Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.

1.   Kādēļ likums ir vajadzīgs

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai Nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, finansiāli atlīdzinot Latvijas ebreju kopienai par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā.

Šie īpašumi bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami, kurus Latvijas ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un kuras bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam, kā arī tie ebreju kopienas locekļu nekustamie īpašumi, kurus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 70 000 ebreju - Latvijas pilsoņu. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudēja grūti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un sabiedrisko un reliģisko organizāciju tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Padomju okupācijas režīma laikā Latvijas Republikas teritorijā tika īstenota īpašumu nacionalizācija, kā rezultātā īpašumi pārgāja valsts īpašumā. Latvijas Republika nav vainojama Ebreju īpašumu atņemšanā un holokaustā, taču tas būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvijas Republika atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas īpašumā, nevis to īstajiem saimniekiem vai mantotājiem.

Latvijas Republika 2009.gadā pievienojās Terezīnes deklarācijai, kura paredz ebreju īpašumu restitūciju. Deklarācija paredz, ka dalībvalsts veic visu nepieciešamo, lai izlabotu nelikumīgo ebreju kopienu un draudžu īpašuma atņemšanu un sekas, kuras radījusi īpašumu konfiskācija vai piespiedu pārdošana.

Par atlīdzinājuma saņēmēju likumprojektā noteikts 2016. gada 26. maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nodibinājums “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, kas ir dibināts ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes kopsapulces lēmumu un pārstāv visas Latvijas Republikā reģistrētās ebreju draudzes un biedrības. Fonda Padomē, kuras kompetencē ir izvērtēt Fonda darbības un līdzekļu izlietojuma pārskatus, pieņemt lēmumus par Fonda līdzekļu izmantošanu, pārraudzīt valdes darbību, izskatīt Fondā iesniegtos finansējuma pieprasījumus un finansējamos projektus, izvērtēt to pamatotību un atbilstību Fonda mērķiem, pieņemt lēmumus par līdzekļu piešķiršanu vai iesniegtā projekta finansēšanu, tiek iekļauts finanšu ministra deleģēts pārstāvis.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir 47 809 102 EUR. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, labas gribas atlīdzinājuma apjoms, pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, tiek noteikts 40 000 000 EUR apmērā.

Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidents izveido darba grupu, kas pārbauda iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību un sniedz atzinumu Saeimas atbildīgajai komisijai.

Valsts atbalstu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2021. - 2030.gadam. Saskaņā ar likumprojektu atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds’” un plānots izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.

Likumprojekts paredz valsts sniegto atlīdzinājumu izmantot vienīgi likumprojektā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā. Piešķirtos līdzekļus Fonds drīkst izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un Fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā Holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Neievērojot šo normu, Fondam noteikts atbildības pienākums pretēji mērķim izlietoto atmaksāt valsts budžetā. Pārskatu par Fondam piešķirto valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Fonds sagatavo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, iesniedz Finanšu ministrijai un publicē savā mājaslapā internētā. Fonda izdevumu likumības un atbilstības auditu ne retāk kā reizi gadā kontrolē Finanšu ministrijas uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Finanšu ministrs Fondam var pieprasīt atmaksāt valsts budžetā tam izmaksātās naudas līdzekļu summas, ja, izvērtējot Fonda gada pārskatu, Finanšu ministrija konstatē, ka naudas līdzekļi nav izlietoti atbilstoši likumā paredzētajam naudas izmantošanas mērķim. Finanšu ministrs savu lēmumu iepriekš saskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

2.   Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts sniegs atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kā arī izglītos Latvijas sabiedrību par Nacistiskās Vācijas pastrādātiem kara noziegumiem pret ebrejiem un Latvijas tautu 2.pasaules kara laikā. Atlīdzinājums veicinās Latvijas ebreju kopienas mantojuma saglabāšanu un dažādu reliģijas, kultūras, izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, sporta un labdarības pasākumu un projektu īstenošanu Latvijā.

3.   Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts paredz, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” katru gadu tiek piešķirts atlīdzinājums, kas tiek izmaksāta Fondam līdz 2030.gada 31.decembrim. Izmaksājamā atlīdzinājuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem katru gadu sastāda 4 000 000 EUR.

4.   Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.   Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.

6.   Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Konsultācijas bijušas ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.

7.   Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.

Novērtē šo rakstu:

6
209

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...