Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dāmas un kungi! Godātie Tautas partijas biedri! Oranžie! Šodien mēs esam pulcējušies kongresā, lai visi kopā izdarītu, iespējams, nozīmīgāko izšķiršanos ilgākā laika periodā. Šīsdienas lēmums ietekmēs ne vien Tautas partiju un katru no mums atsevišķi. Tas iezīmēs daudzu Latvijas novadu un pilsētu, un arī visas valsts turpmāko politisko attīstību.

Tādēļ es jūs uzrunāju ne tikai kā Tautas partijas biedrus. Es vēršos pie jums kā pie šīs valsts pilsoniski aktīvākās sabiedrības daļas.

Jo ne jau brīvdabas pasākumos un TV šovu zvaigžņu pavadībā pulcējas pa īstam pilsoniskā sabiedrība.

Demokrātiskā iekārtā cilvēki, kuri ir patiesi savos uzskatos, kuri ir gatavi ziedot savu laiku, savu labo vārdu, savas profesionālās zināšanas, tātad ir gatavi būvēt savu valsti, pulcējas politiskā partijā.

Tas ir pats godīgākais, pats caurspīdīgākais politiskās ietekmes instruments, kādu Rietumu pasaulē pazīst.

Tas nozīmē atklāti pateikt – mēs piederam šai partijai, mēs pārstāvam šīs idejas, mēs vēlamies darboties politikā, lai tās īstenotu.

Mēs, kas šodien šeit esam, mēs – Tautas partijas ļaudis, esam kopā gājuši šo ceļu.

Mēs atklāti esam bijuši oranži un atklāti lepni par to.

Bet, protams, ne tikai oranžā krāsa mūs vienoja un turēja kopā visus šos gadus.

Mēs nebijām saistīti ne asinsradniecības saitēm, ne zvērestiem baznīcā.

Ņemot vērā to, ka Tautas partija ir lielākā partija atjaunotās Latvijas vēsturē, mūsu cilvēki ir nākuši no visiem novadiem un no visām profesionālajām jomām.

Starp mums ir gan sirmas galvas, kuras atceras Otro pasaules karu, gan jaunieši, kuru atmiņās nav pat 4.maija Neatkarības deklarācijas jūsma.

Kas tad ir tā saistviela, kas mūs visus satur kopā?

Tas ir jautājums, kura atbildē slēpjas mūsu ilggadīgais spēks, un arī pareizā atbilde šodien kongresā izvirzītajām dilemmām.

Man, kā vienam no šīs partijas dibinātājiem, tās ir trīs lietas.

Pirmā ir tā, ar ko dzīvojam un ko jūtam.

Mēs mīlam šo valsti.

Mūsu mīlestība visu pirms ir atbildība.

Mīlam nevis kā jaunas meitenes, aiz oranžām brillēm neredzot sava mīļotā trūkumus, bet mīlam Latviju kā vienīgo vietu šajā pasaulē, kur varam dzīvot saskaņā ar savu latviskumu, savu valodu un savu kultūru. Un mīlam nevis apjūsmodami vai aizvainoti kritizēdami, bet mīlam darot – tik, cik katrā brīdī spējam, darot to, ko domājām un zinām par pareizu esam.

Otrā lieta ir šīs partijas ciešā kopība, vai drīzāk tās sajūtas un saiknes, kurām rit 14. gads.

Kopēja pieredze, it sevišķi kopīgi izcīnītas uzvaras un pārvarētie grūtumi, visvairāk vieno vienu cilvēku ar otru, vienu sabiedrības grupu ar citu.

Tieši tādēļ daudziem no šeit klātesošajiem partija ir kļuvusi gandrīz kā otra ģimene. Daudziem šeit aizsākās politiskās karjeras, veidojās dzīves un likteņi. Vairumam no mums oranžā krāsa ir kļuvusi par neatņemamu esības sastāvdaļu.

Visbeidzot, trešā mūs vienojošā lieta – un, manuprāt, pati būtiskākā – tā ir dziļa pārliecība, ka Latvijai kā valstij un katram tās cilvēkam ir nepieciešama labēji nacionāla, pragmatiska un saprātīga politika.

