Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labvakar, dāmas un kungi! “Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents.” Šī tēma mums noskaidrojās Trampa ievēlēšanas sakarā. Nepieciešamību pēc tās vairoja pagājušā gada nesekmīgā Demos II sesija “Kas ir mēs?”. Tajā tikai Apala kunga referātā pieskārāmies pašam galvenajam.

Varbūt par tēmu ir tik neierasti runāt tāpēc, ka tā ir tik banāli vienkārša un daudziem gan jau šķiet bērnišķīgi naiva. Proti, ir jāsarunājas.

Jā, mēs šeit rīkojam konferences, kuru mērķis ir mainīt politisko kultūru, tas ir, mūsu pašu politisko uzvedību. Mēs aicinām politisko latvieti pieaugt. Tieši tik vienkārši.

Demos nav polittehnologu konference. Mūs neinteresē apspriest, kas jādara, lai iegūtu varu. Jo tas ir skaidrs — demokrātijā tas nozīmē iekarot vēlētāju simpātijas.

Mūs interesē, lai uzvarētāju realizētā politika nevestu valsti uz bankrotu, kā to ilustrējām iepriekšējā sesijā. Lai uzvarētāju politika atbilstu sabiedrības labākajām interesēm un sabiedrība būtu gandarīta par politisko procesu.

Lai nenotiktu kā ar demokrātiem ASV, labas uzvarētāja politikas tapšanai ir nepieciešams, lai uzvarētājs sarunātos arī ar zaudētājiem.

Tātad šī Demos sesija ir par to, ka vajag sarunāties.

Tāpēc grūti nevilkt paralēles starp tēmu un pēdējo divu nedēļu notikumiem Demos virtuvē, kuras durvis ar skaļu publisku blīkšķi aizcirtuši divi rīkošanā iesaistīti cilvēki.

Ļoti iespējams, ka tas viss ir liels pārpratums, bet sausais atlikums ir šāds. Vienā gadījumā izskanēja ultimāts, ka etnisko nacionālismu šajos laikos kategoriski aizliegts kritizēt. Otrajā — kaut kas līdzīgs, ka tēmai jāiet ar lielu līkumu, un vēl kategoriska prasība, ka konferencē nedrīkstot uzstāties viens no cilvēkiem, ko šovakar dzirdēsiet.

Socmediju publikas asā reakcija uz šiem paziņojumiem liecina, ka ne visi līdzšinējie Demos dalībnieki ir vārda brīvības vai konservatīvajiem piedienīgas lēnprātības cienītāji. Epiteti žēloti netika.

Varbūt šīs būs Demos beigas, varbūt šis ir pagrieziena punkts. Kāds gudrs vīrs ir teicis, ka politiskas kustības panākumu pamatā ir veiksmīga attīrīšanās no radikāļiem.

Visi, kas zināja par šo skandālu un tāpat ir šodien šeit ieradušies, jo īpaši runātāji — paldies jums par uzticēšanos.

Tātad “Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents”.

Es un tas, kas manā ieskatā ir mazizglītots, pārgudrs, dezinformēts, nopirkts, infantils, kreiss, progresīvs, atpalicis, konservatīvs, manā ieskatā nepareizi konservatīvs, radikālis un vēl nezin kāds — mēs abi ar viņu politiski esam vienlaicīgi arī kaut kas viens — mēs.

Kāpēc to ir svarīgi apzināties — lai mēs varētu ne tikai apsaukāties, bet arī produktīvi strīdēties un nebaidīties, ka oponenta atšķirīgais viedoklis apdraud mūsu līdzāspastāvēšanu.

Mēs ir demokrātiskai politikai nepieciešamais mehāniskais priekšnosacījums.

Ja nav mēs, tad ir vairākuma despotisms. Proti, vairākums dara to, ko grib.

Rodžera Skrūtona “mēs” ir izpratne par savstarpējo atkarību, kopīgo mantojumu un saistītajiem likteņiem.

Un, ne mazāk svarīgi, “mēs” kā plašākā visus pilsoņus ietverošā identitāte, ir par Rietumu pasaules rūgtajām pieredzēm ar šaurākām kolektīvās politiskās identitātes izpratnēm.

Un, nē, Skrūtona “mēs” nav robežu atvēršana visiem vai kādu šaurāku identitāšu iznīcināšana.

Skrūtons salīdzina kolektīvo identitāti ar ģimeni. Ģimenes locekļi ir kopā ne tāpēc, ka paši racionāli izvēlējušies tā būt. Un tomēr viņi paliek kopā pat tad, ja viņiem ir stipras domstarpības lielos jautājumos. Jo ir kaut kas, kas viņi ir pirms vēl radies strīds.

Līdzīgi kā pirms ģimenes politiskajiem strīdiem stāv neizvēlēta saistība būt kopā, tā pirms politiskiem strīdiem plašākā sabiedrībā nāk apzināšanās, ka esam un būsim līdzās ne pēc pašu izvēles. Un tajā lietā ar otru esam vienādi.

Atgādinu, ka Demos ir politiska konference. Ar vārdu “politika” mēs saprotam sabiedrības organizācijas uzdevumu, kurā nav vienas pareizās, izrēķināmās atbildes. Ar politiku saprotam procesu, kurā tiek salāgoti līdzās dzīvojošo konfliktējošie priekšstati par sabiedrības organizāciju. “Politiskais oponents” vakara nosaukumā līdz ar to ir nevis tikai tas, kurš Jēkaba ielā klausās premjeres ieteikumus gremošanas trakta jautājumos, bet jebkurš šeit klātesošais.

Noslēgumā, pirms nodošu vadības grožus vakara īstajam vadītājam, atļaušos piedāvāt arī vienu savu tēzi zem šī vakara tēmas.

Te arī vēlos īpaši uzsvērt, ka Demos virtuves peripetijas nav šī vakara tēma. Katrs runātājs pārstāv sevi. Jautājumi par Demos virzību šodien netiks apspriesti.

Ne mazums skandālu uz līdzenas vietas rodas, kad paņem kāda cita sacīto un izplata to tālāk, tā teikt, izrautu no konteksta. Piemēram, ekrānšāviņš vai īss, steidzīgam lasītājam uztverams citāts. Aizstāvoties, kliedzēju parasti aicina iepazīties ar visu saturu, no kura fragments izrauts, ar apstākļiem, kādos tas tapis utt.

Bet kā ar kontekstu “cilvēks”, “līdzcilvēks”?

Proti, kā būtu, ja mēs pārstātu automātiski uzskatīt otru cilvēku par eksistenciālu ienaidnieku, hibrīdkara kareivi ar pretvalstiskiem nodomiem?

Kā būtu vispirms pieņemt, ka mēs vienkārši nesaprotam otra domu gājienu? Vai ka otrs ir vienkārši jauns un nezinošs?

Nils Konstantinovs sola mums vēlāk pastāstīt, ka savā ziņā mēs dzīvojam pusaudžu sabiedrībā. Jā, mēs uzvedamies kā pusaudži. Bet man ir jautājums.

Vai šodien vispār vēl spējam atļaut otram būt jaunam… un tātad kaut kādā ziņā dumjam?

Vai tiešām mēs gaidām, ka visiem, kas publiski izsakās, no pirmās dienas ir jābūt tieši mūsu vecumā un briedumā?

Paldies!

Novērtē šo rakstu:

9
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi