Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors
29.09.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tiesa, šāda situācija novērojama arī citur Eiropā, taču jau kopš pavasara sākuma katra valsts risina to atbilstoši savām nacionālajām interesēm. Diemžēl to nevar teikt par Latviju. Lai gan tieši Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai attīstītu LNG termināļa projektu, radot lētāk milzīgu eksporta potenciālu, tomēr mūsu progress šajā jautājumā notiek gliemeža ātrumā.

Sabiedriskajā informācijas telpā ik pa laikam paradās jautājumi gan par šāda projekta ekonomisko pamatojumu, gan ietekmi uz vidi, gan arī nepieciešamo valsts atbalstu. Kopējā atbilde uz visām bažām ir, ka Skultes LNG termināļa īstenošana viennozīmīgi ir visas Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības interesēs. Lūk, arī faktos balstīts pamatojums.

Lai īstenotu Skultes LNG termināļa projektu, nav nepieciešams valsts finansējums

Brīdī, kad Lietuva gāzes piegāžu drošībā ir investējusi 500 milj. eiro un tikpat turpmākajos desmit gados plāno investēt arī Igaunija un Somija, Latvijas valsts ieguldījums ir apaļa nulle. Mēs esam unikālā situācijā, kad projekta finansējums nāk tikai un vienīgi no privāto investoru puses, neprasot no valdības neko vairāk par vienotu institucionālo un politisko atbalstu enerģētiskās patstāvības realizēšanā. Taču tieši politiskā griba mums tradicionāli ir vājākā vieta, lai virzītu uz priekšu nacionālās intereses.

Šobrīd valdība lēmusi piešķirt "Skulte LNG Terminal" nacionālo interešu objekta statusu, kas ir labs priekšnoteikums projekta sekmīgai īstenošanai. Tomēr šādi infrastruktūras projekti netiek būvēti "tukšā vietā". Eiropā pašlaik notiek vairāku LNG termināļu projektu īstenošana. Būvniecība vēl nav sākusies, bet par LNG termināļa izmantošanu Brunsbutelē, Vācijā, jau ir noslēgta vienošanās ar enerģētikas milzi "Shell", Štādes termināli izmantos vācu "EnBW" un "Fluxys". Termināļus Vilhelmshavenā attīsta un noietu garantēs vācu enerģētikas grandi "Uniper" un "RWE".

Tik tikko darbu sākušo peldošo termināli Emshavenā, Nīderlandē, jau iepriekš bija piekrituši izmantot ne tikai vietējie gāzes tirgotāji, bet arī čehu "CEZ Group". Ar Baltijas tirgus lielajām enerģētikas kompānijām ir par maz, tādēļ termināļa izbūvei ir nepieicešamas vienošanās par sadarbību ar vietējiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem, tostarp ar pašmāju milzi "Latvenergo". Taču valsts kontrolētā kapitālsabiedrība plāno slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu. Parakstoties uz Lietuvas piedāvātājiem nosacījumiem, "Latvenergo" sniedz līdzīgas garantijas, bet nevis pašmāju, bet kaimiņu risinājumam, turklāt uzņemoties daudz lielākas saistības un jau šobrīd zināmos dabasgāzes apgādes drošības riskus.

Tā, piemēram, Lietuvas partneru piedāvājums, vispirms pavasarī, liedzot "Latvenergo" pieeju terminālim nepieciešamajā apjomā, un tagad, liekot parakstīt desmit gadu līgumu, paredz iespēju nodrošināt Latvijai pusi no mums nepieciešamā patēriņa. Par šādu labvēlību gan būs jāsamaksā 96 milj. eiro, turklāt garantējot piegādes tikai pēc tam, kad tiks apmierināti savi, proti, Lietuvas, tirgotāji. Otro pusi, bet jau par lielāku summu mums varētu nodrošināt somi un igauņi, arī, protams, tikai no tām jaudām, kas viņiem paliks pāri. Latvijas patērētājiem šī "reģionālā sadarbība" izmaksātu 282 milj. eiro, salīdzinot ar 120 miljoniem, kas būtu jāsamaksā, ja Latviju apgādātu caur Skultes termināli.

Taču Ekonomikas ministrijai šobrīd ir vieglāk lūgt valdībai līdzekļus no neparedzētiem izdevumiem — 247 milj. eiro kārtējo gāzes rezervju iepirkšanai, kas būtībā ir cīnīšanās ar neizlēmības sekām. Piemēram, vasarā bija iespēja iegādāties spot kuģus par 60 eiro/MWh brīdī, kad biržas cena bija virs 100 eiro/MWh. Tas nozīmē, ka varējām ietaupīt 40-50 milj. eiro uz katru kuģi. Ņemot vērā, ka Latvijas gada patēriņš pērn bija 12 kuģi, ietaupījums ir acīmredzams.

Vai šī situācija ir tradicionālā Latvijas politiķu neizlēmība, vai tomēr vēsturiskā "Gazprom" ietekme valdībā, par ko liecina kategoriskā "Latvenergo" nostāja? Atbilde lai paliek katra paša ziņā, taču skaidrs ir tas, ka par valdības lēmumiem maksās ikviens lietotājs no saviem maciņiem. Šo ietekmi mēs nejutīsim uzreiz — šoruden ir vēlēšanas, tādēļ daļu gāzes cenas kompensēs valdība uz aizdevumu rēķina, bet grūtākās būs nākamā un aiznākamā ziema, kad Eiropā prognozē lielāku gāzes deficītu un vēlēšanas būs jau aiz muguras.

"Skulte LNG Terminal" būs lētākais un efektīvākais iespējamais terminālis pasaulē

Uzņēmuma biznesa modelis paredz, ka terminālis pats sašķidrināto gāzi nepirks un nepārdos, bet tikai un vienīgi piedāvās gāzes tirgotājiem un lielajiem patērētājiem infrastruktūras pakalpojumus. Projekta ekonomiskais pamatojums un visi izmaksu aprēķini ir iesniegti gan valdībai, gan "Latvenergo" un ir pieejami izvērtēšanai jau vairākus gadus. Ar pilnu atbildību var teikt, ka "Skulte LNG Terminal" būtu lētākais iespējamais terminālis pasaulē.

Tas nodrošinātu ne tikai zemāko tarifu Baltijā, bet palīdzētu novērst pašlaik vairākus desmitus miljonos mērāmās regazifikācijas un pārvades sastrēgumu izmaksas Latvijas lietotājiem. Finanšu aprēķini un patēriņa tirgus struktūras modeļi rāda, ka terminālis sniegs iespēju samazināt gāzes apgādes izmaksas Latvijā par vairākiem desmitiem miljonu eiro katru gadu, nemaz neskaitot papildu izmaksu ietaupījumus, ko terminālis nodrošinās citu reģiona valstu lietotājiem.

Pateicoties Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, Latvija vēsturiski ir bijusi gāzes apgādes centrs Baltijas valstīs. Starpsavienojumu jauda ir pietiekama, lai no Latvijas apgādātu kaimiņvalstis, nevis otrādi. Tāpat Latvijai ir gāzes termoelektrostacijas kā bāzes jaudas ar lielu gāzes patēriņu. Brīdī, kad notiks reģiona elektrotīklu atslēgšana no Krievijas jeb desinhronizācija, "Latvenergo" būtiski palielināsies gāzes patēriņš, un viens no TEC būs jādarbina nepārtrauktā režīmā, lai pildītu frekvences nodrošināšanas un karstās rezerves funkcijas visām Baltijas valstīm.

