Mēs esam gudri, mēs esam spējīgi, mēs varam, ja darām
Krišjānis Kariņš, ministru prezidents01.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labvakar, godājamie Latvijas iedzīvotāji tuvumā un tālumā! Labvakar, draugi! 2021. gads straujiem soļiem tuvojas izskaņai, paverot ceļu uz jaunām iespējām 2022. gadā. Aizejot gads mums ir atstājis gūto pieredzi un mācības, kuras izmantot, lai stiprinātu sevi un mūsu valsti turpmākajā izaugsmes ceļā. Mēs esam gudri, mēs esam spējīgi, mēs varam, ja darām.
Latvija – tie esam mēs paši, mūsu rīcība, mūsu savstarpējās attiecības un mūsu lēmumi. Liekot lietā gūto rūdījumu, mums ir jāstrādā, lai veidotu savu valsti tādu, kurā mūsu ģimenes un līdzcilvēki var justies droši, atbalstīti un pieņemti.
Aizejošais gads un tā mainīgie apstākļi no katra ir prasījis vairāk – vairāk ieklausīties, vairāk izprast, vairāk atbildības un vairāk iesaistes. Tas ir nesis vēl nepieredzētu viedokļu dažādību un diskusijas, kas ir neatņemama demokrātijas daļa, lai nonāktu pie kopīgas rīcības. Tas mums ir ļāvis arī paveikt vairāk, neskatoties uz šī gada izaicinājumiem.
Mēs kopīgiem spēkiem esam pārvarējuši pandēmijas grūtākos brīžus, nosargājuši savas valsts un Eiropas Savienības ārējo robežu, panākuši ekonomikas izaugsmi, investīciju, eksporta un darba algu pieaugumu. Tam, ko darām, ir panākumi.
Paldies ikvienam, kas ir izvēlējies darīt, apvienot spēkus un uzņemties atbildību par sevi, savu tuvāko un arī kopējo sabiedrības veselību un drošību. Mēs katrs esam daļa no komandas, kas veido mūsu valsti stipru. Īpaši vēlos pateikties mūsu varoņiem – ārstiem un medicīnas personālam, robežsargiem, policistiem, zemessargiem un bruņoto spēku karavīriem. Esmu lepns par mūsu cilvēkiem un viņu profesionalitāti, pašaizliedzību, spēku un mīlestību, ar kādu viņi dara savu darbu.
Šis gads ir nesis rūdījumu arī mūsu ekonomikai. Neskatoties uz izaicinājumiem, tā ir spējusi pielāgoties, augt un dažādoties. Ikvienam uzņēmumam mūsu tautsaimniecībā ir vieta – gan lielam eksportējošam, gan mazam mājražotājam. Aiz katra uzņēmuma ir cilvēki, kuru izdoma, mērķtiecība un spēja sadarboties ir attīstības dzinulis. Mūsu mērķis ir radīt aizvien labākus uzņēmējdarbības apstākļus un labas darbavietas tā vietā, lai ilgstoši īstenotu plašu pabalstu politiku. Vienlaikus vairāk nekā jebkad izjūtam ilgtermiņa ieguldījumu nozīmi izglītībā un zinātnē. Mums ir un būs vajadzīgi zinoši un spējīgi cilvēki mūsu ekonomikai līdzās spēcīgai zinātnes bāzei. Tāpēc esmu gandarīts, ka jauno gadu sagaidīsim ar būtisku finansējuma pieaugumu mūsu zinātnei.
Ceļā uz turīgāku valsti droši skatīsimies uz jauno realitāti – klimata pārmaiņām. Pieradums ir izaugsmes un attīstības lielākais ienaidnieks. Jaunā klimata politika ir iespēja mūsu uzņēmējiem un zinātniekiem radīt un ražot jau šodien to, ko visa pasaule lietos rīt. Ceļš uz mūsu valsts neatkarības atjaunošanu bija cieši saistīts ar vides aizsardzības kustību. Arī šodien tieši klimata politika atkal var kļūt par pagrieziena punktu mūsu valsts turpmākajā attīstības ceļā. Esmu pārliecināts, ka mācēsim pārdomāti un atbildīgi izmantot pārmaiņu radītās iespējas.
Ekonomiskās izaugsmes būtisks priekšnosacījums ir miers un stabilitāte. Drošības situācija reģionā un uz mūsu robežas atkārtoti parāda, cik svarīgi būt stipriem un strādāt kopsolī ar līdzīgi domājošiem, spēcīgiem sabiedrotajiem, ar kuriem mūs vieno kopīgas vērtības – brīvība, demokrātija un likuma vara. Šogad esam pierādījuši, ka spējam sargāt savas robežas un uz mums kā līdzvērtīgiem Eiropas Savienības un NATO partneriem var paļauties.
Draugi!
Mūsu olimpiešu panākumi šogad parādīja mūsu tautas sīkstumu un neticamās darba spējas, iedvesmojot mūs un raisot apbrīnu plašajā pasaulē. Tas ir spilgts piemērs tam, ka tad, ja gribam un darām, katrs no mums un visi kopā mēs spējam sasniegt izcilus rezultātus. Mēs esam spējīgi, mēs esam gudri, mums ir pieredze un mums ir iespējas.
Domāsim, celsimies un darīsim, lai augtu paši un stiprinātu mūsu mīļo Latviju!
Paldies par izturību, līdzestību un izpratni! Lai visiem stipra veselība, ticība saviem spēkiem un gaišs skats uz nākotni jaunajā 2022. gadā!
Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
