Mēs gribam zināt, kur jūs likāt savu naudu: deklarētās „vienkāršības, atvērtības un atbildības” vietā "Swedbank" faktiski terorizē savus klientus

Vienkāršība, atvērtība un atbildība?

Socioloģijas uzņēmuma SKDS veiktas aptaujas rezultāti rāda, ka aptuveni 29% aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir saskārušies ar nopietnām grūtībām sadarbībā ar kredītiestādēm un puse no tiem atzinuši, ka banku prasības kļuvušas nepamatoti augstas, bet 17% plāno izmantot citu valstu banku pakalpojumus.

„Bankas ikdienas darbs balstās trīs pamatvērtībās – vienkāršībā, atvērtībā un atbildībā,” pati sevi raksturo Swedbank, apliecinot, ka kredītiestāde nodrošinot iedzīvotājiem nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību, un norādot uz savu mērķi – sekmēt ilgtspējīgu labklājību plašam cilvēku un uzņēmumu lokam.

Taču ar pilnīgi citādu Swedbank ir saskāries jurists Juris (vārds mainīts) – viens no tiem, kuri atsaucās Dienas aicinājumam ziņot par saskari ar banku darbības ēnas pusi, minot konkrētus faktus un notikumus. Viņš savas profesionālās darbības ietvaros veicis kādas SIA likvidāciju kā oficiāli iecelts likvidators un, lai būtu kur atsevišķi uzglabāt likvidējamās SIA naudas līdzekļus, tieši šim nolūkam atvēris jaunu kontu Swedbank, kur viņam iepriekš ilgstoši bijis konts kā privātpersonai.

„Ar konta atvēršanu problēmu nebija un veiksmīgi izmantoju šo kontu likvidācijas procesā pusotru gadu. Saņēmu šajā kontā piedzītos debitoru parādus, maksāju no tā nodokļus, algu grāmatvedei un tā tālāk,” stāsta Juris. Likvidācijas process faktiski ticis pabeigts, pagājušā gada rudenī atlicis vienīgi pārskaitīt SIA dalībniekam uzņēmuma likvidācijas kvotas maksājumu saskaņā ar atlikušās mantas sadales plānu .

„Lai iesniegtu Komercreģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu un izslēgšanu no reģistra, jābūt izmaksātai likvidācijas kvotai SIA dalībniekiem,” skaidro Juris. Ticis sagatavots maksājuma uzdevums, taču, ņemot vērā, ka summa paliela, darījums bijis jāapstiprina Swedbank filiāles vadītājai.

Pārsteigumu sākums

Šajā brīdī tad arī sākušies pārsteigumi. „Pēc ilgas domāšanas viņa darījumu apstiprināt atteica, un tas notika, neko man nepaskaidrojot. Tikai pēc laika man internetbankā, beidzot atsūtīja paskaidrojumu – tika pieprasīts iesniegt visus dokumentus par darījumu, kur izsolē tika pārdota likvidējamās SIA manta. Līdz šo ziņu saņemšanai banka naudas pārskaitījumus atteica,” tālākos notikumus apraksta jurists.

Visi dokumenti bijuši labākajā kārtībā, un Juris Swedbank iesniedzis visus dokumentus par šo mantas pārdošanu izsolē – izsoles nolikumu, sludinājumu, izsoles protokolu, aktu, pārdošanas līgumu, rēķinu, maksājuma uzdevumu. „Viss bija veikts atbilstoši likuma prasībām. Mantas pircējs bija Latvijā reģistrēta liela akciju sabiedrība, kas darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, liels apgrozījums, daudz darbinieku, Uzņēmumu reģistrā norādīti patiesie labuma guvēji, viss kārtībā,” skaidro Juris.

Nekādi iebildumi nav izteikti, banka dokumentus pieņēmusi, taču pēc vairākām dienām juristam piezvanījis tās pašas Swedbank filiāles pārstāvis un pavēstījis – juristam vajadzētu par izsolē pārdoto mantu saņemto pirkuma maksu... pārskaitīt atpakaļ pircējam, jau pieminētajai akciju sabiedrībai.

„Es jautāju – bet uz kāda pamata. No mantas pārdošanas ir pagājis gads, līgums ir izpildīts, pārdotā manta jau sen reģistrēta publisko reģistros uz pircēja vārda, daļa no iegūtās naudas samaksāta nodokļos. Kā es tagad varu atkāpties no tiesiski noslēgta darījuma?! Un galvenais – uz kāda pamata, kāds ir juridisks pamatojums šādai bankas absurdai prasībai?” savu reakciju uz bankas pārsteidzošo prasību apraksta jurists.

