Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet nepieņemama ir tautu nīšana
Otto Ozols24.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda sekotāja manā Facebook laika joslā ierakstīja: "Otto, aizmirstiet, ka saprotat krieviski. Šo valodu vajadzēja izslēgt no ikdienas sarunas un apziņas jau 1991 gadā. Tas ir liels ieguvums, ja gribat dzīvot un justies labi Latvijā.”
Paskaidroju: man nav ne mazākumo iebildumu ne pret krievu valodu, ne pret krieviem, ne pret kādu citu tautu. Krievu valodas prasmes uzskatu par vērtīgām zināšanām un joprojām turpinu lasīt, runāt krieviski. Un negrasos to aizmirst - krievu valoda ir tikpat skaista, kā franču, igauņu, poļu, katalāņu, ukraiņu, kantoniešu, vācu, ivrīta, līvu un citas valodas. Negrasos to izslēgt no savas apziņas. (No pieminētajām, protams, visas nezinu.)
Krievu valoda man saistās ar brīnišķīgu literatūru, mūziku, balādēm, lielisku kino, izcilu humoru. Ik pa brīdim kaut ko mēdzu dungot krieviski. Un turpinu lasīt grāmatas arī krievu valodā. Man ir daudzi labi draugi krievi, apbrīnoju viņu plašo dvēseli un īpašo sirsnību.
Neapšaubāmi Latvijā valodu politika šobrīd ir greiza un neveicina krievvalodīgo iekļaušanos latviešu valodas telpā. Bet tas ir cits stāsts - valodu un krievus kā tautu par to nevajag vainot. Tā ir kremlinu un vietējo aģentu tīša integrācijas bremzēšana, sašķeltas sabiedrības uzturēšana. Un pēdas šiem integrācijas pretiniekiem, Kremļa politikas atbalstītājiem stiepjas līdz pat Latvijas Valsts prezidenta kancelejai. Par to drīzumā sekos plašāks stāsts.
Protams, putlerieši mani mēdz apmelot par "rusofobu," bet nekad nav spējuši parādīt kaut vienu manu rakstu vai paziņojumu, kas būtu vērsts pret krieviem vai krievu valodu. Viņi ir svēti pārliecināti, ka Putina režīma kritika ir vēršanās pret Krieviju kopumā, kas, protams, ir absurds.
Krieviju uzskatu par skaistu zemi un krievus par vienlīdz jaukiem cilvēkiem kā jebkuru citu tautu. Brīvajā pasaulē cilvēki mierīgi var kritizēt, piemēram, Angelu Merkeli, Makronu vai ASV prezidentu. Vāciešiem, frančiem vai amerikāņiem nenāk ne prātā šos kritiķus apvainot Vācijas, Francijas vai ASV nīšanā. Nesen bija diezgan daudz cilvēku, kas neganti kritizēja bijušo ASV prezidentu Trampu. Vai tas nozīmēja, ka viņi visi bija amerikāņu nīdēji? Taču nē - kādas muļķības!
Tieši tāpat daudzi mēdz kritizēt Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ienīst Lielbritāniju? Taču nē, prātiņ, nāc mājās! Un tieši kāpēc Putina režīma kritizēšana pēkšņi nozīmē Krievijas un krievu nīšanu jeb rusofobiju? Tā ir nekrietna manipulācija. Lūdzu, nejauksim pirkstu ar burkānu.
Kādreiz Hitlers savā maniakālajā lielumānijā iedomājās sevi par visu Vāciju, un katrs kritiķis tika dēvēts par Vācijas ienaidnieku. Un pie pirmās izdevības nogalināts - nošauts, sadedzināts, noindēts, ieslodzīts vai piekauts. Tā ir totalitāru režīmu pazīme - vadonīša vienādošana ar visu valsti, tautu un katra kritiķa nolamāšana par tautas nīdēju. Tieši to pašu šobrīd atkārto Putins un viņa pielūdzēji un auss laizītāji.
Savu politisko pāliecību esmu sen deklarējis par lennartmeristismu. Eiropas domātājs Lenarts Meri reiz savā runā pateica skaidri un gaiši: “Mēs ienīstam totalitārus režīmus, bet mums sveša un nepieņemama ir tautu nīšana.”
Es zem šīs domas pilnībā parakstos. Tā ir mana pārliecība.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