Tā politika, kuru mēs apņēmāmies nest un aizstāvēt, dibinot Tautas partiju. Būdami katrs atšķirīgi pēc spējām un uzskatiem, mēs vienojāmies ap labējas politikas idejām.

Mēs likām centrā brīvību – gan valsts, gan katra personisko – bet tikai tādu, kura pieprasa arī atbildību.

Mēs iestājāmies par privātīpašuma neaizskaramību. Par tiesībām katram iegūt tik daudz, cik viņa spējas un talanti ļauj.

Un par atbildību katram pret savu īpašumu, lai cik mazs vai liels tas nebūtu.

Mēs redzējām trīsbērnu ģimeni kā nacionālas valsts tradicionālas ģimenes ideālu, tādēļ visādi atbalstāmu un aizstāvamu.

Gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, izglītībā un kultūrā mēs bijām nevis par kolektīvu viduvējību, bet individuālu izcilību.

Lai visi ir vienādi pēc iespējām, bet dažādi pēc spējām un personīgā ieguldījuma šo spēju izkopšanā.

Tās ir idejas, kuru dēļ mēs toreiz, tālajā 1998.gadā, dibinājām Tautas partiju.

Tātad atbildība par valsti, mūsu kopīgā pieredze strādājot šai valstij, un labējo ideju pārstāvniecība Latvijas politikā – šīs trīs lietas mūs vienoja cauri partijas pastāvēšanas gadiem. Šīs trīs lietas ir definējušas Tautas partiju.

Bet šodien tam visam pievienojies vēl viens apstāklis. Vēl viena realitāte, kuru mēs visi kopīgi dalām.

Tā apzīmīgo Tautas partiju un ikvienu no mums atsevišķi.

Tieši par to es gribu šodien ar jums runāt.

Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma – tā ir jaunā realitāte, kuras priekšā mēs šobrīd esam attapušies.

Un ne jau zemie reitingi – jūs visi zināt, ka mēs arī iepriekš esam pārdzīvojuši zemas popularitātes un sliktas slavas laikus.

Nē, tie vairs nav ne reitingi, ne kādu atsevišķu partijas biedru zemi vērtējumi.

Šobrīd situācija ir stipri tumšāka, varētu pat teikt: oranžā krāsa ir kļuvusi par jauno melno.

Lai arī kāds priekšlikums nāktu no mūsu partijas, lai kādas idejas paustu mūsu cilvēki – vienalga, vai Saeimas deputāts, pilsētas mērs, ierindas biedrs vai vienkāršs atbalstītājs – viņa teikto sadzird tā, it kā tas būtu vēstījums no apokaliptiska nezvēra.

Vienalga par kādu tematu mēs runātu – vai tas būtu budžets, sociālie jautājumi vai ārpolitika – visam mēs saņemam vienādu reakciju.

Bezargumentu noraidījumu.

Pūļa kategorijās domājošo vidū, tie ir pat bļāvieni un kliedzieni:

Dedzināt viņus! Apbērēt viņus! Noslaucīt viņus no zemes virsas, jo tad mēs dzīvosim laimīgi!

Līdz ar to cīņa vairs nav politiskajā laukā, kā tas ierasts Rietumu demokrātijās. Pašreizējā situācija nepieļauj mums iespēju runāt politiski vai idejiski. Mums vai nu arī jākļūst bezjēgas populistiem, nolaižoties līdz pašreiz valdošā politiskā teātra standartam, vai jāklusē pavisam.

Šobrīd Latvijā ir iestājies tāds laiks, kurā vairs nepastāv ideju sadursmes. Diskusijas pāraugušas tajā, ko citviet apzīmē ar jēdzienu “naida runa”.

Cīņa pret idejām pārvērtusies cīņā pret šo ideju autoriem un pārstāvjiem.

Sauksim lietas īstajos vārdos – tā ir atgriešanās pie totēmu stabiem un upurakmeņiem. Ļaudīm cenšas iestāstīt, ka tiem vajadzīgs tikai asiņains dedzināmais upuris, un kāda augstāka vara atkal liks saulei spīdēt un labībai krāties apcirkņos.

Un liela daļa ir gatava tam noticēt...

