Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kara bēgļu dēļ Latvijā ir liels ukraiņu pieplūdums, daļa no kuriem ir nodarbināti apkalpojošā sfērā. Mūsu vidū droši vien ne vienam vien ir bijušas divējādas sajūtas, kad veikalā uzrunājam pārdevēju latviski, bet atbildē seko bikls klusums, norāde uz Ukrainas karodziņu pie krūtīm vai atvainošanās krievu valodā. Un tas ir labākajā gadījumā (kādi ir vairums).

Ir arī gadījumi, kad seko atbilde krieviski, tā, it kā jūs latviski neko nebūtu pateicis. Man pašam šāda pirmā negaidītā saskaršanās paša nevērības dēļ bija pavasarī Rīgas lidostā, kad dāvanu veikalā man ne tikai neatbildēja uz "Labdien", bet uzreiz krieviski pajautāja, vai es maksāšu ar karti vai ar skaidru naudu.

Jaunā vīriešu kārtas pārdevēja attieksme bija dīvaina, jo, kad prasīju, kāpēc viņš ar mani runā krieviski, radās iespaids, ka tas esmu es, kas ir sagādājis viņam neērtības. Viņš norādīja uz manis nepamanīto Ukrainas karodziņu pie krūtīm un paziņoja, ka "tāpēc, ka [viņš ir] no Ukrainas". Daļa no viņa paskaidrojuma bija par to, ka atrodamies starptautiskā lidostā.

Pieņemot, ka šis jaunais cilvēks ir Ukrainas patriots un atgriezīsies tur pēc kara, un nav šeit atceļojis kā "brīvās pasaules pilsonis", kuram beidzot pavērusies iespēja tikt Eiropā, es cilvēciski saprotu, kāpēc viņš man atbildēja krieviski, un savu sākotnējo nepatiku varu pārvarēt. Galu galā viņam bija Ukrainas karogs pie krūtīm, ko es nebiju pamanījis.

Tobrīd vēl ne ar vienu apkalpojošā personāla darbinieku no Ukrainas nebiju sastapies, un tāda iespēja, ka Rīgas lidostā kāds tur strādājošais varētu mani uzrunāt krieviski, man vienkārši nebija vēl ienākusi prātā. Šodien, kad redzu Ukrainas karogu, es sveicinos un atvados latviski, bet sarežģītāko pasaku krieviski. Bigauņciema ukraiņu restorānā gan visu konsekventi pasūtu latviski (un pats piedalījos latvisko uzrakstu ierosināšanā). Bet es gribu pievērst uzmanību plašākām sekām ukraiņu bēgļu pieplūdumam un krievu valodas lietojuma pieaugumam klientu apkalpošanā Latvijā.

Mani uztrauc, ka tiek normalizēta krievu valodas kā noklusētās valodas lietošana pircēju apkalpošanā, jo tādā veidā krievu valoda kļūst par galveno "valūtu". Karš apdraud Latviju dažnedažādos veidos, bet visaktuālākais veids ir latviešu valodas lietojuma īpatsvara apdraudējums. Mēs nedrīkstam pieļaut latviešu valodas izstumšanu no publiskās vides. Runa nav par kādu daudzus gadus apgūstamu augsto valodu, bet par vienkāršām pamata zināšanām, kuras var iegūt dažu mēnešu laikā un kuras var diendienā slīpēt turpat darbā.

Ukraiņiem, kas rod šeit patvērumu, ir jāsaprot, ka latviešu valoda ir apdraudēta un viņi, ja nemēģina mācīties latviešu valodu, piebiedrojas tai iedzīvotāju daļai, kas nerespektē valsts valodu un kura pēc noklusējuma Latvijā tiek asociēta tieši ar Krievijas Federācijas interešu sfēru.

Šeit strādā tas pats faktors, kas attiecībā pret Doždj TV žurnālistiem, kuri jaucas Latvijas iekšlietās. Latvija nav neitrāla valsts šajā karā. Latvijas kā valsts, kuras pašnoteikšanās pamatā ir latviešu valoda, pastāvēšanu vienādā mērā apdraud lielas krievvalodīgo masas neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts, ja tās nepiekrīt šeit publiskajā telpā runāt latviešu valodā.

Ukraiņu bēgļi apkalpojošā sfērā, kas savus pircējus primāri uzrunā krievu valodā, piedalās šeit jaunas, neviennozīmīgas vides radīšanā no Krievijas Federācijas (KF) izceļojušajiem. Daudziem no KF atbraukušajiem rodas iespaids, ka viņi ir atbraukuši tikai uz kādu savu guberņu, kura necieš no sankcijām.

Ierosinu ukraiņu bēgļu nodarbinātājiem atturēties no prakses pie darbinieku krūtīm likt tikai Ukrainas karodziņu. Pie jebkura darbinieka krūtīm ir jābūt arī Latvijas karodziņam, kas apliecina elementāras sarunvalodas prasmes, vai arī divdaļīgai nozīmītei, kurai augšpusē ir uzraksts "Mācos" un apakšpusē Latvijas karogs. Nodarbinātajiem ir jādod seši mēneši, lai apgūtu pašus pamatus, un tad šī īpašā nozīmīte ir jānomaina ar vienkārši Latvijas karodziņu.

Mēs nedrīkstam šeit radīt apstākļus, kas bēgļiem nerada nekādas problēmas nezināt latviešu valodu. Nav runa par sarunām par dzīvi vai kultūru. Te ir runa par "valūtu", ko izmanto pie kases. Te ir runa par sabiedrības ieregulēšanu, varat saukt to par "nokodēšanu", uz noklusēto valodu, kurā sveicina un saka paldies.

Novērtē šo rakstu:

110
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

21

Ja Latvija turpinās "kost rokā" ASV Trampa personā, arī mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā

FotoCēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Lasīt visu...

21

Ko īsti saprotam ar valsts valodas politiku un saziņu latviešu valodā?

FotoSaeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Lasīt visu...

21

Republika (1.daļa)

FotoReiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi