Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs esam gatavi apgūt vēl daudz vairāk nodokļu maksātāju naudas integrācijas imitācijai!

Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore
10.09.2023.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd bez valdības veidošanas otrs aktuālākais jautājums ir – ilgstoši Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu iespējas un vēlme apgūt latviešu valodu. Joprojām neatbildēts ir jautājums – vai, kam un par kādiem līdzekļiem būtu jānodrošina sistemātiskas latviešu valodas apmācības iespējas?

Kam nepieciešamas latviešu valodas prasmes?

Manuprāt, šis jautājums ir krietni plašāks par rāmi, kurā tas šobrīd ielikts, bet man ir liels prieks, ka pat tad, ja skatām to ļoti šaurā redzējumā, mēs tomēr par to esam sākuši runāt un pamanījuši, ka tā varētu būt sistēmiska problēma.

Imigrācija Latvijā ir nemainīgi aktuāls jautājums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, pēdējās desmitgades laikā Latvijā ik gadu vidēji ieradās ap 10 000 cilvēku, bet pagājušajā gadā tie bija gandrīz 39 000! Protams, arī Ukrainas kara sekas radīja strauju bēgļu plūsmas pieaugumu. Vairums šo cilvēku, ierodoties Latvijā, nepārzina latviešu valodu.

Mēs, līdz šim skandinot "viņiem jau sen bija laiks iemācīties", aizmirstam, ka Latvijā ierodas un apmetas uz dzīvi arī cilvēki, kuri te iebraukuši pavisam nesen. Iemesli, kāpēc cilvēks atbrauc uz Latviju, ir dažādi – kāds reemigrē atpakaļ uz dzimteni kopā ar ārzemēs izveidoto ģimeni, kurā daļa runā citas valsts valodā, kāds atbrauc strādāt, kāds studēt, kāds bēg no savas valsts, kur tiek apdraudēta viņa dzīvība. Lai kādi arī būtu šo cilvēku iemesli, viņi par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies Latviju un plāno kādu laiku šeit dzīvot.

Cilvēku imigrācijas kontekstā būtiski ir arī neaizmirst aktuālos izaicinājumus darbaspēka jomā. Pēdējos gados uzņēmēji diezgan uzstājīgi runā par trūkstošo darba roku jautājumu un min, ka tādēļ nav iespējams attīstīt uzņēmējdarbību, kas, protams, ilgtermiņā ietekmē valsts ekonomiku.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gada 2. ceturksnī no visām Latvijā pieejamajām darba vietām (aizņemtajām un brīvajām) kopumā 2,9% bija brīvas. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras 2019. gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka 63% uzņēmēju ir saskārušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, bet 74% – ar augsti kvalificētu profesionāļu trūkumu. Šī gada rudenī Cilvēkkapitāla attīstības padome izstrādās un virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā konkrētu rīcības plānu darbaspēka piesaistei.

Arī veselības nozarē, kurā skaļākā problēma gan līdz šim ir bijis finansējuma trūkums, tomēr jau kādu laiku runā par to, ka trūkst medicīnas personāla un nākotnē šī situācija tikai pasliktināsies, ja kaut kas strauji netiks darīts. Ar straujo darīšanu var saprast, ka mēs nerunājam tikai par jaunu studentu piesaisti medicīnas studijām, kuri par pilnvērtīgiem speciālistiem kļūs vismaz pēc 10 gadiem, kas ietver 6 pamatsudiju gadus un vēl vairākus gadus apgūstot izvēlēto specialitāti rezidentūrā. Mēs runājam par profesionālu mediķu piesaisti no citām valstīm, kas jau daudzās valstīs ir ierasta prakse.

Kāda ir bijusi līdzšinējā situācija?

