Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija (LTV) un Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) par nepieļaujamu uzskata aizsardzības ministra Arta Pabrika politisko spiedienu un iejaukšanos sabiedriskā medija darbībā – norādot, kādi redakcionālie lēmumi televīzijai būtu jāpieņem, atspoguļojot Krievijas karu Ukrainā, un sasaistot redakcionālās izvēles ar sabiedrisko mediju turpmākā finansējuma apjomiem.

2022. gada 1. aprīlī Aizsardzības ministrija Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nosūtīja Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika parakstītu vēstuli, kurā izteiktas pretenzijas par žurnālista Leonīda Ragozina intervēšanu 29. marta RUS.LSM raidījumā “TČK” (“ТЧК: Российские журналисты о войне в Украине”). Nedaudz atšķirīgu vēstuli 1. aprīlī saņēma arī LTV un mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM redakcija.

Apspriestajā raidījumā “TČK” piedalījās trīs žurnālisti: “Meduza” galvenais redaktors Ivans Kolpakovs, “The Insider” galvenais redaktors Romans Dobrohotovs un neatkarīgais žurnālists Leonīds Ragozins. Abās aizsardzības ministra parakstītajās vēstulēs par vienu no viesiem – Leonīdu Ragozinu – norādīts: “[..] uz raidījumu tiek aicināts iespējamais Krievijas ietekmes aģents, kurš atskaņo Krievijas propagandas vēstījumus par šo karu”, tomēr nav iekļauti absolūti nekādi pierādījumi šim apgalvojumam. 

LTV ieskatā žurnālista Leonīda Ragozina raidījumā paustajā nav saklausāma ne Krievijas propagandas atkārtošana, ne kara slavināšana. Raidījums ir izvērtēts LTV Ētikas komisijā, nekonstatējot Rīcības un ētikas kodeksa pārkāpumus. LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: “Krievu žurnālists Ragozins tiek nosaukts par ārvalstu ietekmes aģentu. Ja viņš ir aģents, kurš pārkāpj likumu un ir aicinājis uz karu vai kaut ko tam līdzīgu, tad tas būtu drošības dienestu uzdevums novērst jebkuru valsts vai sabiedrības apdraudējumu.  Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Ragozins ir nosodījis karu Ukrainā, līdz ar to neredzam nekādu iemeslu, kāpēc ar viņu nevarētu runāt. Vēl jo vairāk – redakcionālais pamatojums bija skaidri norādīts jau raidījuma sākumā – tajā vadītājs runā ar Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par to, kas šobrīd notiek karā Ukrainā.”

Aizsardzības ministra SEPLP un NEPLP adresētajā vēstulē rakstīts, ka turpmāko piecu gadu laikā sabiedriskajiem medijiem paredz par aptuveni 17 miljoniem eiro lielāku finansējumu nekā šobrīd, bet “[..] rodas šaubas, vai šāds finansējums ir nepieciešams.” Savukārt LTV un platformas RUS.LSM redakcijai adresētajā vēstulē nav ietverts neviens teikums par finansējumu, tomēr papildus pretenzijai, ka nav pieļaujama konkrēta žurnālista intervēšana, aizsardzības ministrs LTV sniedz arī citas norādes par vēlamo saturu: “Šobrīd Latvijā jau ir ļoti liels skaits Ukrainas bēgļu, par kuriem arī ikdienā ziņo sabiedriskais medijs. Nepastarpināti no šiem cilvēkiem ir iespējams saņemt viedokļus un organizēt intervijas par to, ko viņi ir pieredzējuši Ukrainā un veidot stāstus par Krievijas veiktajām zvērībām pret Ukrainas tautu. Tāpat ir gana liels skaits gan Latvijas, gan starptautisko ekspertu, kuri var sniegt savu viedokli par politiskajiem un militārajiem aspektiem šī kara kontekstā [..].

Uzsveram, ka LTV ir sabiedriskais, nevis valsts medijs, līdz ar to nav pieļaujami aizsardzības ministra Arta Pabrika centieni ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, piemēram, norādot, kādi eksperti būtu vai nebūtu aicināmi uz intervijām. Jebkādas prasības par to, kāda satura sižetus vai intervijas LTV jāveido, ir uzskatāmas  par iejaukšanos masu informācijas līdzekļa redakcionālajā darbībā. Šis princips skaidri definēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta pirmajā daļā: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.”

LTV saņem valsts budžeta dotāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, taču aizsardzības ministram nevajadzētu uzskatīt, ka tādēļ viņš drīkst ietekmēt LTV redakcionālo neatkarību. Par atklātiem draudiem nepiešķirt finansējumu uzskatāms SEPLP un NEPLP adresētajā vēstulē paustais: “[..] Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu [..].” 

Atsaucoties LTV aicinājumam, Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) izvērtēja Aizsardzības ministrijas vēstules. Atbildē EBU ģenerāldirektors Noels Kurrans pauž bažas par nepieņemamo politisko spiedienu uz LTV pēc intervijas ar neatkarīgo krievu žurnālistu Leonīdu Ragozinu: “Mūs satrauc publiskie paziņojumi par LTV finansēšanu, kas tiek saistīti ar “pareizām” vai “nepareizām” redakcionālajām izvēlēm. Šie draudi grauj sabiedriskā medija institucionālo autonomiju un rada riskus mazināt sabiedrības uzticēšanos.” 

N. Kurrans uzsver, ka LTV ir neatkarīga demokrātiska institūcija, kurai ir savi stabili pārraudzības un atbildības mehānismi. Turklāt ir izveidota jauna pārvaldes institūcija SEPLP un ieviesta jauna ombuda funkcija: “Mēs ticam, ka šī struktūra nodrošina atbilstošu sabiedrisko mediju standartu ievērošanu un ir saskaņā ar labāko praksi un starptautiskajiem standartiem visā Eiropā.”

LTV norāda – tā vietā, lai informatīvā kara apstākļos stiprinātu sabiedriskos medijus un atbalstītu Latvijas drošībai būtiskos LTV centienus nodrošināt efektīvu un mērķtiecīgu komunikāciju ar Latvijas mazākumtautību auditoriju, aizsardzības ministrs Artis Pabriks diskreditē sabiedrisko televīziju, palīdzot šķelt sabiedrību, vairot apjukumu, mazināt ticību neatkarīgiem un brīviem medijiem.

Uzsveram, ka nav absolūti nekāda pamata apšaubīt LTV redakcionālo nostāju par Krievijas kara Ukrainā atspoguļošanu. Brīvības, tiesiskuma un demokrātisko vērtību sardzē mūsu svarīgākais mērķis ir un paliek nemainīgs – lai visi Latvijas iedzīvotāji iespējami ātri saņem pārbaudītu un patiesu informāciju par notikumiem Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē.

Novērtē šo rakstu:

15
61

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...