Mēs jau ilgu laiku dzīvojam realitātē, kur taisnīguma ideja pārvērsta farsā
Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece14.11.2024.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
No 12. novembra Ogres atombumbu patvertnē (Indrānu ielā 9) ir apskatāma publicista Lato Lapsas, kuratora Māra Grosbaha un mākslinieka Georga Avetisjana veidotā izstāde «Kolaboracionisms un kolaboracionisti».
Šķiet, ka neviens plašsaziņas līdzeklis šo notikumu neatspoguļo. Tēma ir neērta, un sabiedrībā pārsvarā dominē samiernieciskais «kā ir, tā ir labi» pieņēmums. Taču būtu tikai dabiski, ja spētu atklāti runāt arī par sarežģītām un neērtām pagātnes tēmām.
Uzskatu, ka, ja kaut kas varēja notikt, tad par to mēs varam un mums vajag runāt. Tāpēc aicinu apmeklēt izstādi un pievienoju Liānas Langas uzrunu izstādes preses konferencē: https://www.facebook.com/100005545530013/videos/2297417427282151/
P.S. Lato Lapsas kriminālā sodāmība pati par sevi ir absurda, tāpēc neatkarīgi no viņa izteikumu emocionālās formas viņam ir taisnība. Taču mēs jau ilgu laiku dzīvojam realitātē, kurā tiesas prāvās par viena vai otra čekas aģenta vainas juridisku atzīšanu kā liecinieki tiek aicināti viņu čekas kuratori, kuri vienbalsīgi apgalvo: «Nē, viņš/viņa patiešām neko neziņoja,» pārvēršot taisnīguma ideju farsā.
Vai spējat iedomāties, ka kāda zagļa tiesas prāvā kā attaisnojošs liecinieks parādītos zagtās mantas tālākpārdevējs? Un to, ka mūsu tiesu vara stagnē un cik ļoti, varējām redzēt arī dokumentālajā filmā «Astra».
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
