Iesaki rakstu: 
Šodien nra.lv publicēja rakstu, no kura uzzinām, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē iespējamos noziegumus, kuros cietušā lomā visticamāk ir “airBaltic” saistībā ar pēdējā mēneša laikā nra.lv publiski izskanējušajām ziņām, divdesmit publikācijām un ierakstiem interneta portālos un sociālās saziņas vietnēs, kur pieminēta lidsabiedrība “airBaltic” un tās vadība. Tāds pirmdienas pārsteigums, lai visai nedēļai iedotu noteiktu toni.
Cik saprotams, tad vārdā nenosauktas "airBaltic" amatpersonas ir vērsušās policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu. Uzņēmumā "airBaltic" amatpersonu nav daudz. Tikai valde un padome, tātad visdrīzāk kāds no valdes vai arī jau atlaistās padomes. Jaunieceltajai pagaidu padomei (11.02.2025.) it kā vēl nav iemesla, un kriminālprocesa ierosināšanas izvērtēšanai ir nepieciešams kaut kāds laiks.
Kriminālprocess uzsākts par Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā un 193.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma iespējamu izdarīšanu. Proti, par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī un par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu finanšu tirgos, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas nelikumīgā izmantošanā finanšu tirgos, kā arī par manipulācijām finanšu tirgos, ja ar to radītas smagas sekas.
Kas tad mums te sanāk. Pusmiljarda nodokļu maksātāju naudas pazaudēšana (pamatkapitāla samazināšana uzņēmuma zaudējumu rezultātā) nav nekāds noziegums, bet šo zaudējumu publiskošana, apspriešana un jautājumu uzdošana par to, izrādās, ir.
Ko tur Venss par demokrātiju un vārda brīvību Eiropā savā runā Minhenē tika teicis?
Nezinu, ko "airBaltic" amatpersonas ar šādu rīcību grib panākt, taču visdrīzāk iegūs pretēju rezultātu. Par "airBaltic" publiskajā telpā runās vēl vairāk un sliktāk nekā līdz šim.
Ja par uzņēmuma operacionālo darbību sūdzēties nav īpaši par ko, tad "airBaltic" valdes un iepriekšējās padomes darbs gan ir radījis virkni jautājumu, uz kuriem atbildes nav saņemtas. Un, ja amatpersonas nespēj izskaidrot savus dīvainos lēmumus, tad cilvēkiem ir tieksme pašiem sev meklēt atbildes. Pie reizes padaloties ar savām aizdomām ar citiem.
"airBaltic" vadībai savu problēmu risinājumu šoreiz vērtīgāk būtu meklēt komunikācijas kļūdās ar sabiedrību. Varbūt labāk pateikt taisnību, kā tas ir, nevis augstprātīgi stāstīt acīmredzamas blēņas par naudas atdošanu. No ministra līdz Gausam taču zvērēja, ka valsts palīdzība vairs nebūšot vajadzīga, bet pēc brītiņa padomes priekšsēdētāja Vaska k-ga personā sociālajos tīklos paziņoja par valsts palīdzības nepieciešamību. Un tas tikai viens piemērs no vairākiem. Par ko tad brīnīties?
Savukārt, ja kriminālprocesa ierosināšana ir veids, kā pirms IPO apklusināt "airBaltic" vadības kritiķus, tad muļķīgs un vēl vairāk kaitējošs. Apklusināt tāpat nesanāks, tikai radīs vēl nepatīkamākas diskusijas.
Starp citu, līdz mēneša beigām jābūt publicētam neauditētajam gada pārskatam. Tad redzēsim, kā ir veicies pēdējā ceturksnī un cik daudz naudas vēl ir atlicis.
P.S. Jaunieceltā pagaidu padome ir nopelnījusi vienu žetonu. LETAs ziņa: "Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valde brīvprātīgi vienojusies uz laiku daļēji atteikties no savām fiksētajām algām, samazinot tās par 40%, līdz brīdim, kad veiksmīgi tiks īstenots akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO)."
Protams, brīvprātīgi! Ticam! Pirms tam satiksmes ministrs runāja, ka jaunajai padomei būšot jāpalielina Gausam alga par 2,9%.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
