Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs iesim līdz galam

Ex-seržants*
29.03.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“We shall go on to the end. We shall fight in France, we shall fight on the seas and oceans, we shall fight with growing confidence and growing strength in the air, we shall defend our island, whatever the cost may be. We shall fight on the beaches, we shall fight on the landing grounds, we shall fight in the fields and in the streets, we shall fight in the hills; we shall never surrender…” Šis ir izvilkums no britu premjera Vinstona Čērčila uzrunas parlamentā 1940. gada 4. jūnijā. Pēc uzstāšanās premjers esot klusi piebildis savam blakussēdētājam: “Un mēs cīnīsimies ar viņiem ar sasistām alus pudelēm, jo tas ir viss, kas mums ir.”

Savā nākošajā uzrunā 18. jūnijā, četras dienas pēc tam, kad Vērmahts iesoļoja Parīzē, britu premjers, atsaucoties uz savu iepriekšējo runu, teica : “Pēdējo divu nedēļu notikumi nebija man nekāds pārsteigums, un es liku skaidri noprast, ka neatkarīgi no tā, kas notiks Francijā, tas ne mazākā mērā neiespaidos mūsu apņēmību turpināt karu un, ja tas būs nepieciešams, arī vienatnē daudzu gadu garumā.”

Tobrīd Anglija faktiski bija vienīgā valsts pasaulē kas atradās kara stāvoklī ar hitlerisko Vāciju, kura bija okupējusi lielāko daļu Eiropas ar tās resursiem (Kompjenas pamiers ar Franciju tika parakstīts 22. jūnijā), savukārt vēl neokupētā Eiropas daļa - PSRS centīgi turpināja piebarot Trešo Reihu ar stratēģiskām izejvielām, cerot sagaidīt drīzu britu sakāvi.

Jāpiezīmē, ka šī britu premjera nostāja - neielaisties nekādos darījumos ar Hitleru, neskatoties pat uz dažu Anglijas ietekmīgu aprindu samierniecisko nostāju un pat simpātijām pret Hitleru, - nemainījās līdz pat Vācijas kapitulācijai, kaut gan no Hitlera puses centieni noslēgt pamieru ar britiem bija (Rūdolfa Hesa pārlidojums uz Angliju 1941. gada 10. maijā). Lai salauztu britu pretošanās garu, vācieši veica gan aviācijas uzlidojumus, gan apšaudi ar raķetēm Fau. Kara laikā tikai no raķešu apšaudes bojā gāja aptuveni 6 tūkstoši Anglijas iedzīvotāju un tika sagrauti vairāk nekā 20 tūkstoši ēku.

Atteikties no jūras desanta operācijas Anglijā Hitleram lika britu, poļu un citu okupēto valstu pilotu pašaizliedzīgā cīņa gaisa kaujās virs Anglijas un Lamanša, kas neļāva vāciešiem nodrošināt gaisa telpas kontroli. Šajā sakarā episki skan Čērčila frāze no viņa uzrunas parlamentā 1940. gada 20. augustā: “Nekad vēl pasaules vēsturē tik daudzi ir bijuši parādā tik dažiem.” Jā, šis vīrs mācēja pateikt īstos vārdus īstajā brīdī.

Šis nelielais vēsturiskais ekskurss ir manis iecerēts kā ievads rakstam par Ukrainas notikumiem.

Vēsturiskā pieredze rāda. ka valstīm to kritiskos brīžos priekšplānā izvirzās līderi ar noteiktām īpašībām, kuri spēj mobilizēt nāciju eksistenciālu apdraudējumu pārvarēšanai. Vai tas ir nāciju izdzīvošanas instinkts, kāds augstāks spēks vai vēl kas cits - nemācēšu paskaidrot, un tas arī nav svarīgi. Ukrainas gadījumā šāds līderis, vismaz līdz šim brīdim, ir Vlodimirs Zeļenskis - sākotnēji šovmenis un oligarhu bīdīts prezidenta kandidāts, bet tagad valstsvīrs patiesā šī vārda nozīmē.

Salīdzinājumam - Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš ar mērķi vairot savu politisko kapitālu (priekšā stāvošās vēlēšanas) cenšas tēlot “ miera balodi”, regulāri sazvanoties ar kara noziedznieku - Kremļa žurku. Vai NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs - NATO samitā, rokas lauzīdams, atkārto kā mantru: “Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut NATO iesaistīšanos konfliktā.”