Enerģētiskā neatkarība ir visas Latvijas sabiedrības interesēs, it sevišķi, ja Skultes terminālis būs lētāks par kaimiņu termināļiem. Šī ir lieliska iespēja pārgriezt "nabas saiti" ar Krieviju un beidzot izmantot Inčukalnu savām vajadzībām, nevis lai apkalpotu kaimiņus.

Minimālā ietekme uz vidi un apkaimes iedzīvotājiem

Balsoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Klaipēdā, Barselonā, Zēbrugē (Beļģijā), kur šādi termināļi darbojas lielu pilsētu tuvumā, var droši apgalvot, ka Skultes terminālis radīs minimālu ietekmi gan uz vidi, gan apkaimes iedzīvotājiem.

Pirmkārt, termināļa projekts atbilst starptautiskajiem drošības standartiem, un tā darbību sertificēs vadošās nozares sertifikācijas kompānijas. Turklāt tajā plānots izmantot modernākās regazifikācijas tehnoloģijas — "Linde Gas" submerge combustion vaporizers jeb iegremdētā iztvaicētāja tehnoloģiju, kas tiek plaši pielietota Skandināvijas reģionā. Tā ir drošākā un efektīvākā tehnoloģija mūsu platuma grādos šāda veida termināļiem.

Otrkārt, pretēji publiski izskanējušai informācijai, ka izvēlētais regazifikācijas risinājums sildīs jūras ūdeni, notiks tieši pretējais – jūras ūdens tiks atdzesēts nelielā teritorijā ap termināli. Rezultātā tiks panākts būtisks emisiju ietaupījums - 19 % mazāk par Klaipedās un Somijas termināļiem.

Treškārt, terminālis var tikt izvietots tālāk jūrā, lai tas būtu mazāk redzams no krasta, turklāt, tam esot bez dabasgāzes krātuvēm, tas vēl vairāk mazina vides riskus. Protams, cauruļvada būvniecības laikā notiks zemes rakšanas darbi, lai tos droši ieguldītu tranšejā, taču Inčukalna apkaimē ir ļoti daudz pazemes cauruļvadu, un cilvēki dzīvo ar tiem jau 50 gadus, nejūtot negatīvu ietekmi. Turklāt būvniecības laikā netiks skartas kāpas vai apdzīvotas teritorijas, bet meža stigas, lauksamniecības zemes un jūras gultne. Līdz ar to var droši apgalvot, ka plānotā termināļa atrašanās tālu jūrā un pārdomāts būvniecības projekts samazina jebkādus vides apdraudējumus vai neērtības vietējiem iedzīvotājiem līdz minimumam.

Apkopojot visu iepriekš teikto, Skultes LNG terminālis spēs nodrošināt Latvijas pilnu enerģētisko neatkarību, radot iespēju importēt 100 % dabasgāzes, izmantojot savu termināli, un no šīs dabasgāzes ražot elektrību, kā arī nodrošināt industriālo patēriņu. Latvijas TEC un HES jauda pilnībā nosedz Latvijas elektrības patēriņu. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu nodrošinās iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai. Tādējādi mums priekšā paveras iespēja kļūt par Baltijas gāzes apgādes centru. Tas radīs vairāku desmitu miljonu eksporta ieņēmumu, no kuriem daļa tiks samaksāta nodokļos. Vairākas reizes pieaugs Skultes ostas apgrozījums, kas ostas nodevu veidā palielinās novada ieņēmumus. Tāpat, nesaskaroties ar pārvades sastrēguma problēmām, termināļa lietotāji varēs beidzot iegādāties dabasgāzi visizdevīgākajos brīžos, kad tirgū gāzes cenas ir zemas.

Lēmumu pieņēmējiem LNG termināļa priekšrocības ir zināmas. Tagad ir pēdējais brīdis visām iesaistītajām pusēm beidzot sākt kopīgi strādāt pie valsts energoneatkarības veicināšanas, norobežojoties no priekšvēlēšanu cīņām un politiskas angažētības.

Novērtē šo rakstu:

12
78

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...