Līdz šim latviešu valodas kursi ir nodrošināti sporādiski. Dažādām iebraucēju grupām, pamatā trešo valstu pilsoņiem un bēgļiem, ir notikuši tiem paredzēti Eiropas Savienības finansēti kursi. Latviešu valodas kursi rīkoti arī bezdarbniekiem – taču kursiem kvalificēties varēja tikai tie, kas ieguvuši bezdarbnieka statusu. Latviešu valodas kursus mēdz piedāvāt arī pašvaldības, kuras saredz šādu nepieciešamību savu iedzīvotāju vidū – ierasti tās ir Rīga un Daugavpils. Tāpat ir arī atsevišķi latviešu valodas kursi remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem un mērķtiecīgāks atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Šos kursus līdz šim nodrošināja Sabiedrības integrācijas fonds, un lieki piebilst, ka tās ir bijušas vienīgās programmas valodas mācībām, kurām ir piešķirti līdzekļi no valsts budžeta.

Mazai atkāpei piebildīšu būtisku aspektu. Sabiedrības integrācijas fonda budžets ir visnotaļ neelastīgs, jo viss piešķirtais finansējums jau sākotnēji ir sadalīts konkrētiem mērķiem. Ne Sabiedrības integrācijas fonda padomei, ne sekretariātam nav iespēju noteikt finansējumam citus mērķus. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs kā eksperti redzam, ka kādai konkrētai jomai nozīmīgi trūkst finansējuma, mūsu iespējas ir ierobežotas un varam tikai pieprasīt prioritārajos pasākumos finansējumu jaunam mērķim. To mēs arī pēdējos četrus gadus esam darījuši latviešu valodas apmācību nodrošināšanai, taču bez rezultāta.

Kur var apgūt latviešu valodu?

Kas šai iepriekš aprakstītajai valodas apmācību "sistēmai" ir vienots? Principā tikai mācību priekšmets.

Ja tiktu uzdots konkrēts jautājums no ārzemnieka puses "Kur var apgūt latviešu valodas kursus?", tā konkrēti nemaz nevarētu atbildēt, pirms netiktu noskaidrots, kurai no iepriekš minētajām kategorijām jeb kādam statusam cilvēks pieder. Arī tad būtu jautājums, vai konkrētie kursi ir pieejami šobrīd? Tikpat labi var gadīties, ka tieši tajā brīdī Eiropas fondu finansējums ir beidzies, pašvaldības piešķirtais finansējums ir jau apgūts un valsts piešķirtais finansējums remigrantiem nav pietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu.

Katru no šiem finansējumiem administrē cita valsts institūcija, un, kā jau noteikti pamanījāt, arī finanšu avots ir cits. It kā jau nebūtu nekas traks, ja arī katra institūcija strādātu ar savu mērķa grupu, taču šai pieejai ir būtiskas blaknes bez tā, ka faktiski nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kur un kad es varētu apgūt latviešu valodu?

Kāpēc nepieciešama vienota valodas apmācību sistēma?

Tā kā nav vienotas latviešu valodas apmācību sistēmas, valstī nav neviena, kas pildītu būtiskus uzdevumus, piemēram, kontrolēt valodas kursu kvalitāti, uzraudzīt, vai kāds neapgūst vienu un to pašu valodas līmeni jau vairākkārt, sistēmiski kontrolēt valodas kursu kvalitāti un sekot līdzi kursu rezultātiem. Nav arī neviena, kas varētu pateikt, kurā vietā mācību vietas ir izsmeltas, kur ir rindas un brīvas vietas.

Šis viss rada, manuprāt, trīs ļoti būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēki, kas vēlas apgūt latviešu valodu, nezina, kur tādas iespējas meklēt, un var arī tās neatrast. Otrkārt, administrēšana ir tik nepārskatāma, ka, visticamāk, tas valstij izmaksā krietni vairāk, nekā tam būtu jāizmaksā. Treškārt, mums aizvien vairāk pieaug cilvēku skaits, kas valstī dzīvo ilgāk nekā gadu un pat minimālā līmenī neprot latviešu valodu. Domāju, katrs, kurš kaut ar nelielu regularitāti izmanto pārtikas vai maltīšu piegādes pakalpojumus, ir sastapies ar cilvēkiem, kuri var sarunāties tikai angļu vai krievu valodā.

Manuprāt, minētās trīs problēmas nav "mirstamā kaite", bet pilnīgi noteikti, ka, ja mēs tās nerisināsim, tās veicinās tālāku sabiedrības noslāņošanos un šķelšanos, turklāt sekas var būt arī negaidītas. Piemēram, ja darba devējiem sāks katastrofāli trūkt darba roku, viņi būs gatavi ņemt darbā arī cilvēkus, kas neprot latviešu valodu, savukārt tas var radīt situāciju, ka arī pārējiem kolēģiem darbā ikdienā ir jālieto cita valoda. 