Civilizētu politiku netaisa ar bruģakmeņiem vai barbariskiem uguns rituāliem. Tā drīzāk jāuztver kā šaha spēle – tur vajadzīgs intelekts, vajadzīga atjautība un tālredzība. Tomēr pēdējo mēnešu laikā man ir sajūta – lai arī kādu gājienu mēs izdarītu, lai kādu atklātni mēģinātu veidot Tautas partija vai kāds no mūsu biedriem reģionos, mūsu pretinieks vienkārši noslauka visus kauliņus un sāk aizkautā balsī bļaut: “Oligarhi, oligarhi”.

Mēs varam sakārtot kauliņus un uzsākt spēli otrreiz, varam to darīt arī trešo un ceturto reizi.

Bet pienāk brīdis, kad jāuzdod jautājums – kā šādā situācijā rīkoties saprātīgam, pašcieņas pilnam cilvēkam?

Kā rīkoties nopietnai labējai, nacionāli konservatīvai partijai?

Tā arī ir mūsu šīsdienas lielā izšķiršanās.

Ikvienai labējai partijai šāda politiskā kultūra – vai pareizāk, politiskās kultūras neesamība – ir kritiska. Labējām, konservatīvām idejām vēsturiski nekad nav atradusies vieta pie nestabiliem vai revolucionāriem stāvokļiem.

Šāda politika ir patstāvīgi domājošo un attīstīto sabiedrību privilēģija. Jā, tā ir arī turīgo, saimniecisko, nacionāli lepno sabiedrību privilēģija.

Tādēļ Tautas partijas reitingi bija visaugstākie tajos brīžos, kad sabiedrība redzēja un juta labklājības pieaugumu. Kad mūsu mēri prasmīgu roku saimniekoja savos novados. Kad auga tempi un rādītāji, un mēs varējām pamatoti lepoties citu jauno Eiropas Savienības valstu starpā.

Bet, protams, labējas idejas un politika nav izdevīgas kreisajiem, liberāļiem un popkultūras politiķiem.

No viņu skatu punkta tajā ir par maz ārišķības un par daudz atbildības.

Tajā ir par daudz ziedošanās un par maz populisma.

Labējā politika nav izdevīga tiem, kuri vēlas visas tiesības un brīvības, bet neko no atbildības.

Tā nepatīk tiem, kas vēlas valsti pārvaldīt internetā klikšķinot virtuālas petīcijas, bet nenesot publiskā politiķa riskus un pienākumus.

Mūsu idejas nekad nav patikušas neprasmīgajiem vai vienkārši slinkajiem – jo viņiem nav izdevīgi, ja vērtē pēc talantiem un sniegumiem.

Mūsu oponenti dod priekšroku principam – labāk visiem maz, nevis vairāk tiem, kas vairāk spēj un vairāk iegulda.

Protams, Tautas partija kaitināja visus, kam nacionālās vērtības un kultūra nav nekas pašsaprotams, kuri ar sektantisku dedzību atdarina sliktākos liberālisma piemērus.

Vai arī pretējai galējībai – radikāļiem, kuri viens otru stutēdami, apmierina sava elektorāta zemākās dziņas.

Tāpat mēs vienmēr esam bijuši traucēklis ārvalstnieku padomdevēju kulta piekopējiem. Tas arī saprotams – tie ir cilvēki, kas labprātāk ēd no rietumnieku galda atbirām, nevis uzņemas atbildību par savu dzīvi un savu valsti paši.

Tie ir cilvēki, kas no savas valsts gaida zelta maisus, pretim gatavi salasīt labi ja pusmaišeli pērnās zāles.

Visbeidzot, pret Tautas partiju vajadzēja iestāties tiem, kuru galvenā politiskā ideja ir novirzīt visu atbildību kaut kur ārpusē. Tiem, kuri ir vai nu neprofesionāli vai arī nespējīgi atbildēt par sarežģīto valsts saimniecību. Bet kuri vienalga vēlas atrasties varas pozīcijās un televīzijas kameru spožumā.

Šiem spēkiem – mūsu idejiskajiem pretiniekiem ne tikai politikā, bet arī medijos un publiskajā telpā, pašreizējā situācija ir kā manna no debesīm.

