Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Sēžu zālē atrodas divas sienas plāksnes, uz kurām rakstīti mūsu Satversmes pirmie divi panti: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika” un “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

I

Šīs plāksnes mums atgādina Satversmes pamatus, proti, kādai vienmēr ir jābūt mūsu valstij un kam vienmēr piederēs vara Latvijā.

Arī tajā, ka šīs plāksnes ir izvietotas tieši Saeimas Sēžu zālē, ir svarīgs vēstījums. Latvija atbilstoši Satversmes koncepcijai ir parlamentāra republika. Saeimas Sēžu zāle ir centrālā vieta, kur top valsts politika un tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmēs mūsu visu nākotni.

II

Latvija, tāpat kā vairums citu Eiropas valstu, ir tipiska parlamentārā demokrātija. Valsts politiskās varas centrā saskaņā ar Satversmes koncepciju atrodas tautas vēlēts parlaments – Saeima. Vienīgi Saeima ir saņēmusi savu demokrātisko leģitimāciju tieši no tautas – no pilsoņu kopuma.

Parlamentārā demokrātija, kas Latvijai bijusi raksturīga un tipiska kopš tās proklamēšanas brīža, raksturo mūsu vēsturisko piederību Eiropas kultūrtelpai un Rietumu tiesību tradīcijai. Pie mums, Eiropā, nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kas vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā.

Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tāpēc katram pilsonim ir iespēja un, es gribētu teikt, pienākums piedalīties, iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Tādēļ mēs Latviju pārvaldām koleģiāli, paužot katram savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.

Parlamentārisms simbolizē un atspoguļo kopīgo un koleģiālo atbildību par valsti.

III

Raugoties uz Satversmē noteiktajām pilnvarām, politikas zinātnieki mūsu Saeimu atzīst par vienu no stiprākajiem parlamentiem pasaulē. Saeimai ir piešķirtas ļoti plašas iespējas noteikt politisko dienaskārtību un būt par konstitucionālās iekārtas centru.

Tomēr jautājums ir par to, vai arī praksē, konstitucionālajā realitātē, Saeima ir tik ietekmīga un stipra kā Satversmes tekstā.

Eiropas demokrātijas jau ilgstoši saskaras ar fenomenu, ko varētu raksturot kā parlamentu marginalizāciju. Parlamentu ietekme konstitucionālajās iekārtās samazinās, un visvairāk zūd to iespēja būt par reālu valsts politikas centru. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz visām parlamentārajām demokrātijām; šī tendence pēdējos 20–30 gados kļuvusi acīmredzama. Par to daudz runā arī citur.

IV

Minēšu tikai trīs kopējas attīstības tendences Eiropas parlamentārajās demokrātijās, kas ir aktuāli izaicinājumi arī mūsu konstitucionālajai iekārtai un konkrēti – Saeimai.

Pirmkārt, attiecībās starp parlamentu un valdību politiskās varas un iniciatīvas smagumpunkts mūsdienās ir valdība, nevis parlaments.

Tas ir saistīts ar likumdošanas darba pieaugošo kompleksitāti un arvien specifiskāku zināšanu nepieciešamību.

Parlamenta deputāti bieži ir spiesti pakļauties valdības likumprojektu izstrādātāju kompetentākai argumentācijai, jo zināšanas ir koncentrētas valdības aparātā. Rezultātā valdības priekšstati prevalē pār parlamenta priekšstatiem, kurus tas lielā mērā pārņem.

Otrkārt, klasisko mediju un jo sevišķi sociālo mediju ietekmes pieaugums rada politiķiem un jo īpaši parlamenta deputātiem arvien lielākas grūtības noturēt politiskajā dienaskārtībā tos tematus, par kuriem viņi vēlas diskutēt, ņemot vērā priekšstatus par sabiedrības kopējo labumu. Viltus ziņu un sensāciju laikmetā politika, jo sevišķi parlaments samērā vienkārši var novirzīties uz īslaicīgu, sasteigtu risinājumu ceļa.

