Mēs varam lepoties ar savu valsti tad, kad tā stāv par dzīvību. Vai mēs tādi esam? Arī sevi vajag pārbaudīt
Jānis Vanags*20.11.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kuram priesterim
20.11.2022. 12:17tu ko iesaki?Vanags nav katoļu priesteris,bet ir luterāņu arhibīskaps,"gudriniek".
85
20.11.2022. 11:42Kārtējās organizētās reliģijas manipulācijas ar kaitniekpsiholoģijas sērgu uz cilvēku vainas apziņas programmēšanu ar sekojošiem glābšanas elementiem, taisnojot savu eksistenci. Nebūtībā zūdošā parazītmehānisma kritušais līdēj - mēs neesam cits citam, tā pat,
kā arī mēs neesam viens otram.
kikareka
20.11.2022. 11:38Uzliec uzpurni-masku,tad sludini.Ja jau tu baidies vairāk no valsts,sakarā ar covidu,nekā no Dieva,tad tevī nav ticības.Āmen.
???
20.11.2022. 10:15»
bet
Teikta ir pareizi: Vispirms jāsāk ar sevi-tad var ko prasīt no citiem, no valsts, utt
Kāpēc tad pats tā nedari?
Baznīca ir cilvēku radīta institūcija,
20.11.2022. 10:09starpnieks, kurš nostājies starp Cilvēku un Dievu.
Haralds Kalns
20.11.2022. 09:56Jānis Vanags kā Ļeņins- amatā dzīvs mūžīgi mūžos! Iesaku priesterim ar sprediķiem regulāri uzrunāt Prezidenta kanceleju, Ministru kabinetu ar visu galmu un Saeimas namu (visā tilpumā)! Ieteicamie, sākotnējie temati: Netaisnīgums (beztiesiskums) un alkatība (zagšana), kā smilšains pamats, uz kā nav iespējams būvēt tiesisku valsti!!! Un tad jau Dievs pārējās lietas tautai piemetīs....!
bet
20.11.2022. 09:23Teikta ir pareizi: Vispirms jāsāk ar sevi-tad var ko prasīt no citiem, no valsts, utt..
Atis Priedītis
20.11.2022. 09:13Vanags ir citējis tās Svēto rakstu vietas, kuras patīk viņam, savukārt Putins kara attaisnošanai izmanto pavisam citus rakstu fragmentus. Varbūt, ka kaut kas nav kārtībā ar pašiem Svētajiem Rakstiem?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
