Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu
Ilze Jurča05.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Didzis Šmits Facebook raksta: „Draugi, tagad tas ir "oficiāli"! Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu. Apzinātu un "tiesisku". Parlaments brīvprātīgi atsakās no savām pilnvarām, un prezidents to akceptē. Tas trakākais ir tajā, ka šodien nebija nepieciešams "Ulmaņa" apvērsums, lai par visu lemtu "ministru kabinets”. Šo ar aktīvu rīcību "paveica" pats parlaments. Sabiedrības vairākums to drīkst neapzināties, bet nožēlojams ir juristu sabiedrības kolektīvais noklusējums! Es apzinos, ka nebūšu kādu laiku saprasts, tikšu izsmiets, bet uzskatu par savu pienākumu šo paust šeit un tagad! Nākamā lielā politiskā cīņa atkal būs par demokrātiju, par brīvību! Tādi laiki.”
D.Šmita minētie mūsu augstākās varas lēmumi un tiem sekojošie likumu grozījumi skaidri mums demonstrē, kā vara mums māca LIKUMU APIET AR LĪKUMU! Īsumā mūsu varnešu piruetes, lai turpinātu ierobežot sabiedrību, var ilustrēt šādi - ja reiz likums neļauj pagarināt ārkārtas stāvokli ilgāk nekā 3+3 mēnešus, bet covidšarādi vajag turpināt, tad ārkārtas stāvokli vara atceļ, bet aizstāj to ar dīvainiem represīviem instrumentiem, kuriem paši lielā steigā mēģina radīt likumisku pamatu, pieņemot likuma grozījumus, kuru leģitimitāte ir apšaubāma. Tas atkal tiek darīts tik nožēlojami ciniski!
Izbrīnu rada tas, ka mūsu valsts gaišie prāti, zinošākie juristi klusē par to, ka viesprezidenta izsludinātie grozījumi likumā "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" pārkāpj Satversmi un citus likumus, jo ārkārtas stāvoklis ir IZBEIGTS, bet ierobežojumus un represijas mēģina leģitimizēt caur citu, manuprāt, hierarhiski zemāku par likumu, kas regulē ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.
Kāds pamats ŠOBRĪD būtu cilvēktiesību ierobežojumiem, komercdarbības un citiem ierobežojumiem? Un kāpēc likumdevēja vara ar šiem dīvainajiem grozījumiem faktiski tiek nodota izpildvarai?
Jau ārkārtas stāvokļa laikā Satversmē noteiktās cilvēktiesības tika ierobežotas, lai gan speciālais likums, kas regulē kārtību, kādā varai jārīkojas ārkārtas situācijās valstī, noteica, ka to varēja darīt tikai ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem pasākumiem. Tas varai bija jāpamato, nevis jāaizstāj ar dažu runājošo galvu regulāru muldēšanu.
Atgādināšu, ka saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3.pantu:
(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.
(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.
Jācer, ka vismaz nepieņems un neizsludinās grozījumus šajā likumā, kas liegtu personām vērsties pret valsti ar prasījumiem par nodarīto kaitējumu.
P.S. Un nemēģiniet man aizbāzt muti, atsaucoties uz Satversmes 116.pantu, ka cilvēka pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību un labklājību, jo līdz šim vara neko no šī ar pārbaudāmiem un ticamiem argumentiem nav pierādījusi.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