Valsts valodas centrs gadā saņem apmēram 400 sūdzību, un pēdējos divos gados ir pieaudzis sūdzību skaits par cilvēkiem, kuri darba vietā nerunā latviešu valodā. Negribot iezīmēt apokaliptiskus scenārijus, es tomēr vēlos atgādināt, ka latviešu valoda ir maza valoda un, ja mēs par tās saglabāšanu nerūpēsimies, mēs varam to zaudēt.

Kas būtu jādara?

Man līdz šim ir radies iespaids, ka mēs, latvieši, vēlamies saglabāt latviešu valodu un kultūru. Ja tās ir vienas no mūsu svarīgākajām nacionālajām vērtībām, tad mums kā valstij būtu nopietni jāpārdomā veids, kādā mēs nodrošinām latviešu valodas apgūšanu un kā mēs paplašinām latviešu valodas lietošanas vidi. Latviešu valodas lietošanas vides trūkums ir biežs iemesls, ko norāda Latvijā ilgstoši dzīvojošie Krievijas pilsoņi, kas nav varējuši tik ilgi iemācīties valodu.

Vieglākais un ātrākais veids, kā paplašināt valodas lietošanas vidi, ir sniegt iespēju valodu apgūt un to arī lietot. Ja mēs nenodrošināsim iespējas apgūt latviešu valodu cilvēkiem, kuriem ir motivācija un vēlme mācīties, un viņi konstatēs, ka tīri labi var arī iztikt bez latviešu valodas zināšanām, tad radīt motivāciju no jauna un kur nu vēl pārveidot sabiedrībā iesakņoties sākušus paradumus būs daudz dārgāk un daudz grūtāk.

Šis ir labs brīdis, lai atrisinātu šo samudžināto jautājumu pašos pamatos. Ne tikai tāpēc, ka šobrīd joprojām pieaug Latvijā iebraukušo ārzemnieku skaits, bet arī tāpēc, ka mums, Sabiedrības integrācijas fondam, šo nepilnu divu Ukrainas kara gadu laikā, strādājot ar Ukrainas civiliedzīvotājiem un nodrošinot valodas apmācības, ir izdevies izveidot labu valodas apmācības sistēmu. Varam saukt to par veiksmīgu pilotprojektu. Mēs esam apzinājuši valodas apguves iespējas visā Latvijā un piedāvāto kursu kvalitāti, esam izveidojuši vienotu pieteikšanās sistēmu, izstrādājuši kursu kvalitātes kontroles indikatorus un dubultā finansējuma uzraudzības sistēmu. Valodu apmācību procesā aktīvi līdzdarbojās nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un darba devēji, kas nodrošināja darba vietas Ukrainas iedzīvotājiem. Pateicoties finansējumam, ko no valsts budžeta piešķīra valdība, Sabiedrības integrācijas fonds kopš 2022. gada pavasara ir nodrošinājis latviešu valodas mācības vairāk nekā 7500 Ukrainas civiliedzīvotāju visos valodas prasmju līmeņos visā Latvijas teritorijā.

Sabiedrības integrācijas un saliedētības pamats ir valsts valoda. Latviešu valodai diemžēl nav dabiskas vilkmes, lai būtu plaša interese to apgūt, kā tas, piemēram, ir angļu valodai. Dati liecina, ka Latvijā jaunā paaudze arī ikdienas saziņā labprāt mēdz izvēlēties angļu valodu, ne tikai sarunājoties ar ārzemniekiem, bet arī savstarpēji. Ja mēs neizmantosim šo labvēlīgo un zīmīgo brīdi, lai sakārtotu un ieviestu vienotu pieeju valsts valodas apguvē, baidos, ka nākotnē mums būs jācīnās ar daudz nozīmīgākām sekām nekā tikai ilgstoši dzīvojošu Krievijas pilsoņu latviešu valodas prasmju zemo līmeni. Un tas mums izmaksās krietni dārgāk gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Novērtē šo rakstu:

6
79

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...