Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu
Ilze Jurča05.04.2021.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Didzis Šmits Facebook raksta: „Draugi, tagad tas ir "oficiāli"! Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu. Apzinātu un "tiesisku". Parlaments brīvprātīgi atsakās no savām pilnvarām, un prezidents to akceptē. Tas trakākais ir tajā, ka šodien nebija nepieciešams "Ulmaņa" apvērsums, lai par visu lemtu "ministru kabinets”. Šo ar aktīvu rīcību "paveica" pats parlaments. Sabiedrības vairākums to drīkst neapzināties, bet nožēlojams ir juristu sabiedrības kolektīvais noklusējums! Es apzinos, ka nebūšu kādu laiku saprasts, tikšu izsmiets, bet uzskatu par savu pienākumu šo paust šeit un tagad! Nākamā lielā politiskā cīņa atkal būs par demokrātiju, par brīvību! Tādi laiki.”
D.Šmita minētie mūsu augstākās varas lēmumi un tiem sekojošie likumu grozījumi skaidri mums demonstrē, kā vara mums māca LIKUMU APIET AR LĪKUMU! Īsumā mūsu varnešu piruetes, lai turpinātu ierobežot sabiedrību, var ilustrēt šādi - ja reiz likums neļauj pagarināt ārkārtas stāvokli ilgāk nekā 3+3 mēnešus, bet covidšarādi vajag turpināt, tad ārkārtas stāvokli vara atceļ, bet aizstāj to ar dīvainiem represīviem instrumentiem, kuriem paši lielā steigā mēģina radīt likumisku pamatu, pieņemot likuma grozījumus, kuru leģitimitāte ir apšaubāma. Tas atkal tiek darīts tik nožēlojami ciniski!
Izbrīnu rada tas, ka mūsu valsts gaišie prāti, zinošākie juristi klusē par to, ka viesprezidenta izsludinātie grozījumi likumā "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" pārkāpj Satversmi un citus likumus, jo ārkārtas stāvoklis ir IZBEIGTS, bet ierobežojumus un represijas mēģina leģitimizēt caur citu, manuprāt, hierarhiski zemāku par likumu, kas regulē ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.
Kāds pamats ŠOBRĪD būtu cilvēktiesību ierobežojumiem, komercdarbības un citiem ierobežojumiem? Un kāpēc likumdevēja vara ar šiem dīvainajiem grozījumiem faktiski tiek nodota izpildvarai?
Jau ārkārtas stāvokļa laikā Satversmē noteiktās cilvēktiesības tika ierobežotas, lai gan speciālais likums, kas regulē kārtību, kādā varai jārīkojas ārkārtas situācijās valstī, noteica, ka to varēja darīt tikai ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem pasākumiem. Tas varai bija jāpamato, nevis jāaizstāj ar dažu runājošo galvu regulāru muldēšanu.
Atgādināšu, ka saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3.pantu:
(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.
(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.
Jācer, ka vismaz nepieņems un neizsludinās grozījumus šajā likumā, kas liegtu personām vērsties pret valsti ar prasījumiem par nodarīto kaitējumu.
P.S. Un nemēģiniet man aizbāzt muti, atsaucoties uz Satversmes 116.pantu, ka cilvēka pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību un labklājību, jo līdz šim vara neko no šī ar pārbaudāmiem un ticamiem argumentiem nav pierādījusi.
Seko mums 
Cilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Ceru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Pieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
