Iesaki rakstu: 
Vakar, staigājot pa Rīgas apgabaltiesu, lietu sarakstā ieraudzīju pazīstamu vārdu. Sākumā nespēju noticēt, tāpēc iegāju tiesas zālē paklausīties un tiešām - viens no atbildētājiem Danske Bank A/S prasībā par parāda piedziņu bija Valdis Birkavs, kuru mēs visi atceramies kā Latvijas Ministru prezidentu 1993.gadā, ārlietu ministru 1994.-1999.gadā, tieslietu ministru 1999.- 2000.gadā.
Pats V.Birkavs uz tiesas sēdi ieradies nebija, bet no pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumiem varēja saprast, ka viņš savai pārstāvībai ir pilnvarojis zvērinātu advokātu A.Leičenko, kuru tiesa nemaz nebija uzaicinājusi.
Neskatoties uz to, ka V.Birkava pārstāvis nemaz nebija uzaicināts uz tiesas sēdi, tiesas sastāvam tika izteikts noraidījums, norādot, ka šīs pašas tiesas tiesnesis U.Danga pirmajā instancē izskatījis šo lietu visu atbildētāju prombūtnē, nedodot iespēju atbildētājiem aizstāvēt savas likumīgās intereses, tiesa uzsāka lietas izskatīšanu pēc būtības.
No pušu sniegtajiem paskaidrojumiem guvu kārtējo apliecinājumu, ka visām mūsu nelaimēm kājas aug tieši no komercbanku negausības un nekāda izaugsme nav iespējama, kamēr noteikumus Latvijā diktē komercbankas un valsts pārvalde, ieskaitot tiesas, tām akli pakļaujas.
Lietas materiālus es neredzēju, bet varu mēģināt atstāstīt lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus.
V.Birkavs pirms krīzes ir atļāvis uz sev piederoša zemes gabala uzbūvēt daudzdzīvokļu māju. Mājas būvniecībai ir ņemts kredīts akciju sabiedrībā Sampo Banka (šobrīd reorganizēta par Danske Bank A/S). Aizņēmēja ir bijusi SIA Buļļu 35, kas šobrīd jau ir likvidēta. Lai izsniegtu aizdevumu, banka ir pieprasījusi papildu ķīlu - V.Birkavam piederošo zemes gabalu, SIA dalībnieku un valdes locekļu galvojumus, kā arī komercķīlu 70 000 eiro apmērā.
2009.gadā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par saistību bezstrīdus izpildi, izsolē ir pārdots V.Birkavam piederošais zemes gabals, un izsole ir apstiprināta Rīgas apgabaltiesā, neskatoties uz to, ka tiesas lēmums par bezstrīdus piedziņu ar Augstākās tiesas Senāta nolēmumu ir atcelts.
SIA Buļļu 35 maksātnespējas procesa laikā Danske Bank A/S sevi noformējusi kā nenodrošināto kreditoru un kreditoru sapulcē pieprasījusi par piespiedu pārdošanas vērtību izsolēs pārdot SIA piederošos dzīvokļus, kaut gan ir bijis piedāvājums veikt uzņēmuma sanāciju un pārdot dzīvokļus par tirgus vērtību, lai segtu visus kreditoru prasījumus. Šos dzīvokļus par piespiedu pārdošanas vērtību ieskaita veidā ieguvusi pati Danske Bank A/S un pēc tam pārdevusi visus šos dzīvokļu par to tirgus vērtību, iegūstot labu peļņu.
Šobrīd Danske Bank A/S no galviniekiem, liedzot tiem Civillikumā noteiktās regresa prasības tiesības, grib piedzīt vairāk nekā 600 000 eiro.
Katrs pats var aprēķināt, kurš šeit ir ieguvējs un kurš zaudētājs.
Nevarētu teikt, ka mums personīgi ļoti simpatizētu Birkava kungs, viens no tiem, kuriem mēs varam pateikties par savas valsts koloniālo un beztiesisko statusu un iedzīvotāju postu. Bet tomēr... Ja ožu un mēra sajūtu zaudējušie banksteri atļaujas nekaunīgi apvest ap stūri bijušo tieslietu ministru, tad "atspiest" jebkuru no mums viņiem nav problēmu, nav arī tehnisku un morālu šķēršļu. Banku lobiji sēž pašā augstākajā līmenī, un varam pieņemt, ka banksterus šajā valstī aizstāvētu ar ieročiem un ūdensmetējiem.
Tātad banku gangsteru labo darbu saraksts no neatkarības atjaunošanas brīža:
1) Rupjākais Satversmes pārkāpums - faktiska Latvijas Valsts Bankas likvidēšana.
2) Nekontrolēta komercbanku darbība Latvijā, praktiski pārņemot savās rokās kreditēšanu, iedzīvotāju apkalpošanu un iedzīvotāju uzkrājumu glabāšanu, kas noveda pie smagām sekām.
3) Komercbanku lobiju likumdošanas bandītisms, legalizējot tiesu izpildītāju un banku genocīdu pret iedzīvotajiem un uzņēmējiem
Ko darīt?
Vienkārši viņus ienīst ir par maz. Pietiek aizdomāties par to, ka katra tava internetbankas transakcija tiek aplikta ar "nodokli", kas iekrīt nekaunīga un ruda vikingu pēcnācēja krājkasītē, lai paliktu nelaba dūša un rastos konkrēti jautājumi.
Vai pie mūsdienu tehniskā nodrošinājuma Latvijas Banka nevarētu būt tas norēķinu centrs, kur pilnīgā drošībā glabātos LV iedzīvotāju uzkrājumi, tiktu veikti pārskaitījumi un izdoti kredīti, tādējādi radot valstij lielus papildu ienākumus, kurus var viegli aprēķināt, summējot privātbanku sektora gada peļņu?
Kāpēc tas tā nenotiek, jau sākot no 90. gadiem? Un vai par šo lietu stāvokli nav jāpateicas skandināvu augļotājiem, kuri šeit kļuvuši ietekmīgāki par LV prezidentu?
Otrkārt, zinot to vieglumu, ar kādu FRS deģenerāti zīmē nullītes un izraisa krīzes, ir augstākā mērā bezatbildīgi uzticēt emisiju un finanšu sistēmas kontroli ārzemniekiem, sev neatstājot NEVIENU ekonomikas regulēšanas sviru. Tā rīkojas tikai pašnāvnieki vai nodevēji. 2008.-2010. gads parādīja, kas var notikt, ja ekonomiku regulē noziedznieki. Valsts kopš tā laika guļ uz sāna un otru tādu krahu nepārdzīvos...
Un tātad - apzinoties, ka šeit nav Islande un banksterus iesēdināt un izolēt nav iespējams, atliek viņus "sist" ar rubli - rīkoties viņiem sajūtamā veidā. Neviens kļūmes pēc pagaidām nav atcēlis Latvijas pastu, tajā ir iespējams atvērt arī norēķinu kontu, kurā var ieskaitīt arī darba algu.
Turpmāk tie, kam algu maksā kādā bankas kontā, likumīgi var lūgt darba devēju izmaksāt to skaidrā saskaņā ar Darba likuma pantu. Neturiet naudu bankās! Norēķinieties skaidrā vai arī caur Latvijas pasta norēķinu rēķiniem! Ignorējiet banku reklāmas, speciālos piedāvājumus un kredītus! Izslēdziet šo parazītinstitūciju no savas apziņas kā neesošu! Neiegādājieties neko uz kredīta! Baņķieri un lielās naudas turētāji no tā sauktajām "300 ģimenēm" ir atbildīgi par planētas postu un kariem - nesadarbojieties ar viņiem un nespēlējiet pēc viņu noteikumiem! Uz patēriņa augšanu un ekspansiju bāzētais kapitālisms mirst un ir palicis bīstams tā lietotājiem.
Par brīvu un neatkarīgu Latviju, savu Valsts banku un savu naudu - latu!
Pārpublicēts no http://www.tvriga.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
