Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai
Daniels Pavļuts un kolēģi no Attīstībai/Par16.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs
Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kas radušās ebreju kopienai Nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā, finansiāli atlīdzinot Latvijas ebreju kopienai par tiem nekustamajiem īpašumiem, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā.
Šie īpašumi bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami, kurus Latvijas ebreju sabiedriskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un kuras bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam, kā arī tie ebreju kopienas locekļu nekustamie īpašumi, kurus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 70 000 ebreju - Latvijas pilsoņu. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā. Ebreji zaudēja grūti nosakāma apjoma privātos īpašumus. Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un sabiedrisko un reliģisko organizāciju tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.
Padomju okupācijas režīma laikā Latvijas Republikas teritorijā tika īstenota īpašumu nacionalizācija, kā rezultātā īpašumi pārgāja valsts īpašumā. Latvijas Republika nav vainojama Ebreju īpašumu atņemšanā un holokaustā, taču tas būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvijas Republika atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991.gada 23.augusta nonāca Latvijas Republikas īpašumā, nevis to īstajiem saimniekiem vai mantotājiem.
Latvijas Republika 2009.gadā pievienojās Terezīnes deklarācijai, kura paredz ebreju īpašumu restitūciju. Deklarācija paredz, ka dalībvalsts veic visu nepieciešamo, lai izlabotu nelikumīgo ebreju kopienu un draudžu īpašuma atņemšanu un sekas, kuras radījusi īpašumu konfiskācija vai piespiedu pārdošana.
Par atlīdzinājuma saņēmēju likumprojektā noteikts 2016. gada 26. maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nodibinājums “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, kas ir dibināts ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes kopsapulces lēmumu un pārstāv visas Latvijas Republikā reģistrētās ebreju draudzes un biedrības. Fonda Padomē, kuras kompetencē ir izvērtēt Fonda darbības un līdzekļu izlietojuma pārskatus, pieņemt lēmumus par Fonda līdzekļu izmantošanu, pārraudzīt valdes darbību, izskatīt Fondā iesniegtos finansējuma pieprasījumus un finansējamos projektus, izvērtēt to pamatotību un atbilstību Fonda mērķiem, pieņemt lēmumus par līdzekļu piešķiršanu vai iesniegtā projekta finansēšanu, tiek iekļauts finanšu ministra deleģēts pārstāvis.
Kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir 47 809 102 EUR. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, labas gribas atlīdzinājuma apjoms, pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, tiek noteikts 40 000 000 EUR apmērā.
Pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidents izveido darba grupu, kas pārbauda iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību un sniedz atzinumu Saeimas atbildīgajai komisijai.
Valsts atbalstu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2021. - 2030.gadam. Saskaņā ar likumprojektu atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam „Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds’” un plānots izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.
Likumprojekts paredz valsts sniegto atlīdzinājumu izmantot vienīgi likumprojektā noteiktajiem mērķiem un pasākumiem Latvijā. Piešķirtos līdzekļus Fonds drīkst izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un Fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā Holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.
Neievērojot šo normu, Fondam noteikts atbildības pienākums pretēji mērķim izlietoto atmaksāt valsts budžetā. Pārskatu par Fondam piešķirto valsts budžeta finanšu līdzekļu izlietojumu Fonds sagatavo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, iesniedz Finanšu ministrijai un publicē savā mājaslapā internētā. Fonda izdevumu likumības un atbilstības auditu ne retāk kā reizi gadā kontrolē Finanšu ministrijas uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Finanšu ministrs Fondam var pieprasīt atmaksāt valsts budžetā tam izmaksātās naudas līdzekļu summas, ja, izvērtējot Fonda gada pārskatu, Finanšu ministrija konstatē, ka naudas līdzekļi nav izlietoti atbilstoši likumā paredzētajam naudas izmantošanas mērķim. Finanšu ministrs savu lēmumu iepriekš saskaņo ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Ar šo likumu atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Likumprojekts sniegs atbalstu Latvijas ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kā arī izglītos Latvijas sabiedrību par Nacistiskās Vācijas pastrādātiem kara noziegumiem pret ebrejiem un Latvijas tautu 2.pasaules kara laikā. Atlīdzinājums veicinās Latvijas ebreju kopienas mantojuma saglabāšanu un dažādu reliģijas, kultūras, izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, sporta un labdarības pasākumu un projektu īstenošanu Latvijā.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Likumprojekts paredz, ka gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” katru gadu tiek piešķirts atlīdzinājums, kas tiek izmaksāta Fondam līdz 2030.gada 31.decembrim. Izmaksājamā atlīdzinājuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem katru gadu sastāda 4 000 000 EUR.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Likumprojekts neskar Latvijas starptautiskās saistības.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Konsultācijas bijušas ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