Protams, atklātas dažādu sabiedrības grupu debates par kādu jautājumu ir un paliek demokrātijas sastāvdaļa. Tomēr politiķiem plašajā tematu spektrā ir jāprot paturēt spēkā interesi un iniciatīvu par konceptuāliem jautājumiem, kas ir vērsti uz ilgtspēju. Par spīti sensācijām un “ātro recepšu” ieteikumiem parlamentam ir jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no viltus problēmas, realitāti no manipulācijas. Taču tas, kā mēs visi redzam, nav viegli, un kļūst arvien grūtāk.

Treškārt, arī integrācija Eiropas Savienībā atstāj savu ietekmi uz nacionālā parlamenta autonomu likumdošanu, jo nacionālo likumdošanas darbu arvien lielākā mērā “caurauž” Eiropas tiesību norādes. Apmēram 80 % no pieņemtajiem nacionālajiem likumiem ekonomikas jomā un 50 % no visiem likumiem vienā vai otrā veidā uzrāda Eiropas Savienības rokrakstu, taču vienlaicīgi tas ļauj prioritizēt nacionālā parlamenta darbu, it sevišķi tādās sabiedrībai būtiskās jomās kā sociālie, izglītības, veselības, kultūras, nodokļu un citi jautājumi, kas Eiropas Savienības ietvaros netiek regulēti.

V

Parlamentārajai demokrātijai ir jābūt spēcīgai, spējīgai reaģēt uz šodienas izaicinājumiem un apliecināt savu efektivitāti un iedarbīgumu. Tādēļ es vēlētos aicināt atbalstīt un sekmēt ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz Saeimas stiprināšanu un tās darba kvalitatīvu uzlabošanu.

VI

Šodienas parlamentam un arī katram parlamenta deputātam ir nepieciešams augsti kvalificēts zinātniski analītiskais un juridiskais atbalsta personāls. Bez šāda atbalsta Saeimai būs arvien grūtāk izvērtēt valdības ekspertīzi un atgūt līdzrunāšanu, līdzdalību par stratēģiski svarīgiem jautājumiem. Saeimai jāspēj sagatavot patstāvīgu, līdzvērtīgu un kvalitatīvu argumentāciju.

VII

Es nākotnē vēlētos redzēt ļoti ciešu, koleģiālu un uz kopīgu mērķu sasniegšanu vērstu sadarbību starp Saeimu un Valsts prezidentu.

Satversmes tiesa kādā spriedumā no valsts varas dalīšanas principa ir atvasinājusi konstitucionālo orgānu – starpinstitucionālās lojalitātes principu, kas nosaka sadarbības ietvaru arī starp Saeimu un Valsts prezidentu.

Satversme piešķir Valsts prezidentam iespēju aktualizēt valstiski svarīgus jautājumus politiskajā dienaskārtībā un rosināt par tiem domāt, lai rastu nepieciešamos risinājumus.

Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai virzītu uz priekšu dažus jautājumus, kas konsekventi tuvinātu mūs modernai, ilgtspējīgai Ziemeļeiropas valstij un augsti attīstītai tiesiskai demokrātijai.

VIII

Šodien, pirmo reizi jūs uzrunājot rudens sesijas atklāšanā un cerot, ka tā kļūs par tradīciju arī turpmāk, es vēlētos vērst jūsu uzmanību vairākiem jautājumiem, kam nepieciešams konceptuāls un samērā steidzams risinājums.

Es sagaidītu, ka šie jautājumi patiešām nonāk Saeimas dienaskārtībā pēc būtības un pēc nepilna gada, pavasara sesijas noslēguma sēdē, mēs kopīgi varētu konstatēt, ka šīs lietas tad jau būs sakārtotas.