Un nesenais gadījums ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Savā vizītes laikā Polijā pēc tikšanās ar ukraiņu bēgļiem, būdams acīmredzot līdzjūtīgs un emocionāls cilvēks, pateica to, ko domāja, - nedrīkst pieļaut Putina palikšanu pie varas. Burtiski pēc 5 minūtēm izlec kāds sprukstiņš no prezidenta administrācijas, taisnodamies, ka tas nebija domāts tā, bet gan šitā, un turpat arī “miera balodis” Makrons piebalso. Uz Mariupolē sabombardētās teātra ēkas fona ar uzraktu “Bērni” tas viss, maigi izsakoties, izskatās nožēlojami.

Zeļenska situācija ir sarežģīta. No vienas puses - civiliedzīvotāju upuri, sagrautas pilsētas un smago ieroču trūkums (kaujas lidaparāti un bruņutehnika), kas ļautu veikt veiksmīgu pretuzbrukumu. No otras puses - Kremļa ultimatīvās prasības. Gribētos novēlēt Ukrainas prezidentam ņemt piemēru no britu premjera WWII sākuma periodā, kad situācija nebija neko daudz vienkāršāka, bet tomēr tas ļāva pieņemt pareizos lēmumus un konsekventi turēties pie tiem.

Medijos ir pavīdējusi informācija par to, ka Zeļenskis apsver iespēju Ukrainai kļūt par neitrālu valsti, pretī saņemot garantijas no trešajām valstīm. Ir saprotams ukraiņu aizvainojums pret Rietumvalstīm, kuras iepriekš bija paziņojušas kā iemeslu Ukrainas neuzņemšanai attiecīgu NATO kritēriju neizpildi. Būsim godīgi, pamatojums atteikumam bija ne vien cenšanās izbēgt no konfrontācijas ar Krieviju, bet arī tādi faktori kā korupcija, kā arī slēptu un atklātu Krievijas ietekmes aģentu klātbūtne Ukrainas izpildvarā un parlamentā. Jāpiezīmē, ka ne Porošenko, ne Zeļenska prezidentūras laikā pietiekoši pasākumi šīs parādības apkarošanai netika pieņemti. Ir jāsaprot, ka korumpēšana ir viena no Kremļa hibrīdkara metodēm.

Ja runā par neitralitāti un trešo valstu garantijām, tad uzskatu, ka šāda statusa noteikšana Ukraina būtu stratēģiska kļūda.

Pirmkārt, kā rāda pieredze, tad trešās puses garantijas ne vienmēr ir akmenī iecirstas un 100% drošas.

Otrkārt, Ukraina nav Šveice vai Zviedrija, kurām nav sauszemes robežas ar potenciālo agresoru

Treškārt, kā atkal rāda pieredze, Kremlis, ja tam būs nepieciešams, uzspļaus uz līgumiem un saistībām.

Ceturtkārt, Kremļa žurka ne reizi vien publiski ir apliecinājusi, ka nekad neatteiksies no mērķa pakļaut Ukrainu savai ietekmei, un par to šaubu nevajadzētu būt.

Iestāšanās NATO Ukrainai nav jābūt par panaceju. Kā ironiski ir izteikušies daži apskatnieki, tad pēc Krievijas mērķu realizācijas Ukrainā un vēršanās pret Baltijas valstīm lielākā daļa no NATO dalībvalstīm pasludinās savu neitralitāti. Ukrainai primārais uzdevums ir atgūt teritorijas, kā tas bija uz 23. februāri, un, kā tas jau bija pateikts iepriekš, tam nepieciešama gaisa telpas kontrole un smagā bruņutehnika. Ja Rietumi vilcināsies, tad tie var nonākt pie iepriekš minētās situācijas.

Nākamais solis Ukrainai ir militāras savienības izveidošana ar valstīm, kurām ir līdzīgs apdraudējums - Polija, Baltijas valstis, Čehija, Slovākija, Moldova, Bulgārija. Ņemot vērā kaujas pieredzi ar skaitliski pārāku un labi bruņotu pretinieku, Ukrainas pienesums šādā savienībā varētu būt nozīmīgs.

Tātad vēlreiz - no Rietumu puses (savas izdzīvošanas labad) smagais bruņojums Ukrainai un arvien ciešāka sankciju cilpa Krievijai, bet Ukrainai - izturību noiet ceļu līdz galam.

* Literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

124
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...