Mēs jau reiz tādā iekārtā dzīvojām, kur svarīga bija partijas biedra karte, nevis tavi darbi vai kvalitātes...
Egils Helmanis01.10.2023.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Mazliet vēlos pafilosofēt par dubultmorāles tēmu. Par to pēdējā laikā man bieži nākas aizdomāties. Laikam jau ir zināma taisnība - kādi valdnieki, tādi tikumi. “Vienotība” kā valdošie, demonstrē dubultomorāli valsts politikā, savukārt mazāki izpildītāji – katrs savā līmenī.
Man ļoti nepatīk šī tendence. Aizvien biežāk redzam, ka par vienu un to pašu darbību vai bezdarbību divi cilvēki mūsu sabiedrībā var rēķināties ar diametrāli pretējām sekām.
Spilgtākais piemērs ir Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. Kūtra neapstiprināšana un Mieriņas ievēlēšana. Abi bija pauduši identisku viedokli – pozitīvi izteikušies par Aivaru Lembergu kā labu saimnieku. Bet cik ļoti atšķīrās mediju un viedokļu veidotāju rekcija! Kūtris tika divkārt pazemots, atvainojās, tad atvainojās, ka atvainojies un pie amata netika. Mieriņas kundze – bez jebkādiem šķēršļiem vai reakcijas tika iebalsota augstajā amatā.
Es šeit nespriežu par viņu izteikumu būtību, bet par faktu, ka cilvēka, kura izteikumu dēļ viņu neievēl, vietā ieceļ citu, kurš publiski paudis tieši tās pašas tēzes. Pat vēl niansētāk un uzsvērtāk.
No šīs pašas sērijas, tikai mazākā mērogā. Nesen žurnālā “Ievas Stāsti” pamanīju garu interviju ar Cēsu muzeja direktori. Viņa stāsta par savu dzīves gājumu un to, kā viņai sākotnēji veicies direktores amatā. Interesantā nianse ir tajā, ka viens no galvenajiem intervijas vadmotīviem ir fakts, ka jaunajai muzeja direktorei nav bijusi ne pieredze, nedz izglītība saistībā ar muzeju darbību.
Un nevienā no lielajiem medijiem, ne arī muzeju padomē nav dzirdētas sašutuma pilnas balsis par nepiemērotību, publicētas nesaistītas direktores bildes, publicēti aizskaroši izteikumi. kā tas notika jaunievēlētās Ogres muzeja direktores gadījumā.
Mēs pamazām tiekam pieradināti pie domas, ka nav svarīga būtība, svarīgs ir mediju veidotais tēls un noderība/tuvums varas turētājiem. Mēs jau reiz tādā iekārtā dzīvojām, kur svarīga bija partijas biedra karte, nevis tavi darbi vai kvalitātes.
Vienotībnieki un lielākie mediji cītīgi veido sistēmu, kurā ar varas un sabiedriskās domas iespaidošanas palīdzību cilvēkus varētu bīdīt kā šaha kauliņus. Kādu bandinieku ziedot, kādu padarīt par karalieni.
Tā sekas ir lielāks morālais relatīvisms, tiesiskais nihilisms, bezprincipialitāte sabiedrībā. Tādu sabiedrību ir viegli pārvaldīt ar pātagas un burkāna palīdzību. Bet kā tautai, tas mums nozīmē strauju degradāciju.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
