Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā gadā LTV1 bija skatītākais televīzijas kanāls Latvijā, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" dati (skatīšanās laika daļa – 12,3%). Tas ir pelnīts rezultāts – Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieki ir demonstrējuši kvalitatīvu, profesionālu, izcilu veikumu īpaši sarežģītos apstākļos, ņemot vērā Krievijas īstenoto karu Ukrainā. Cilvēki krīzēs un valstiski īpaši svarīgos notikumos meklē sabiedrisko mediju saturu. Un tā tas notika arī pērn, kad gads bija notikumiem pārbagāts.

Ukrainas mācības

Vēl nebeidzoties kovida krīzei, mūs apdullināja brutāls, nežēlīgs agresorvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā. Jau pirms kara LTV Ziņu dienests pievērsa pastiprinātu uzmanību notikumiem šajā reģionā, cerot, ka plaša apjoma karš tomēr nesāksies. Bet 24. februāra agrs rīts diemžēl sākās ar iebrukumu, un mums, mediju cilvēkiem, pašiem bija ļoti ātri jāspēj reaģēt un saprast notiekošo, lai spētu to izskaidrot skatītājiem.

Noskaidrot notikumu gaitu, definēt uzticamos informācijas avotus un noteikt turpmāko redakcionālo politiku. Kā un ko mēs stāstīsim un rādīsim, ko definēsim kā uzticamus un kompetentus avotus? Pēc kādiem žurnālistikas principiem strādāsim?

Risinājām profesionālās ētikas dilemmas un mēģinājām izlobīt patiesību milzīgajā informācijas apjomā, kas sākotnēji nebija ne strukturēts, ne ātri pārbaudāms. Neviens no mums iepriekš nebija šādos apstākļos tik cieši un nepastarpināti strādājis.

Redzējām, ka sabiedrībai ir vajadzīgs mūsu darbs, auditorija ļoti vērīgi sekoja līdzi visam, ko darījām. Un tas deva papildu pārliecību izturēt un strādāt ar vislielāko atdevi.

Protams, tas nav tikai darbs. Tā joprojām ir arī pārliecība un mūsu vērtības – no pirmās kara dienas bija skaidrs, ka esam ukraiņu pusē – cilvēcības, humānisma un taisnīguma pusē. Jā, risinājām profesionālās dilemmas – vai varam nostāties vienā pusē, vai varam justies emocionāli, cik daudz drīkstam rādīt kara šausmas, cietušos un bojāgājušos civiliedzīvotājus un kareivjus? Šobrīd mēs to visu jau esam apzinājuši un izdiskutējuši.

Esam iepazinuši Ukrainu, zinām kara tehnikas nosaukumus, mūsu filmēšanas komandas vairākkārt bijušas Ukrainā, arī pavisam tuvu frontes līnijai. Mūsu cilvēki riskē, lai rādītu un stāstītu, kas Ukrainā patiesībā notiek. Savā ziņā profesionāli nu jau ir vieglāk, jo diemžēl esam "iemācījušies karu". Bet ne emocionāli – vēl aizvien ir smagi ziņot par bojāgājušajiem, par sakropļotajiem cilvēkiem, par pagrabos mītošajiem kara bērniem un vecīšiem, par sagrautajām pilsētām.

Rādām un atbalstām

Skaidri un nepārprotami nostājoties Ukrainas pusē, uzskatījām, ka LTV pienākums ir atbalstīt un rādīt visas būtiskākās pilsoniskās aktivitātes ukraiņu atbalstam un kara nosodījumam. Rādījām gājienus, koncertus, ziedojumu vākšanas iniciatīvas, t.sk. sadarbībā ar starptautiskiem partneriem, stāstījām un turpinām stāstīt par sniegto palīdzību gan cilvēkiem Ukrainā, gan ukraiņiem Latvijā un citviet Eiropā. Starp skatītākajām pagājušā gada pārraidēm LTV1 bija koncerts "Ukrainas brīvībai" 25. februārī,  pasaules atbalsta akcija Ukrainai #SaveUkraine un gājiens par atbrīvošanos no padomju mantojuma Latvijā.

Skatītāji novērtējuši arī LTV žurnālistu veidotās dokumentālās filmas – skaudrus stāstus no Ukrainas par kara skartajiem cilvēkiem: bēgļiem, karavīriem, ārstiem, brīvprātīgajiem, kā arī izpostītajām pilsētām.

Nozīmīgs bija "Panorāmas" speciālizlaidums augustā – pusgadu pēc kara sākuma. Ziņu dienesta žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņš, kā arī operatori Ingus Graudiņš un Aigars Kovaļevskis veidoja ziņu raidījumu no Irpiņas Ukrainā – vietas, kas iegājusi vēsturē kā pierādījums Krievijas armijas veiktajam genocīdam pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Uz neatgriešanos, pieminekli!

Karš bija arī katalizators mums pašiem atrisināt sen sāpīgu jautājumu – ko darīt ar pieminekli Pārdaugavā? LTV bija klāt tā nojaukšanā – visu garo dienu tiešraidē raidījām no Pārdaugavas, runājām ar aculieciniekiem, amatpersonām, politiķiem un kultūras jomas pārstāvjiem, lai fiksētu ne tikai šo vēsturisko brīdi, bet arī cilvēku pārdomas. Ticam, ka mūsu safilmētais dzīvos vēl ļoti ilgu laiku, un pieminekļa krišana noteikti būs viena no 2022. gadu ļoti spilgti raksturojošām ainām. 

Vēlēšanas

Pastāvīgi sekojām līdzi pērnā gada būtiskākajam notikumam – karam Ukrainā, tomēr arī Latvijā dzīve neapstājās. Rudenī visi devāmies uz vēlēšanām. Un arī šajā notikumā sabiedriskajiem medijiem allaž ir ļoti būtiska loma, palīdzot izvēlēties, par ko balsot, un sniedzot vispusīgu, objektīvu un profesionālu skatu uz deputāta amata kandidātiem un politiskajām partijām. Analizējām gan politiķu un partiju paveikto, gan izvaicājām par solījumiem un plāniem, veiksmēm un neveiksmēm, atrādījām partiju līderus.

Īpaša bija vēlēšanu diena, kad sekojām līdzi vēlēšanu gaitai visā Latvijā, kā arī diasporās ārvalstīs, tāpat arī vēlēšanu vakars un nakts, kad vairāku stundu tiešraidē ziņojām par jaunumiem, analizējām rezultātus un ielūkojāmies vietās, kur pulcējās partijas, gaidot rezultātus. Tā bija profesionālā ziņā izaicinoša tiešraide, kurai bija nepieciešams rūpīgi sagatavoties, kā arī būt gataviem reaģēt uz jaunumiem, reakcijām un notikumiem gan televīzijas studijā, gan dažādās vietās pilsētā, kur strādāja filmēšanas komandas. Liels gandarījums, ka skatītāji mūsu darbu novērtēja, – vēlēšanu naktī bijām skatītākie un komentētākie. Rezultāti sniedz gandarījumu, bet arī rosina analizēt un secināt, ko varam darīt vēl labāk, kas jāpilnveido un jāattīsta līdz nākamajām vēlēšanām.  

LTV analītikas un pētniecības komandas ir bijušas klāt visos nozīmīgākajos notikumos, neatlaidīgi iedziļinoties gan aktualitātēs, gan veidojot savu dienaskārtību. Mūsu skatītājs ir prasīgs, tāpēc analītikas un pētniecības raidījumiem ir būtiska vieta mūsu programmā. Īpaši svarīgi, ka ne tikai ziņojam par to, kas notiek, bet arī skaidrojam, kāpēc, izsekojot likumsakarībām, meklējot iemeslus un risinājumus. Analizējot auditorijas datus, varam secināt, ka ir izdevies ieinteresēt skatītāju domāt līdzi un kopīgi meklēt atbildes.

LTV – vieta kultūrai, jaunradei un azartam

Vērojot auditorijas datus, ļoti labi var pamanīt laiku, kad cilvēkiem 2022. gadā iestājās zināms nogurums no ziņām, kad gribējās arī ko skaistu un aizraujošu – saturu, kas ļautu atslēgties un vienkārši baudīt.

Reitingu dati rāda, ka pērn skatītāji novērtējuši LTV tradicionāli augstvērtīgo kultūras saturu – skatītāko raidījumu topos ir "Kultūrdeva" un "Kultūršoks", arī skaistais Dārza svētku koncerts Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā.

Ļoti skatīts un auditorijas gaidīts bija starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Pērn mums jautāja – kāpēc Latvijai šāds konkurss vispār vajadzīgs? Atbilde – tāpēc, ka LTV kā sabiedriskās televīzijas uzdevums ir ne tikai stāstīt par sabiedriski politiskām aktualitātēm, bet arī atbalstīt un dot platformu Latvijas mūziķiem, izglītot un izklaidēt, lai uzrunātu arī gados jaunu auditoriju.

No raidījumiem, kas snieguši skatītājiem prieku, pagājušā gada skatītāko pārraižu topā iekļuvuši arī zināmie un iemīļotie LTV1 raidījumi "Veiksme. Intuīcija. Prāts", "Latvijas sirdsdziesma" un nemainīgi gaidītās "Īstās latvju saimnieces".

LTV pērn bija vēl daudz cita šeit nepieminēta izcila un kvalitatīva satura. Gandarījums, ka skatītāji to novērtē, ar savu uzmanību un laiku balsojot par sabiedrisko televīziju. Liels paldies, ka rosināt mūs kļūt vēl profesionāli augstvērtīgākiem!

Novērtē šo rakstu:

5
119

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...