Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs esam vareni!

Edgars Pauls, Latvijas patriots
06.05.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esam aizvadījuši kārtējos valsts svētkus, noklausījušies svētku uzrunas par to, cik pie varas esošie ir vareni, cik daudz viņi ir paveikuši valsts labā. Viņi savās runās pauda tādu patriotismu, ko nekādā veidā nav iespējams savienot ar pašu veiktajiem darbiem. Piemēram, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ceturtdien Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai veltītas izstādes Latvijas sajūta atklāšanā teica: „Divdesmit divos atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz, tomēr daudz vēl ir jāpaveic.” Tā kā paveiktā uzskaitījums premjera runā nesekoja, tad nekas cits neatlika kā pašam to uzmeklēt, lai saprastu, ar ko tad mūsu varenie lepojās.

Ieskatījos LR Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, lai izprastu, vai tiešām mums ir, ar ko lepoties, jo, kā zināms, vislielākie meli ir statistika un, iespējams, statistiski krīze ir beigusies un ir  sākusies izaugsme. Šajā mājaslapā atradu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Vai zinājāt, ka Latvijā ir 786 140 darba ņēmēji, no kuriem 723 279 saņem darba samaksu un no tiem 26,9% jeb 194 826 saņem minimālo algu vai mazāk?

30 741 strādājošais par savu darbu saņem ne vairāk par 50 latiem mēnesī, 42 428 strādājošie saņem no 50 līdz 100 latiem mēnesī, 121 657 strādājošo saņem no 100 līdz 200 latiem mēnesī - laikā, kad iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam (latos) ir 174,40 lati mēnesī. Vai tas nozīmē, ka pie mums ir legalizēta verdzība?

Tomēr vidējie statistikas rādītāji nav nemaz tik bēdīgi, jo 6,3% no visiem strādājošajiem saņem vairāk nekā 1000 latus mēnesī un vidējā alga valstī ir 500 latu mēnesī. Pat Latgalē vidējā alga ir 347 lati mēnesī.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā pēc tautas skaitīšanas rezultātiem ir 1 032 500.

Pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju skaits 2011.gada beigās ir 605 tūkstoši cilvēku.

Vidējā vecuma pensija ir 178.18 lati mēnesī.

Vidējā invaliditātes pensija ir 119.84 lati mēnesī.

Vidējā pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā ir 93.62 lati mēnesī.

Vidējā izdienas pensija ir 195.29 lati mēnesī.

Neatradu datus par lielākajām un mazākajām, bet pieļauju, ka ir līdzīgi kā ar vidējo algu.

Tālāk ieskatījos Uzņēmumu reģistra mājas lapā, kur redzams, ka ik mēnesi aptuveni 100 iedzīvotāji piesaka savu fiziskās personas maksātnespēju. Ja 2010. gadā juridiskās personas maksātnespēju pieteica vidēji 200 juridiskās personas (darba devēji) mēnesī, pēdējos gados šis skaitlis samazinājies līdz 70, bet fizisko personu pieteikto maksātnespējas procesu skaits pieaug. Tikai 2012. gadā no Uzņēmumu reģistra ir izslēgti 97 411 uzņēmumi, aktīvi ir 207 033 uzņēmumi.

Ieskatījos zvērinātu tiesu izpildītāju mājas lapā, kur atskaitē par 2011.gadu redzams, ka 2011. gadā ir bijušas 610 974 piedziņas lietas, no kurām tikai 1 080 darba algas piedziņas lietas un 47 536 izpildu lietas par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.

2011.gadā tiesu izpildītāju lietvedībā ir bijušas 1 683 izpildu lietas par izlikšanu bez citas dzīves vietas ierādīšanas. Šajā atskaitē nav identificēti dati par ieguvēju ievešanu valdījumā, kur parādnieks tiek izlikts no dzīvojamām telpām bez tiesas sprieduma par izlikšanu.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā likvidētas vairāk nekā 250 mācību iestādes. Turklāt daudzas bijušo skolu ēkas stāv neapsaimniekotas. Salīdzinājumam varam pieminēt, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 334 jaunceltnēm trešdaļa ir skolas, tālāk seko slimnīcas, sanatorijas (Ķemeri), atpūtas nami.

