Mēs esam gudri, mēs esam spējīgi, mēs varam, ja darām
Krišjānis Kariņš, ministru prezidents01.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, godājamie Latvijas iedzīvotāji tuvumā un tālumā! Labvakar, draugi! 2021. gads straujiem soļiem tuvojas izskaņai, paverot ceļu uz jaunām iespējām 2022. gadā. Aizejot gads mums ir atstājis gūto pieredzi un mācības, kuras izmantot, lai stiprinātu sevi un mūsu valsti turpmākajā izaugsmes ceļā. Mēs esam gudri, mēs esam spējīgi, mēs varam, ja darām.
Latvija – tie esam mēs paši, mūsu rīcība, mūsu savstarpējās attiecības un mūsu lēmumi. Liekot lietā gūto rūdījumu, mums ir jāstrādā, lai veidotu savu valsti tādu, kurā mūsu ģimenes un līdzcilvēki var justies droši, atbalstīti un pieņemti.
Aizejošais gads un tā mainīgie apstākļi no katra ir prasījis vairāk – vairāk ieklausīties, vairāk izprast, vairāk atbildības un vairāk iesaistes. Tas ir nesis vēl nepieredzētu viedokļu dažādību un diskusijas, kas ir neatņemama demokrātijas daļa, lai nonāktu pie kopīgas rīcības. Tas mums ir ļāvis arī paveikt vairāk, neskatoties uz šī gada izaicinājumiem.
Mēs kopīgiem spēkiem esam pārvarējuši pandēmijas grūtākos brīžus, nosargājuši savas valsts un Eiropas Savienības ārējo robežu, panākuši ekonomikas izaugsmi, investīciju, eksporta un darba algu pieaugumu. Tam, ko darām, ir panākumi.
Paldies ikvienam, kas ir izvēlējies darīt, apvienot spēkus un uzņemties atbildību par sevi, savu tuvāko un arī kopējo sabiedrības veselību un drošību. Mēs katrs esam daļa no komandas, kas veido mūsu valsti stipru. Īpaši vēlos pateikties mūsu varoņiem – ārstiem un medicīnas personālam, robežsargiem, policistiem, zemessargiem un bruņoto spēku karavīriem. Esmu lepns par mūsu cilvēkiem un viņu profesionalitāti, pašaizliedzību, spēku un mīlestību, ar kādu viņi dara savu darbu.
Šis gads ir nesis rūdījumu arī mūsu ekonomikai. Neskatoties uz izaicinājumiem, tā ir spējusi pielāgoties, augt un dažādoties. Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. Aiz katra uzņēmuma ir cilvēki, kuru izdoma, mērķtiecība un spēja sadarboties ir attīstības dzinulis. Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus un labas darbavietas tā vietā, lai ilgstoši īstenotu plašu pabalstu politiku. Vienlaikus vairāk nekā jebkad izjūtam ilgtermiņa ieguldījumu nozīmi izglītībā un zinātnē. Mums ir un būs vajadzīgi zinoši un spējīgi cilvēki mūsu ekonomikai līdzās spēcīgai zinātnes bāzei. Tāpēc esmu gandarīts, ka jauno gadu sagaidīsim ar būtisku finansējuma pieaugumu mūsu zinātnei.
Ceļā uz turīgāku valsti droši skatīsimies uz jauno realitāti – klimata pārmaiņām. Pieradums ir izaugsmes un attīstības lielākais ienaidnieks. Jaunā klimata politika ir iespēja mūsu uzņēmējiem un zinātniekiem radīt un ražot jau šodien to, ko visa pasaule lietos rīt. Ceļš uz mūsu valsts neatkarības atjaunošanu bija cieši saistīts ar vides aizsardzības kustību. Arī šodien tieši klimata politika atkal var kļūt par pagrieziena punktu mūsu valsts turpmākajā attīstības ceļā. Esmu pārliecināts, ka mācēsim pārdomāti un atbildīgi izmantot pārmaiņu radītās iespējas.
Ekonomiskās izaugsmes būtisks priekšnosacījums ir miers un stabilitāte. Drošības situācija reģionā un uz mūsu robežas atkārtoti parāda, cik svarīgi būt stipriem un strādāt kopsolī ar līdzīgi domājošiem, spēcīgiem sabiedrotajiem, ar kuriem mūs vieno kopīgas vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Šogad esam pierādījuši, ka spējam sargāt savas robežas un uz mums kā līdzvērtīgiem Eiropas Savienības un NATO partneriem var paļauties.
Draugi!
Mūsu olimpiešu panākumi šogad parādīja mūsu tautas sīkstumu un neticamās darba spējas, iedvesmojot mūs un raisot apbrīnu plašajā pasaulē. Tas ir spilgts piemērs tam, ka tad, ja gribam un darām, katrs no mums un visi kopā mēs spējam sasniegt izcilus rezultātus. Mēs esam spējīgi, mēs esam gudri, mums ir pieredze un mums ir iespējas.
Domāsim, celsimies un darīsim, lai augtu paši un stiprinātu mūsu mīļo Latviju!
Paldies par izturību, līdzestību un izpratni! Lai visiem stipra veselība, ticība saviem spēkiem un gaišs skats uz nākotni jaunajā 2022. gadā!
Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