Ar skaļu un saturiski tukšu akciju ir izdevies radīt situāciju, kurā vadošais politiskais spēks atkal var aiziet no atbildības.

Un atkal sausām kājām iebrist nākamajā valdībā.

Šis ir primitīvs, tomēr nenoliedzami iedarbīgs paņēmiens – atrast spilgtu, lai cik arī mītisku ienaidnieku, uz kuru norakstīt savas nu jau gadiem krātās nekompetences augļus. Un kuru atkal vainot savā neizdarībā – politiskajā un profesionālajā nespējā.

Lai vairs nebūtu vajadzības pēc programmām, risinājumiem, plāniem un idejām.

Lai būtu salmu lelle vārdā “Oligarhs” un vienīgā programma – šo lelli publiski sadedzināt.

Tāds acīmredzot ir pašreizējais politiskais pieprasījums un piedāvājums.

Jautājums ir – ko mums pasākt visā šajā haosā?

Vai mums šajā balagānā ir jāiesaistās?

Vai mums jāmēģina pārkliegt tingel–tangeļu troksnis, saucot no visa spēka: un tomēr mums IR saprātīgs politiskais piedāvājums!

Jā, mums tāds nešaubīgi ir. Bet nē, manuprāt, kliegt nav nekādas jēgas. Ar saprāta balsi mums neizdosies pārkliegt populistiski monotono dārdoņu.

Turklāt labēja, konservatīva politika nav piedāvājums, par kuru var pārliecināt, skaļi bļaujot no ielu stūriem. Tas ir izsvērtas sarunas piedāvājums, sēžot pie pragmatiski domājošu ļaužu galda. Šobrīd mums apkārt ir tikai tukši krēsli un salauzti galdi.

Ne jau tādēļ, ka nebūtu pieprasījuma pēc labējas politikas, pēc mūsu piedāvātajiem risinājumiem un lietpratības. Nē.

Bet tādēļ, ka Tautas partijas oranžā biedra karte sāk līdzināties gandrīz vai savulaik dzeltenajai Dāvida zvaigznei pie apģērba – tā slēdz durvis, tā aprauj sarunas, nemaz tās neiesākot.

Tāda ir realitāte, ar kuru ļoti daudzi no šeit zālē sēdošajiem ir saskārušies.

Tā ir kā cilpa, kas žņaudz šo partiju un aizšķērso ceļu tām idejām, kuru dēļ šī partija pastāv.

Šodien mums visiem šī cilpa ir jāmēģina pārcirst.

Mēs varējām arī nenonākt pie šādas ainas.

Protams, mēs kā partija un katrs atsevišķi esam darījuši daudz, mūsu pienesums šai valstij neliek kaunēties – tas ir acīmredzams: dažreiz mazs kā lauku skolas jumts, citreiz liels kā Gaismas pils.

Tomēr, skatoties patiesībai acīs, jāatzīst, ka iegūstot politisko varu, mēs ne vienmēr bijām konsekventi cīnītāji par labējām, konservatīvām idejām.

Mēs nenosargājām savu politiku tīru no kreisuma, no nepieļaujamiem kompromisiem, no zināma lētuma.

Mēs kļuvām vienkārši par varas partiju.

Atskatoties atpakaļ, ir redzams – Tautas partija saslima ar varu un sāka izrādīt ierastos šīs slimības simptomus: atkāpšanos no izvirzītajām idejām īstermiņa mērķu labā, lavierēšanu, izdabāšanu sabiedriskajam un mediju noskaņojumam, personisko ambīciju nepamatotu celšanu pār partiju un tās principiem.

Runājot īsi, mūsu panākumi ļāva mums kļūt lepniem, bet lepnums uz sevi, kā zināms, ir nāvīgs grēks.

Politiskajai organizācijai tas turklāt ir arī nepiedodams. Kad kopīgo idejisko pamatu pārmāc personiskās mirkļa iegribas un paštaisnums – tādi brīži ir kritiski jebkurai partijai.

