronis. Tas bija tas, ko gaidīja organizētā noziedzība, kas jau sāka pārvērsties par valstisko organizēto noziedzību – par jaunu organizētās noziedzības paveidu.

“Pelēkajām apkaklītēm” ir absolūti vienalga, kas ir pie varas, galvenais, ka viņi ir pie tās “siles” un viņi ir tie, kas reāli pieņem šos lēmumus. Un tad mēs varam atskatīties gan uz OIK afēru, kurai pamatus ielika Artūrs Krišjānis Kariņš. Tad mēs varam atskatīties uz Parex bankas afēru, kur miljardu nodokļu maksātāju naudas bija ieguldītas, bet pati banka pēc tam tiek pārdota par 70 miljoniem. Šīs afēras rezultātā tā nauda, kura aizgāja atsevišķās kabatās, bija vismaz 350 miljoni. Pirms tam gan atsevišķi politiķi un frakciju vadītāji aizbrauca uz Gruziju ekskursijā, lai acīmredzot, par visām šīm te lietām vienotos. Tad mēs varam atcerēties Aizkraukles bankas likvidāciju, kad bija iecere to likvidēt, nevis palaist pašlikvidācijā. Tur jau iepriekš bija sadalīti apmēram 400 miljoni.

Mēs varam turpināt šo te uzskaiti no “A” līdz “Z” vēl un vēl. Mēs varam runāt par ātrās palīdzības automašīnu iepirkšanu, jo tas ir noziedzīgs pēc savas būtības – kad kravas mikroautobusus paņēma un pārtaisīja par ātro palīdzību. Un tagad slimniekiem ir jācieš un jākratās šajās te mašīnās. Mēs varam runāt par e-veselības sistēmu – par sistēmu, kuras izveidošanā bija ieguldīti 11 miljoni, bet e-veselība tā arī nespēja uzsākt savu darbību. Tas nekas, ka pēc tam bija vairākkārt pieprasīti vēl un vēl finanšu līdzekļi šīs sistēmas tā saucamajai “pilnveidošanai”.

Runāt mēs varam ilgi un plaši, taču galvenais mūsu tagadējai varai ir – lai netiktu pieņemti jēdzīgi lēmumi un lai pie varas nenonāk normāli cilvēki, kas šo te visu bezjēdzību varētu arī izbeigt. Pie tā tiek piestrādāts un darīts viss, lai tas nenotiktu.

Mēs nevaram runāt par neatkarīgiem masu medijiem. Viņi pārsvarā jau ir izskoloti, un viņi izgājuši tādu skolu, ka viņi zina, par ko var rakstīt, par ko ne, kas ir jāatbalsta un kas nav jāatbalsta. Mēs varam runāt par labas pārvaldības principiem, bet paskatīsimies spogulī – un ko mēs ieraugām? Saeimas deputāti var veidot frakciju no aizdomās turamajiem un tiesājamiem. Mēs esam pieļāvuši, ka tiek pieņemts Satversmes tiesas spriedums, kas atļauj apsūdzētiem deputātiem pildīt savus darba pienākumus un acīmredzot izmantot savu dienesta stāvokli, lai ietekmētu pret viņiem ierosinātos tiesas procesus.

Un kas tad apkalpo šīs te mafiozās struktūras? Pārsvarā apkalpo tie, kuri ar kvēlām acīm gāja uz Saeimas vēlēšanām un skaļi bļāva – mēs cīnīsimies ar korupciju, mēs cīnīsimies ar noziedzību. Rezultāti ir vairāk nekā nožēlojami.

Mēs varētu dzīvot plaukstošā un zaļā valstī tikai tad, ja tie, kas ir pie varas, padomātu, kāpēc viņi atrodas tādos amatos, nevis domātu tikai par vienu – kā piebāzt savas kabatas.

Ja runā par Vakcinācijas biroju. To var izņemt no likuma ārā, bet ar to tas nekur nepazudīs. Mēs varam daudz bļaustīties, bet nekas jau nemainīsies. Tāpēc, ka tie, kas ir tikuši pie pasūtījumiem – pie visiem šiem šaubīgajiem darījumiem gan ar masku iepirkumiem, gan saistībā ar vakcināciju, viņi visi paliek savās siltajās vietās.

Mēs nesen pieņēmām skaļu paziņojumu saistībā ar A.Navaļnija kungu. Bet varbūt deputātiem vajadzēja ieskatīties mazliet vēsturē, kad Krievijā tiesāja kādu gubernatoru, pie kura piestrādāja A.Navaļnija kungs. Un šim gubernatoram bija nez kādas vienošanās ar kādu no mūsu bankām par naudas atmazgāšanu, kura varētu iet caur Latvijas valsti. Šajā bankā toreiz piestrādāja toreizējā ministru prezidenta dēls. Šajā bankā kā zicpriekšsēdētāji bija ievēlēti neviens cits kā bijušais NATO ģenerālsekretārs un Vācijas specdienestu vadītājs. Un līdz ar to - vai tas viss ir normāli?

Es neceru, ka no šīs te valdības mēs varam sagaidīt kaut kādu saprātīgu rīcību. Paskatieties apkārt! Visi tie blēži, kas bija iepriekšējās valdības apkārtnē, nekur nav pazuduši. Viņi ir tie, kas diktē šos te noteikumus un to, kā spēlēt politiķiem. Taču pašiem politiķiem pietrūkst prāta, lai saprastu, ka ar viņiem manipulē. Viņi ir priecīgi, ka ir ieņēmuši vienu vai otru beņķi, un tad lielās kā tādi papagaiļi, cik skaisti viņi izskatās. Tikai ar to dziedāšanu gan viņiem ir problēmas.

Novērtē šo rakstu: