Metāllūžņu nakts krāvēju piesegšana maksāja Baklānei amatu. Vai nākamais VVD vadītājs rīkosies līdzīgi?
Pietiek lasītājs21.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Elitas Baklānes-Ansbergas aiziešana no Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas amata it kā uz abpusējas vienošanās pamata notika pēc tam, kad ne tikai iedzīvotāji, bet arī Rīgas domes deputāti sāka aktīvi protestēt pret metāllūžņu pārkraušanas darbiem naktīs, traucējot naktsmieru. Netiek slēpts, ka tieši bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks bija šīs aiziešanas iniciators.
Oficiāli gan tiek vēstīts, ka ministrs nav bijis apmierināts ar dienesta darbības filozofiju, koncentrējoties uz sodīšanu, nevis sadarbību un konsultēšanu.
Kā aģentūrai LETA atzina M. Sprindžuks, VVD vadītāja maiņa bijusi viņa iniciatīva ar mērķi panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Galvenais mērķis esot mainīt primitīvo "visu aizliegt" pieeju uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.
Viņa ieskatā nepieciešams uzlabot dialogu starp VARAM Vides departamentu un VVD, kā arī nepieciešams būtisks darbs, mainot tiesisko regulējumu. Tāpat nepieciešams šajā jomā samazināt administratīvo slogu un fokusēties uz jautājumiem, kuros vides riksi ir lieli.
Taču neoficiāli zināms, ka tieši iedzīvotāju sūdzību un neapmierinātības ignorēšana par trokšņiem, ko rada divu uzņēmumu - Refonda un Cronimet - organizētie metāllūžņu pārkraušanas darbi nakts stundās, veicot to Jaunmīlgrāvja ostas kompānijas teritorijā blakus dzīvojamām mājām, bija iemesls, kāpēc M.Sprindžuks izteica E.Baklānei-Ansbergai "vilinošu" piedāvājumu draudzīgi vienoties par šķiršanos.
Jau maija vidū Vecmīlgrāvja iedzīvotāji sūdzējās par neciešamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi. Tomēr neviens dienests nebija gatavs iestāties par cilvēku dzīves kvalitāti un liegt komersantiem naktīs veikt trokšņus radošus darbus.
Sūdzības par trokšņiem Jaunmīlgrāvja ostas teritorijā nonāca ne tikai Valsts vides dienestā, bet arī Veselības inspekcijā, Ģenerālprokuratūrā, Rīgas domē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā u.c.
Tikai Veselības inspekcija veica aktīvas darbības, lai piefiksētu trokšņu intensitāti un atbilstību vai neatbilstību normām. Tomēr ar to bija par maz, lai liegtu uzņēmumiem veikt skaļus nakts darbus.
Aktīvi situācijas risināšanā iesaistītajās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars, aicinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā. Arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks pieprasīja paskaidrojumus no Ostas policijas, kurai iedzīvotāji bija ziņojuši par neizturamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi.
Elitas Baklānes-Ansbergas vadītais Valsts vides dienests toreiz aizbildinājās, ka no iedzīvotājiem nav saņemts.daudz sūdzību,, līdz ar to dienests nevarot uzlikt ostā trokšņojošiem uzņēmumiem kādus ierobežojumus un aicināja iedzīvotājus sūdzēties aktīvāk un biežāk.
Tomēr tieši VVD ir institūcija, kura var uzlikt komersantiem ierobežojumus darbam nakts stundās. Taču ne iedzīvotāju sūdzības, ne Rīgas domes deputātu iesniegumi nebija iemesls, lai VVD liegtu šīm kompānijām metāllūžņu pārkraušanas darbus naktīs apturēt.
Kamēr konkursa kārtībā tiek meklēts jauns VVD ģenerāldirektors, šī amata pienākumi uzticēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniekam vides jautājumos Andrim Ķēniņam. Arī viņam nav pieticis drosmes aizstāvēt iedzīvotāju naktsmieru.
Vai arī nākamais VVD vadītājs ies Refonda un Cronimet pavadā?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