Latvijas politikā tas gan nav nekas unikāls – līdzīgi varas priekšā savus pamatus zaudēja partija Latvijas ceļš, arī apvienība Saimnieks, nav šaubu – līdzīgu ceļu šobrīd braši iet Vienotība.

Ja partija, kas dibināta uz kādas politiskās idejas bāzes, nokļūst pie varas un pašu varu izbauda vairāk, nekā iespēju realizēt savas idejas – šāda partija agrāk vai vēlāk saduras ar milzīgām problēmām.

Kad Tautas partijā priekšroka tika dota varai, bet labējā, nacionāli konservatīvā politika skanēja vien fonā – tad uzdīga tā sēkla, kuras rūgtos augļus mēs ēdam šodien.

Nevis pēc aiziešanas no valdības, un nevis pēc iepriekšējo Saeimas vēlēšanu pieticīgā rezultāta.

Bet tieši tur – varas virsotnēs ap 2006.gadu – mēs pazaudējām atslēgu uz šīs partijas nākotni. Tāda bija tikai viena – turpināt veidot un attīstīt labēju, nacionāli konservatīvu partiju.

Šļūdonis – sabiedrības atbalsta zudums, sākās neizbēgami, sasniedza graujošu spēku un arī pēdējo gadu pūliņi labēju un saprātīgu ideju piedāvājumā pagaidām nav devuši augļus un vairojuši atbalstītāju skaitu.

Drīzāk ir noticis paradoksāls pretējs efekts.

Mūsu partija no labējās politikas nesēja ir pārvērtusies par traucēkli tiem cilvēkiem, kuri šīs idejas vēlas nest.

Daudzbērnu ģimene paliek bez atbalsta tādēļ, ka deputāti, kuri spēja budžetā atrast naudu māmiņu algām, ir no Tautas partijas. Mazpilsēta Latvijā paliek bez profesionāla mēra un viņa vietā nāk nekompetents ieliktenis tikai tādēļ, ka mērs bija tautpartejietis.

Vietējais uzņēmējs spiests pieteikt bankrotu un simts cilvēku paliek bez darba tikai tādēļ, ka par saprātīgu nodokļu politiku uzstāj Tautas partija, bet katra Tautas partijas iniciatīva tiek instinktīvi uztverta kā oligarhu sazvērestībās dzimis ļaunums.

Jauns, labi izglītots un labēji noskaņots cilvēks vēlas uzsākt politisko darbību savā valstī, bet viņam nav nekādu izredžu vēlēšanās tikai tādēļ, ka viņš pārstāv Tautas partiju.

Un šeit nu mums ir jāatgriežas pie jautājuma, kuru uzdevu sākumā.

Kādēļ mēs vispār esam šeit?

Vai partijas dēļ?

Vai savas biedra kartes dēļ?

Bet varbūt tās daudzbērnu ģimenes, tās Latvijas mazpilsētas, tā vietējā uzņēmēja un jaunā, talantīgā cilvēka dēļ?

Un, ja tā ir Tautas partija, kuras dēļ šie cilvēki vairs nespēj tikt sadzirdēti...

Ja tā ir Tautas partija, kuras vārds ir par iemeslu tam, ka labējās, nacionāli konservatīvās idejas mūsu valstī netiek uzklausītas...

Ja oranžās krāsas dēļ no Latvijas politikas tiek izslēgta visa labējā, pragmatiskā pārstāvniecība...

Tad mums, kā cilvēkiem, kurus vieno ticība un pārliecība labējām idejām, ar pilnu atbildību ir jādara viss, lai šīs idejas varētu turpināt dzīvot un izpausties.

Šeit iespējams tikai viens loģisks un likumsakarīgs solis.

Tas ir nepatīkams, daudziem tas būs ļoti sāpīgs – bet tas ir vienīgais patiešām atbildīgais un nesavtīgais.

Tikai tas ļaus iziet no šī strupceļa un nonākt jauna ceļa sākumā.

Tieši šo soli es šodien lūdzu jūs spert un atbalstīt vienbalsīgu Tautas partijas valdes lēmumu.

Es aicinu jūs šodien balsot par Tautas partijas darbības izbeigšanu.

Man to ir tikpat grūti teikt, cik daudziem no jums to dzirdēt.