Pēc neilgas apdomāšanās Swedbank pārstāvis nācis klajā ar jaunu prasību – tādā gadījumā visus bankas kontā esošos likvidējamās SIA līdzekļus nekavējoties, vienas diennakts laikā, pārskaitīt uz kādu citu savu kontu kādā citā Latvijas bankā un Swedbank kontu nekavējoties slēdzot. Pretējā gadījumā konts ar visiem līdzekļiem tikšot bloķēts. Nauda kontā tā arī stāvēšot, bet jurists to nevarēšot nekādā veidā izmantot un kā likvidators ar to rīkoties.

Nekāda pamatojuma, nekādu skaidrojumu

Jurim nācies pakļauties, taču, joprojām ticot Swedbank publiskajiem paziņojumiem par bankas gatavību nodrošināt saviem klientiem „nepārtrauktu finanšu pakalpojumu pieejamību”, viņš vēlējies kredītiestādē noskaidrot – kāds ir juridiskais pamatojums šādai bankas rīcībai.

„Juridisko pamatojumu šādai prasībai banka nesniedza, vai arī nespēja sniegt. Man atbildēja, ka man tiekot gatavota bankas vadības vēstule, ko man atsūtīšot un kur būšot precīzi paskaidrots, kāpēc man lika pārskaitīt naudu un slēgt kontu, būšot arī atsauces uz likumu normām. Nu jau no tā brīža ir pagājuši vairāki mēneši, taču līdz pat šodienai neesmu tādu vēstuli no Swedbank saņēmis!” stāsta Juris.

Tas nozīmē – viņš arī nekur un neko nevar apstrīdēt: „Uzskatu, ka bankas rīcība pret mani kā klientu šajā konkrētajā gadījumā bija augstākā mērā nekorekta, negodīga un pilnīgi nepamatota. Nekāds pamatojums jau man tā arī netika sniegts. Un apstrīdēt jau nevar to, kā nav! Kā gan es varētu bankas rīcības pamatojumu apstrīdēt, piemēram, tiesā vai kādā citā instance, ja nekāda pamatojuma jau nav. Nav atsauces uz kādām tiesību normām, nav vispār nekā. Pilnīga un reāla patvaļa no bankas puses. Bet, ja nepakļautos, tad konts arī tiktu nobloķēts. Tā notiek. Un tad, lai tiktu naudai klāt, varētu tiesāties ar banku ilgus gadus...”

Nekādu skaidrojumu gan jurists no bankas vairāk pat nemēģinot pieprasīt. Iemesls – pieredzējuši kolēģi, balstoties uz savu pieredzi, viņam norādījuši: ja viņš nelikšoties mierā un turpināšot pieprasīt no Swedbank pamatojumu viņu rīcībai, viņš panākšot vienīgi to, ka banka slēgs arī viņa privātpersonas kontu, kas ir pie viņiem. „Tāpat bez jebkāda paskaidrojuma un pamatojuma, jo tā esot pieņemts, tāda esot bankas prakse. Un nekādu līdzekļu pret to nav. Klients ir beztiesīgā situācijā,” piebilst Juris.

Šādi stāsti par Swedbank rīcību ar dažādām niansēm Dienas pētījuma ietvaros ir dzirdēti, - šis atšķiras tikai ar faktu detalizācijas pakāpi un Jura gatavību sniegt vēl papildu informāciju. Kopējs ir tas, ka visos šajos gadījumos tiek pieminēta bankas kategoriskā nostāja – jūs darīsiet tā un tā, bet nekādus skaidrojumus un pamatojumu savai rīcībai mēs nesniegsim.

„Vai aprakstītā ir ierasta jūsu bankas prakse attiecībās ar klientiem, un cik šādi gadījumi ir fiksēti pēdējā gada laikā,” – uz atbildi šo jautājumu Diena no Swedbank vadības tā arī nesaņēma. Tā vietā Swedbank, kas citkārt piemin likumu, kas kredītiestādēm aizliedz sniegt ziņas par konkrētiem klientiem, šoreiz norādīja, ka „nav zināms, kādas tieši ir bijušas nianses minētā klienta attiecībām ar kredītiestādi”.  