Nav tā, ka meklēju tikai negatīvo, bet, ņemot vērā, ka valstī svarīgākie ir tās iedzīvotāji, tad valsti ar šādiem rādītājiem nevar dēvēt par veiksmīgi pārvaldītu.

Mums nav jāizdomā divritenis no jauna, jo mūsu valsts jau vienreiz to visu ir izgājusi. Viens no svarīgākajiem valdības sasniegumiem laika periodā no 1922. līdz 1937.gadam bija agrārā reforma, kura tika realizēta ātri un apņēmīgi. Latvijas laukos tajā laikā dzīvoja 60% iedzīvotāju, no kuriem vismaz 60% bija bezzemnieki. Agrārās reformas galvenais uzsvars bija valsts zemes fonda radīšana, kurā nonāca visa muižniekiem un lielsaimniekiem atsavinātā zeme, no kuras 52% palika valsts īpašumā, jo tā laika Latvijas valsts valdība uzskatīja, ka nacionālai valstij ir jāpieder lielākajai daļai zemes, tai skaitā, meži, ezeri un lauksaimniecībā neizmantojamā zeme.

Atsavināto zemi par simbolisku samaksu sadalīja aptuveni 145 tūkstošiem bezzemnieku un sīkzemnieku, kuriem vajadzēja apsolīt, ka paši izmantos piešķirto zemi. Brīvības cīņu dalībnieki maksāja pusi no noteiktās cenas, bet kara invalīdi zemes gabalus saņēma bez maksas. Šo reformu rezultātā jau 30. gadu sākumā valsts sevi apgādāja ar lauksaimniecības produktiem. Ja pirmās brīvvalsts laikā 228 592 bēgļu atgriezās dzimtenē, tad pēdējos gados brīvību atguvušo Latviju ir pametis krietni lielāks iedzīvotāju skaits, kas devušies piespiedu trimdā uz citām ES valstīm.  Ulmaņlaikos notika arī dzelzceļa attīstība, tika izbūvētas jaunas dzelzceļa līnijas (Rīga-Rūjiena, Rīga-Ērgļi), kas šobrīd jau ir slēgtas. 1938.gadā 13.1% no valsts budžeta tika izlietots veselībai un labklājībai – laikā, kad Eiropā vidēji valsts izlietoja 9.3%.

1929.-1932.gads, pasaules ekonomiskās krīzes laiks bija lielākā saimnieciskā katastrofa miera laikā. Galvenā problēma, kas skāra Latvijas valsti, līdzīgi kā šodien bija parādu nasta, jo 1930.gadā (vēl pirms Latviju skāra ekonomiskā krīze) lauksaimnieki finanšu iestādēm bija parādā 277,3 miljonus latu. Daudzas saimniecības nonāca ūtrupē. Atšķirībā no šodienas valdības tā laika valdība, lai stabilizētu stāvokli valstī, pieņēma likumus un atvieglojumus par labu zemniekiem. Piemēram, lai nodokļu slogs neapgrūtinātu lauksaimniecību, 1929.gadā visi lauksaimnieki tika atbrīvoti no valsts ieņēmuma nodokļa. Krīzi Latvija pārvarēja bez milzīgiem satracinājumiem, un 1934.gadā jau sākās izeja no krīzes, kur būtiska loma bija K.Ulmaņa pieņemtajiem lēmumiem:

1) Valdība apturēja lauksaimnieku nekustamās mantas izūtrupēšanu.

2) 1935.gadā pieņēma likumu par Valts zemes bankas aizdevumu dzēšanu, kas palīdzēja 15 tūkstošiem saimniecību izkļūt no parādiem. Aizdevumiem samazināja procentus un pagarināja kredīta atmaksas laiku.

3) Likums par lauku būvniecību garantēja lētus būvmateriālus.

4) Pieņēma likumu par tautas izglītību, kas lika jauniešus audzināt „personiskā un sabiedriskā krietnībā, darba un tēvzemes mīlestībā un tautas un šķiru saprašanās garā”.

Ar šo es neaicinu meklēt otru Ulmani, bet aicinu valdību nebūt savas valsts kapračiem un pamācīties pašiem no savas valsts pieredzes un neuzticēties viltus ekspertiem, kuru padomi nes mūsu valstij tikai nelaimes.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...