Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi (un arī tieši pārmetumi) par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.

Pirmkārt, par paša temata izvēli - sabiedrības informēšanu un situācijas analīzi par Baltkrievijas pierobežā notiekošo. Tas ir nebijis gadījums Latvijas vēsturē, kad daļā Latvijas teritorijas - pierobežas novados ar Baltkrieviju - vienlaikus ir izsludinātas divas ārkārtējās situācijas. Situācija ir ārkārtēja arī tādēļ, ka Eiropas Savienībā un Latvijā ir izaugušas vairākas paaudzes, kuras nav piedzīvojušas kara šausmas, bet šobrīd notiekošais uz robežas tiek raksturots kā hibrīdkarš. No vienas puses, šie notikumi būtiski ietekmē Latvijas, Polijas, Eiropas Savienības un Ukrainas drošību, no otras - šeit ir runa par visu situācijā iesaistīto cilvēku dzīvībām un cilvēku bailēm un satraukumu. Latvijas Radio dienaskārtībā šie notikumi ir bijuši tikpat nozīmīgi kā Covid-19 pandēmija.

Otrkārt, par informācijas avotiem. Žurnālisti ir trenēti nepaļauties tikai uz vienas puses pausto. Publiskajā telpā ir bijis plaši pieejams oficiālo amatpersonu sacītais, un tas arī plaši atspoguļots - gan Polijas, gan Latvijas, gan Eiropas Savienības, gan Baltkrievijas, gan Krievijas un citu valstu amatpersonu paustais. Reizēm tie nonāk pretrunā viens ar otru. Tāpēc ir svarīgi būt notikuma vietā, pārliecināties par amatpersonu pausto un vērsties pie citiem avotiem. Tikpat svarīgi ir redzēt notiekošo uz vietas un runāt ar cilvēkiem, kuri dzīvo šo notikumu epicentrā. Tie ir gan sabiedrības pārstāvji, gan nevalstiskās organizācijas, kam ir viedoklis vai iesaiste konkrētā notikumā.

Treškārt, par jautājumu izvēlēm. Žurnālisti meklē atbildes uz jautājumiem, uz kuriem vēl nav atbildēts. Ja skaidri ir pausti oficiāli valstu viedokļi, tad bieži vien ir nepieciešami papildinājumi. Reizēm, lai to noskaidrotu, amatpersonas tiek ēterā iztaujātas asāk. Tas viss žurnālistikā ir atļauts un vajadzīgs. Bet, ja vismazāk ir atbildēti jautājumi par reālajiem cilvēku likteņiem, piemēram, kas noticis ar savainoto poļu robežsargu, kā jūtas migranti, kā tieši viņi nokļuvuši Baltkrievijā, tad ir saprotami, ka žurnālisti centīsies piekļūt maksimāli tuvu epicentram un rast atbildes arī uz tiem.

Mēs neesam naivi, un mēs saprotam, ka cilvēki, kurus Baltkrievijas puse izmanto krīzes radīšanā, ir nonākuši šajā situācijā, paļaujoties uz kādiem nepamatotiem solījumiem. Vienlaikus, mēs nevaram izlikties neredzam, ka par kara lodēm šobrīd tiek izmantoti un uz Eiropas Savienības robežas ir iesprostoti dzīvi cilvēki. Žurnālistiem ir pamats meklēt atbildes uz jautājumiem: vai tas tiešām ir humānākais risinājums - ļaut šiem cilvēkiem tur nosalt? Vai cerēt, ka Lukašenko par viņiem pienācīgi parūpēsies?

Ceturtkārt, par interpretāciju un analīzes aspektu. Likumsakarību meklēšana un notikumu skaidrošana nav tikai ekskluzīva politiķu un amatpersonu publiskās komunikācijas sastāvdaļa. Arī šeit ir svarīga viedokļu daudzveidība, tāpēc savos raidījumos par šo tēmu Latvijas Radio ir iekļāvis daudzus un dažādus analītiķus, kuru ikdiena ir saistīta ar ģeopolitisko jautājumu pētīšanu un skaidrošana, domnīcu vai pat zinātniskā līmenī.

Šī skaidrojošā raksta sakarā Latvijas Radio padziļināti izvērtēja savu saturu no 29. oktobra līdz 29. novembrim un secināja, ka visos četros aspektos tas ir bijis objektīvs un sabalansēts, dodot iespējas izteikties visām iesaistītajām pusēm - Latvijas, Lietuvas, Polijas amatpersonām. Iekļauti arī pretējās puses viedokļi - Baltkrievijas un Krievijas nostāja migrantu krīzes jautājumos. Plaši pārstāvēts arī Eiropas Savienības, NATO, ANO Bēgļu aģentūras viedoklis un vērtējums par notiekošo.. Uzklausīti sabiedrības pārstāvji Polijā un Latvijā, kā arī ārpolitikas eksperti un analītiķi.

Tomēr nebūt neuzskatām, ka esam visu darījuši perfekti un šī temata atspoguļošanā nebūtu iespējami uzlabojumi. Visvairāk mums ir pietrūkušas reportāžas no notikumu vietas. Tam ir arī savi objektīvi iemesli, piemēram, Polijas varasiestāžu lēmumi attiecībā pret žurnālistu piekļuvi robežai, tomēr avotu daudzveidība būtu bijusi vēl lielāka, ja ilgāku laiku un ar plašākiem žurnālistu resursiem mēs būtu strādājuši maksimāli tuvu notikumu epicentram.

Ievērojot to, ka tradicionālo un jo īpaši sabiedrisko mediju darba kritizēšana un noliegšana arī ir viena no hibrīdkara iezīmēm, ceram, ka sabiedrībā arvien vairāk būs saturīgu diskusiju par mediju radītā satura kvalitāti. Tāpat ceram, ka Latvijas sabiedrība kopumā un katrs no mums atsevišķi kļūsim zinošāki, spējīgi izvērtēt dažādu saturu un, pamatojoties uz to, izdarīt atbildīgas izvēles gan katrs savā labā, gan Latvijas valstij kopumā.

* Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāja Mirdza Lele,

Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenais redaktors Kārlis Dagilis,

Latvijas Radio 1 programmu direktore Inese Matjušonoka,

Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa,

Latvijas Radio 4 programmu direktore, galvenā redaktora p.i. Ilona Madesova

Novērtē šo rakstu:

6
94

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...