IX

Pirmkārt, šobrīd ir izšķiroši svarīgs brīdis mediju telpas sakārtošanai, mediju pārvaldības modeļa un finansiālā atbalsta sistēmas ieviešanai atbilstoši demokrātijas un efektivitātes principiem. Vilcināties ilgāk vairs nedrīkst.

Labi funkcionējošas mediju telpas nodrošināšana ir konstitucionāls uzdevums, ko Satversme uzdod Saeimai un valdībai. Es gribētu papildināt arī to, ka tas ir ne tikai demokrātijas jautājums, bet arī valsts drošības jautājums. Demokrātija mūsu valstī ir atkarīga no stipras informatīvās telpas, tādēļ šim jautājumam ir jābūt prioritāram Saeimas un valdības dienaskārtībā.

Lai panāktu caurspīdīgu un labos pārvaldības principos balstītu sabiedrisko mediju pārraudzību, strauji jāvirzās uz priekšu ar jauna, speciāla Sabiedrisko mediju likuma pieņemšanu.

Likumā jābūt skaidri definētiem mehānismiem, kas veicina sabiedrisko mediju kvalitāti, nodrošina to atbildību un kas nodrošina pastāvīgu finansējumu neatkarīgi no politiskās situācijas valstī.

Tāpat likumam jāsekmē pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.

Un jau pavisam konkrēti – lai sabiedriskie mediju varētu darboties kaut vai tikai līdzšinējā apjomā, ir jānodrošina kompensācija par to iziešanu no reklāmas tirgus.

X

Otrkārt, nepieciešams veikt uzlabojumus, kas sekmētu aktīvas un inovatīvas politiskās partijas. Ir jāpalielina politisko partiju finansējums no valsts budžeta, lai mazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm. No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi.

Ministru kabineta rīcības plānā ir paredzēts likuma grozījums, lai palielinātu valsts finansējumu politiskajām partijām līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, no kā tas patlaban ievērojami atpaliek un ir teju desmit reižu mazāks nekā mūsu abās kaimiņvalstīs. Šie līdzekļi, kas nebūt nav lieli visa budžeta mērogā, ir jāieplāno jau šajā budžetā.

Uzskatu, ka valsts finansējuma politiskajām partijām palielināšana līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim sekmēs demokrātijas attīstību Latvijā. Sakārtojot partiju finansējuma sistēmas modeli, stiprinot partiju atbildību pret naudas devējiem – nodokļu maksātājiem, vienlaikus samazinot privāto sponsoru atbalstu partijām un līdz ar to šaubas par šīs naudas iespējamo ietekmi, sabiedrībā pieaugs atbalsts un uzticības līmenis politiskām partijām.

Politiskās partijas ir obligāta demokrātijas sastāvdaļa. Obligāta! Demokrātija nav iespējama bez politiskajām partijām. Ja pilsonis vēlas būt politiski aktīvs un ietekmēt diskusijas par valsts nākotni, aicinām viņu aktīvi darboties politikā, arī politiskajās partijās. Ja šādu vēlmi izrāda jaunieši, tas ir vēl jo vairāk atbalstāmi. Politiskajām partijām ir sava vieta un leģitīma loma sabiedrībā.

XI

Treškārt, Saeimai un valdībai kopīgi ir jāmeklē risinājumi augstākās izglītības un zinātnes izaugsmei. Mums jāspēj izveidot izcilu un tālredzīgu augstākās izglītības sistēmu, kas sekmētu zinātni, inovācijas un ekonomiku.

Sasniedzamais mērķis mums visiem ir skaidrs – nepieciešams paaugstināt augstskolu izcilības līmeni, palielināt Latvijas augstskolu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmēt mūsu zinātnieku arvien plašāku iesaisti starptautiskos un Eiropas līmeņa projektos un zinātnes attīstībā. Izglītība, zinātnes, inovācijas – tas viss ir ekonomikas pamats.

Likumdošanas ceļā mums ir jāatrisina jautājumi par augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļiem un finansējumu, kā arī pētniecības un izglītības sasaisti. Vienlaikus būtiska ir arī humanitāro un sociālo zinātņu veicināšana, jo šīs zinātnes ļoti tiešā veidā ietekmē mūsu sabiedrības garīgo vidi.

XII

Ceturtkārt, nepieciešami kompleksi risinājumi ekonomisko noziegumu apkarošanā.

Valdības nesen apspriestie un sagatavotie risinājumi to noziegumu apkarošanā, kas saistīti ar finanšu pasauli, ir nepieciešamie soļi pareizajā virzienā. Ir ļoti svarīgi, ka Saeima šos priekšlikumus atbalsta pēc iespējas ātrāk.

Vienlaikus Saeimai vajadzētu pievērst uzmanību procesuālo likumu pilnveidošanai, lai nebūtu vairs iespējams novilcināt procesa gaitu un vilkt garumā tiesvedības. Šādi risinājumi ir zināmi, tos tikai vajag ieviest likumā.

Tāpat valdībai un Saeimai vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību tiesībsargājošo institūciju nodrošinājumam un izmeklēšanas kvalitātei.

XIII

Un, piektkārt, kā jau iepriekš minēju, ir nepieciešams atbalstīt un stiprināt Saeimu tās likumdošanas darbā, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta mūsdienās nepieciešamā likumu kvalitāte un likumdošanas darbs būtu vērsts uz valsts ilgtspēju.

Te vietā būtu nopietni apsvērt iespēju izveidot neatkarīgu Valsts padomi. Valsts padome varētu ienest modernu un jauna līmeņa kvalitāti tieši likumdošanas procesā.

Tā sniegtu atbalstu valdībai un arī Saeimai likumprojektu sagatavošanā pirms to pieņemšanas, palīdzot novērst antikonstitucionalitātes riskus un piedāvājot risinājumus valsts ilgtspējīgai attīstībai. Būtiski, ka šāda institūcija būtu pilnīgi neatkarīga, līdzīgi kā Satversmes tiesa, un tās viedokļiem būtu tikai rekomendējošs raksturs, jo politiskā atbildība vienmēr paliek Saeimai. Taču Valsts padomes darbība neapšaubāmi paaugstinātu likumu racionalitātes līmeni un līdz ar to arī kvalitāti, kas nāktu par labu visai sabiedrībai.

Lai sekmētu diskusijas par Valsts padomes izveidošanu, meklēsim iespēju jau tuvākajā laikā strādāt kopīgās konferencēs, kur varētu diskutēt par šādas institūcijas iespējamo struktūru un funkcijām.

XIV

Es šodienas uzrunā esmu pieminējis tikai dažus, manuprāt, svarīgus un steidzami risināmus jautājumus, kam nepieciešama Saeimas aktīva iesaistīšanās.

Saeimas uzdevumi ir lieli – teritoriālā reforma, skolu reforma, veselības reforma, demogrāfijas jautājumi, kam steidzīgi ir jāatrod vieta politiskajā darba kārtībā, diasporas un reemigrācijas jautājumi un daudz citu stratēģisku uzdevumu, kuru risināšanu no Saeimas gaida sabiedrība. Jūs paši zināt to lielo un mazo darbu sarakstu, kas Saeimu šajā rudens sesijā sagaida.

XIV

Dārgie deputāti!

Šo darba cēlienu vajadzētu sākt ar laikus pieņemtu valsts budžetu. Koalīcijas partijām būs jāatrod kompromisi, lai Saeima varētu budžetu apspriest un pieņemt laicīgi. Mans priekšlikums būtu – līdz valsts svētkiem. Partiju politiskais briedums un viņu politiskā kultūra parādīsies tieši viņu spējā atrast kopīgu risinājumu sabiedrības interesēs.

Būs jāstrādā daudz un intensīvi. Lai mums kopā izdodas paveikt labus darbus Latvijai!

Paldies par uzmanību!

Novērtē šo rakstu:

4
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...