Man ir tiešām žēl, ka tas jādara.

Ir grūti, ārkārtīgi grūti atteikties no visa tā, ko mēs tik daudzus gadus kopā esam būvējuši, tik daudz laika, darba un tik daudz no sevis pašiem ieguldījuši.

It sevišķi zinot, kā daudzi no jums – diskusijās pirms šī lēmuma – izteica gatavību stāvēt un turpināt cīnīties par šo partiju, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem.

Bet es arī zinu, ka jūs, kas šodien šeit esat, nebūtu palikuši Tautas partijā, ja jūs patiešām neticētu labējas politikas idejām.

Ja jūs nedomātu, ka šīs idejas īstenot ir vislabākais veids, kā iestāties par šo valsti.

Tieši tādēļ jau mēs visi esam šeit.

Es ticu, ka idejas dzīvo savu dzīvi, bet organizācijas ir čaula, ko var nākties nomest.

Un es zinu, ka jūs kā pragmatiski domājoši, kā atbildīgi cilvēki pret sevi, pret citiem un pret savu valsti, es teikšu – kā īsti tautpartejieši, spēsiet pieņemt šo grūto, bet atbildīgo lēmumu.

Arī man pašam nebija viegli izšķirties.

Kad TP paplašinātā valde lēma par šī kongresa sasaukšanu un apsprieda trīs iespējas: piedalīties vēlēšanās, nepiedalīties tajās, bet turpināt partijas darbību vai arī slēgt partijas darbību pavisam – atbalstītāji atradās katram no šiem variantiem.

Tieši tādēļ visi trīs varianti ir šī kongresa diskusiju darba kārtībā.

Uzklausot valdes locekļu argumentus par labu katram no tiem, es pilnībā izpratu to motivāciju. Un es vienlīdz novērtēju to drosmi, un arī to apņemšanos, kas ļāva dažiem būt gataviem uzturēt TP par spīti visiem apstākļiem, bet citiem – būt gataviem no tās atteikties, ja to prasītu augstāki apsvērumi.

Tieši šie augstākie apsvērumi tad ļāva man izdarīt izvēli, kurai šodien aicinu pievienoties arī katru no jums.

Tā personiski nav patīkamākā no minētajām trim.

Bet tā pavisam noteikti ir no partijas viedokļa racionālākā.

Un valstiski atbildīgākā.

Protams, šī nav pirmā reize, kad mums jāpieņem nepatīkami lēmumi, zinot, ka tie būs noderīgi valstij ilgtermiņā.

Tādēļ mums jāapzinās, ka arī šim lēmumam – un īpaši šim – līdzi nāks savs etiķa un žults trauks.

Mūsu nīdēji nelaidīs garām iespēju vēl vienu reizi izārdīties, vēl anonīmi klikšķinās taustiņus, vēl lidos lamas, būs gānīšanās.

Bet tieši tādēļ, ka tas daudz reižu jau piedzīvots, esmu pārliecināts – jūs spēsiet distancēties arī no šiem uzbrukumiem, jūs spēsiet pieņemt šo racionālo, pragmatisko lēmumu.

Turklāt neaizmirsīsim, ka ne jau Tautas partijas biedri būs vienīgie, kam partijas slēgšana radīs zināmas grūtības.

Tie būs arī visi tie cilvēki, kuru intereses mēs šajos gados pārstāvējām – labēji un nacionāli noskaņoti cilvēki, pragmatiski domājoši ļaudis, patstāvīgi spriestspējīgie, stabilitāti un ekonomisko augšupeju gaidošie,

un tie, kam Latvijas kultūra ir neapstrīdams šīs valsts pastāvēšanas stūrakmens.

Šo cilvēku intereses kādu laiku Latvijas politikā netiks pārstāvētas.

Visticamāk, viņiem šajās vēlēšanās nebūs par ko atdot savas balsis, nebūs kam uzticēt sevis pārstāvēšanu.

Un tomēr – tieši šis lēmums tālākā nākotnē dos iespēju kauliņiem sakrist, radot jaunu labēju politisko piedāvājumu.

Jo ir vairāk nekā skaidrs, ka pieprasījums pēc labējas politikas Latvijā ir. Tas būs vēl lielāks, kad norims nākamo vēlēšanu reibums un sabiedrība prasīs reālus risinājumus šīs valsts un tautas saglabāšanai.

Ar šo lēmumu mēs izņemam labējo politisko piedāvājumu no Tautas partijas iedragātā korpusa.

Mēs dodam labējai politikai iespēju sākt jaunu dzīvi vai precīzāk, mēs ļaujam tai turpināties.

Daudzu tūkstošu Latvijas cilvēku nākotnes vārdā.

Es domāju – labēja, pragmatiska un nacionāla politika turpināsies visos tajos dažādu nozaru profesionāļos, kuri vēlas un grib strādāt šajā valstī, jo tā ir viņu valsts.

Es domāju, tā turpināsies visos tajos jaunajos, labi izglītotajos cilvēkos, kuri nav mierā ar aklu sekošanu pašreizējam pūļa noskaņojumam, bet kas gatavi paši uzņemties domāšanu un darīšanu savā valstī.

Es domāju, tā turpināsies ģimenēs, kuras nevēlas redzēt savus bērnus aizbraucam viesstrādniekos, bet grib tos skolot uzņēmējos, politiķos, skolotājos, ārstos, inženieros, zemniekos un zinātniekos savai valstij. Ģimenēs, kuras grib dot izcilniekus Latvijai.

Visi šie cilvēki ir labējas, nacionāli pragmatiskas politikas spēks. Tā enerģija un pārliecība, ko esmu jutis no cilvēkiem gan Tautas partijā, gan ārpus tās, ļauj man domāt – šis spēks reiz atradīs jaunus risinājumus un formas, kā sevi izpaust.

Bet lai tas varētu notikt, mums ir jāatbrīvo ceļš.

Šajā ziņā mēs nedrīkstam būt savtīgi vai liekulīgi. Mums jābūt atbildīgiem.

Protams, ir lietas, ko nekad un neviens nespēj atņemt.

Tā ir mūsu visu kopīgā pieredze šajos gados, kas daudziem no mums ir un paliks spilgtākais mūsu dzīves laiks.

Tie ir mūsu ikgadējie sporta svētki un jaunatnes nometnes. Tās ir uzskatu un savstarpējās izpratnes saites, kurām vienoti mūsu partijas cilvēki, tie ir partijas klubi un organizācijas. Tās ir cilvēciskās attiecības, kuras pastāvēs neatkarīgi no partijas.

Pastāvēs tieši tādēļ, ka šīs attiecības veido kas daudz vairāk par partijas piederību. Jo gandarījuma ir bijis krietni vairāk par zaudējumu rūgtumu.

Un šodienas kongress dod vēl vienu iespēju pašcieņas pilnai un atbildīgai rīcībai.

Es gribu pateikt jums visiem paldies.

Gan par to, ka esat šeit, vēl vienu reizi apliecinot gatavību uzņemties pilnu atbildību partijas, un arī valsts priekšā.

Gan par to, ka devāt iespēju piedzīvot šo Tautas partijas laiku.

Tik tiešām – tā bija privilēģija būt kopā ar jums.

Paldies par mūsu saliedētību kā labos, tā grūtos laikos. Un pārliecību par labēju, nacionālu un pragmatisku politiku.

Atbalstot valdes priekšā celto lēmumu, mēs vēl vienu reizi apliecināsim, ka neesam šeit krēslu vai partijas dēļ.

Bet esam savas pārliecības dēļ.

Pirms vairāk kā 13 gadiem es jūs aicināju balsot par šīs partijas dibināšanu, lai Latvijas valstī varētu tikt pārstāvēta labēja politika. Mēs ticējām, ka šāda politika spēs Latviju darīt labāku, bagātāku un veiksmīgāku.

Ir noiets garš ceļš.

Un šodien mēs – TP valde – esam pārliecināti, ka pareizi ir balsot par Tautas partijas darbības izbeigšanu.

Jo mūsu mērķis joprojām paliek tas pats.

Tāpat kā mēs joprojām mīlam šo valsti.

* Runa Tautas partijas pēdējā kongresā

Novērtē šo rakstu:

11
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...