Teorētiski varot rasties sarežģījumi pārskaitīt likvidācijas procesā atgūtus līdzekļus likvidējamās sabiedrības īpašniekiem, ja nav pārliecības, kas ir šo līdzīpašnieku patiesā labuma guvēji, vai arī, ja likvidācijas procesā atklātos, ka pārskaitījums jāveic kādam īpašniekam, kas iekļauts starptautiskos sankciju sarakstos vai pret kuru iesāktas procesuālās darbības, kuru rezultātā jāiesaldē šādai personai pieejamie līdzekļi. Swedbank gan varot garantēt, ka klienta domstarpības ar iestādi savas profesionālās darbības neietekmēšot viņa privātpersonas kontu.

Gribam zināt, kur jūs likāt savu naudu

„Mēs ikvienam savam klientam nodrošinām iespēju piekļūt viņa naudai un saņemt citus mūsu pakalpojumus ik dienu 24 stundas diennaktī gan telefoniski, gan internetā, gan arī izmantojot bankas mobilo lietotni. Mūsu klienti var izņemt skaidru naudu ikvienā Latvijas novadā no kopumā 360 bankomātiem un saņemt bankas konsultācijas teju 42 bankas filiālēs visā Latvijā,” publiski apliecina Swedbank.

Taču, kā izrādās, likumīgos darījumos, ar pārskaitījumu saņemtas naudas izņēmējiem no Swedbank ir jārēķinās ne tikai ar privātās dzīves neaizskaramību pārkāpjošiem kredītiestādes jautājumiem, bet arī ar tās draudiem – kas notiks, ja tās pieprasītā informācija netiks sniegta.

Sarmīte (vārds mainīts) jau ilgus gadus ir bijusi bankas kliente, bet salīdzinoši nesen veikusi lielāku privātu darījumu, pārdodot savā īpašumā bijušu zemesgabalu un samaksu par to pēc visu nodokļu nomaksas no pircēja saņemot ar bankas pārskaitījumu uz savu Swedbank kontu. Nauda pārskaitīta, un nekādus jautājumus šai sakarā banka nav uzdevusi.

Taču viss mainījies brīdī, kad Sarmīte nolēmusi šos likumīgi saņemtos līdzekļus no Swedbank izņemt skaidrā naudā precīzi atbilstoši pašas bankas reklāmas tekstiem. Jau pēc neilga laika viņa saņēmusi ultimatīvā formā rakstītu bankas vēstuli ar nosaukumu „Par informācijas un dokumentu sniegšanu”.

„Lai mēs kā banka spētu izpildīt Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm un finanšu iestādēm saistošos normatīvos aktus, kas nosaka nepieciešamību pārzināt savus klientus, viņu darījumus un līdzekļu izcelsmi, lūdzam Jūs iesniegt nepieciešamo informāciju,” savai klientei pavēstījusi banka.

Kā izrādījies, Swedbank interesējusi nevis klientes finanšu līdzekļu izcelsme, bet gan tas, kur viņa savu naudu ir likusi. „Veicot Jūsu norēķinu kontā notikušo darījumu analīzi, esam konstatējuši lielu skaidras naudas izmaksu apjomu. Lūdzam sniegt skaidrojumu tik apjomīgām skaidras naudas izmaksām, tās nepieciešamībai,” norādījusi banka.

Swedbank paskaidrojumus nesniedz

Vēl vairāk, Swedbank ir pieprasījusi tai iesniegt arī „dokumentus, kas apliecina izmaksātas skaidras naudas līdzekļu izlietojumu”. Turklāt vēstules beigās pievienoti arī draudi slēgt klientes kontu: „Ja nepieciešamā informācija līdz ... datumam nebūs iesniegta, mēs būsim spiesti lemt par pakalpojumu ierobežošanu vai sadarbības pārtraukšanu. Jūsu sniegtā informācija bez tiesiska pamata netiks izpausta trešajām personām.”

Šajā gadījumā gan banka ir norādījusi vismaz kaut kādu pamatojumu savai interesei, minot Swedbank Vispārējo darījumu noteikumu punktus un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normas.

Taču... arī bankas pieminētie noteikumu punkti norāda tikai uz to, ka bankai ir tiesības gan no klienta pieprasīt visdažādāko informāciju, gan tās nesniegšanas gadījumā nesniegt klientam pakalpojumus un vispār lauzt ar viņu līgumu, „neatlīdzinot klientam nekādus zaudējumus”. Arī likuma panti noteic tikai to, ka bankai ir tiesības saņemt no klienta visdažādāko informāciju.

Sniedzot izvairīgu atbildi uz Dienas jautājumiem, Swedbank saistībā ar šo situāciju pavēstīja, ka tieši normatīvie akti esot tie, kas kredītiestādei uzliek par pienākumu „izzināt un saprast savu klientu darījumus”. Bankas vadība nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumiem, cik šādus pieprasījumus par gadījumiem, kad klients izņem savus finanšu līdzekļus no kredītiestādes, un ar kādu pamatojumu tā veikusi pēdējā gada laikā.

Lai gan Swedbank tika jautāts par klienta vēlmi izņemt no kredītiestādes viņa likumīgi saņemtu naudu, bankas pārstāvis izlikās, ka jautājumu nesaprot: „Papildus vēlamies norādīt, ka arī valstī ir noteikti ierobežojumi skaidras naudas darījumiem, un atsevišķa veida darījumi skaidrā naudā, piemēram, nekustamā īpašuma iegāde, ir aizliegta.”

FKTK spiesta norādīt bankām uz civilizētāku attieksmi

Tā kā Swedbank savu praksi attiecībās ar klientiem komentēt nevēlas, Diena gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, gan Finanšu izlūkošanas dienestam uzdeva faktiski identiskus jautājumus:

1) vai iestāde ir informēta par kredītiestādēm, kas izrāda interesi par finanšu līdzekļiem, ko fiziskas personas – kredītiestādes klienti no saviem personiskajiem kontiem un saviem personiskajiem līdzekļiem izņem skaidrā naudā savām personiskajām vajadzībām?

2) vai iestāde ir informēta par to, kādā tieši formā kredītiestādes izrāda šo interesi?

3) vai iestāde ir informēta, ka ir gadījumi, kad kredītiestādes rakstiski pieprasa saviem klientiem rakstisku skaidrojumu par finanšu līdzekļiem, ko šīs fiziskās personas no saviem personiskajiem kontiem un saviem personiskajiem līdzekļiem izņem skaidrā naudā savām personiskajām vajadzībām?

4) vai iestāde ir informēta, ka šādos gadījumos kredītiestādes pieprasa arī dokumentus par izņemtās skaidrās naudas līdzekļu izlietojumu?

5) vai iestāde ir informēta, kā tieši kredītiestādes rīkojas, ja klients sniedz atbildi, ka kredītiestādei nav tiesību interesēties par viņa privātu skaidras naudas līdzekļu izmantojumu?

6) lūdzu, miniet, kad un kādus tieši norādījumus iestāde ir sniegusi kredītiestādēm saistībā ar šādām situācijām.

7) lūdzu, sniedziet skaidrojumu, vai iestādes ieskatā ir tiesiski pamatoti kredītiestāžu pieprasījumi saviem klientiem – fiziskām personām sniegt dokumentus par viņu izņemtas skaidras naudas – personisko finanšu līdzekļu izlietojumu.

Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem skaidru atbildi nesniedza, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija uz tiem atbildēja lielākoties ar atsaucēm uz likuma normām:

„Bankas tiesības pieprasīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju un klienta pienākums sniegt šādu informāciju ir noteikts likuma 28. panta pirmajā daļā: "Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem."

Likuma 28. panta otrā daļa nosaka, ka, "ja likuma subjekts neiegūst šajā likumā noteikto klienta izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu".”

Tomēr vienlaikus Finanšu un kapitāla tirgus komisija piebilst, ka tā pašlaik strādā pie rokasgrāmatas sagatavošanas, kurā tiks skaidroti normatīvo aktu piemērošanas aspekti, izmantojot praktiskus piemērus, lai mazinātu normatīvo aktu individuālas interpretācijas iespējas un veicinātu vienotu pieeju normatīvo aktu piemērošanā, ieskaitot banku klientu un viņu darījumu izpētes nodrošināšanu.

Tāpat komisija bankām akcentējot nepieciešamību banku un klientu saziņā ieviest “konsultē vispirms” principu, lai nodrošinātu skaidrojošo darbu, kā arī saziņā ar klientu nodrošināt augstu klientu apkalpošanas kultūru. Visbeidzot, neraugoties uz visu iepriekš minēto, cilvēkiem Latvijā vēl joprojām nav aizliegts uzglabāt tām likumīgi piederošus līdzekļus skaidrā naudā, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: