Iesaki rakstu: 
Mēs varam nedzīvot burbulī, bet, protams, tā ir ērtāk. Ticēt, ka ASV ekonomikai tūlīt būs vāks virsū, akciju tirgus tūlīt sabruks, Trampu impīčos un Zelenskis uzvarēs puķinu. Ausīs ielaižamās informācijas atlasīšana pēc tā, vai mums šī informācija patīk, ir zināma mūsdienu problēma. M.I. algoritmi piesviedīs Jums tieši to, ko vēlaties, vairs pat pašam nav jāiespringst.
Dolāra sabrukuma gaidītāji līdz šim dzīvoja за поребриком, tagad tādus redzu visapkārt. Man Tramps ir nesimpātisks, un es saprotu, ka Trampam no tā pilnīgi nekas nemainās. Mainās krievijai, jo Tramps faktiski ir pārtraucis krievijas ogļūdeņražu eksportu. Kas netraucēti notika arī pēc 24.02.2022.
Pēc krievijas pilnā mēroga iebrukuma, kad mēs staigājām ar plakātiem #CloseSky, gandrīz saziedojām pusei Bairaktara un ko tik vēl nedarījām, Eiropa (un, protams, arī mēs) iepirka krievijas ogļūdeņražus par summu, kas tuva MILJARDAM ASV dolāru DIENĀ. Kopā līdz uzvarai, vai ne? Un turpinām mērīties, kas vairāk naudas ziedojis Ukrainai - ASV vai ES - un kā to rēķināt: absolūti vai procentuāli pret IKP.
Solidāri ne ASV, ne Eiropa nerunā par to, cik liela daļa no šīs naudas ir palikusi Rietumos (nu, piemēram, kā Latvijas kultūrorientācijas kursi 40 000 ukraiņiem par teju 3 miljoniem eiro). Par to, cik no ieročiem, kas sūtīti Ukrainai, ir karā NEizgājuši testu (piemēram, vienas ASV raķetes, no kurām mērķi sasniedza katra divdesmit otrā, līdz ar to viena trāpījuma cena bija kosmiski astronomiska. Piedodiet, nevaru tagad saguglēt nosaukumu, precīzu cenu un precīzu vidējo efektivitātes rādītāju, bet šo raķešu ražošana ir pārtraukta, jo krievu radioelektroniskās iekārtas tās notriec. Tiem, kas ir manā burbulī, derēs arī šādi neprecīzi, pārējiem tāpat neder nekas, pat ja tas ir google klikšķa attālumā).
Tramps nule teica, ka "Ukrainai jau četrdesmit gadus stāsta, ka neviens viņu neņems NATO". Nu, kā lai to saka. Protams, neatkarīgajai Ukrainai vēl nav 40 gadu. No otras puses - šis ir arī absolūti saprotams teksts puķinam (kurš iebrukumu Ukrainā pamato ar NATO ekspansiju, kuru tātad 40 gadus ASV, Trampaprāt, noliedz).
Tagad atkal visur ziņas par Kelloga atcelšanu, jo pārāk proukrainisks. Taču tā varētu nebūt patiesība - jo ir versijas, ka pārāk lēnīgs un ieturēts, nevis kā Īlons Masks.
Īlons, lūk, nule kā apturējis Jeilas Universitātes programmas finansējumu, kas atklātajos datos meklēja krievu nolaupītos ukraiņu bērnus. Man Īlons nekad nav bijis simpātisks (Īlonam, protams, tas rūp tikpat stipri, cik Trampam). Arī tad ne, kad ukraiņu FB segments vārījās Īlonu cildinošās mīmēs (jo Starlink ir faktiski vienīgais, kas nodrošina sakarus frontē). Līdz brīdim, kad gaismā nāca fakts, ka Īlons atslēdza Starlink un sagrāva Ukrainas Jūras spēku operāciju pret krievu Melnās jūras floti.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
