Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu
Ilze Jurča05.04.2021.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Didzis Šmits Facebook raksta: „Draugi, tagad tas ir "oficiāli"! Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu. Apzinātu un "tiesisku". Parlaments brīvprātīgi atsakās no savām pilnvarām, un prezidents to akceptē. Tas trakākais ir tajā, ka šodien nebija nepieciešams "Ulmaņa" apvērsums, lai par visu lemtu "ministru kabinets”. Šo ar aktīvu rīcību "paveica" pats parlaments. Sabiedrības vairākums to drīkst neapzināties, bet nožēlojams ir juristu sabiedrības kolektīvais noklusējums! Es apzinos, ka nebūšu kādu laiku saprasts, tikšu izsmiets, bet uzskatu par savu pienākumu šo paust šeit un tagad! Nākamā lielā politiskā cīņa atkal būs par demokrātiju, par brīvību! Tādi laiki.”
D.Šmita minētie mūsu augstākās varas lēmumi un tiem sekojošie likumu grozījumi skaidri mums demonstrē, kā vara mums māca LIKUMU APIET AR LĪKUMU! Īsumā mūsu varnešu piruetes, lai turpinātu ierobežot sabiedrību, var ilustrēt šādi - ja reiz likums neļauj pagarināt ārkārtas stāvokli ilgāk nekā 3+3 mēnešus, bet covidšarādi vajag turpināt, tad ārkārtas stāvokli vara atceļ, bet aizstāj to ar dīvainiem represīviem instrumentiem, kuriem paši lielā steigā mēģina radīt likumisku pamatu, pieņemot likuma grozījumus, kuru leģitimitāte ir apšaubāma. Tas atkal tiek darīts tik nožēlojami ciniski!
Izbrīnu rada tas, ka mūsu valsts gaišie prāti, zinošākie juristi klusē par to, ka viesprezidenta izsludinātie grozījumi likumā "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" pārkāpj Satversmi un citus likumus, jo ārkārtas stāvoklis ir IZBEIGTS, bet ierobežojumus un represijas mēģina leģitimizēt caur citu, manuprāt, hierarhiski zemāku par likumu, kas regulē ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.
Kāds pamats ŠOBRĪD būtu cilvēktiesību ierobežojumiem, komercdarbības un citiem ierobežojumiem? Un kāpēc likumdevēja vara ar šiem dīvainajiem grozījumiem faktiski tiek nodota izpildvarai?
Jau ārkārtas stāvokļa laikā Satversmē noteiktās cilvēktiesības tika ierobežotas, lai gan speciālais likums, kas regulē kārtību, kādā varai jārīkojas ārkārtas situācijās valstī, noteica, ka to varēja darīt tikai ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem pasākumiem. Tas varai bija jāpamato, nevis jāaizstāj ar dažu runājošo galvu regulāru muldēšanu.
Atgādināšu, ka saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3.pantu:
(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.
(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.
Jācer, ka vismaz nepieņems un neizsludinās grozījumus šajā likumā, kas liegtu personām vērsties pret valsti ar prasījumiem par nodarīto kaitējumu.
P.S. Un nemēģiniet man aizbāzt muti, atsaucoties uz Satversmes 116.pantu, ka cilvēka pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību un labklājību, jo līdz šim vara neko no šī ar pārbaudāmiem un ticamiem argumentiem nav pierādījusi.
Seko mums 
Godātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
