Metāllūžņu nakts krāvēju piesegšana maksāja Baklānei amatu. Vai nākamais VVD vadītājs rīkosies līdzīgi?
Pietiek lasītājs21.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Elitas Baklānes-Ansbergas aiziešana no Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas amata it kā uz abpusējas vienošanās pamata notika pēc tam, kad ne tikai iedzīvotāji, bet arī Rīgas domes deputāti sāka aktīvi protestēt pret metāllūžņu pārkraušanas darbiem naktīs, traucējot naktsmieru. Netiek slēpts, ka tieši bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks bija šīs aiziešanas iniciators.
Oficiāli gan tiek vēstīts, ka ministrs nav bijis apmierināts ar dienesta darbības filozofiju, koncentrējoties uz sodīšanu, nevis sadarbību un konsultēšanu.
Kā aģentūrai LETA atzina M. Sprindžuks, VVD vadītāja maiņa bijusi viņa iniciatīva ar mērķi panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Galvenais mērķis esot mainīt primitīvo "visu aizliegt" pieeju uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.
Viņa ieskatā nepieciešams uzlabot dialogu starp VARAM Vides departamentu un VVD, kā arī nepieciešams būtisks darbs, mainot tiesisko regulējumu. Tāpat nepieciešams šajā jomā samazināt administratīvo slogu un fokusēties uz jautājumiem, kuros vides riksi ir lieli.
Taču neoficiāli zināms, ka tieši iedzīvotāju sūdzību un neapmierinātības ignorēšana par trokšņiem, ko rada divu uzņēmumu - Refonda un Cronimet - organizētie metāllūžņu pārkraušanas darbi nakts stundās, veicot to Jaunmīlgrāvja ostas kompānijas teritorijā blakus dzīvojamām mājām, bija iemesls, kāpēc M.Sprindžuks izteica E.Baklānei-Ansbergai "vilinošu" piedāvājumu draudzīgi vienoties par šķiršanos.
Jau maija vidū Vecmīlgrāvja iedzīvotāji sūdzējās par neciešamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi. Tomēr neviens dienests nebija gatavs iestāties par cilvēku dzīves kvalitāti un liegt komersantiem naktīs veikt trokšņus radošus darbus.
Sūdzības par trokšņiem Jaunmīlgrāvja ostas teritorijā nonāca ne tikai Valsts vides dienestā, bet arī Veselības inspekcijā, Ģenerālprokuratūrā, Rīgas domē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā u.c.
Tikai Veselības inspekcija veica aktīvas darbības, lai piefiksētu trokšņu intensitāti un atbilstību vai neatbilstību normām. Tomēr ar to bija par maz, lai liegtu uzņēmumiem veikt skaļus nakts darbus.
Aktīvi situācijas risināšanā iesaistītajās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars, aicinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā. Arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks pieprasīja paskaidrojumus no Ostas policijas, kurai iedzīvotāji bija ziņojuši par neizturamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi.
Elitas Baklānes-Ansbergas vadītais Valsts vides dienests toreiz aizbildinājās, ka no iedzīvotājiem nav saņemts.daudz sūdzību,, līdz ar to dienests nevarot uzlikt ostā trokšņojošiem uzņēmumiem kādus ierobežojumus un aicināja iedzīvotājus sūdzēties aktīvāk un biežāk.
Tomēr tieši VVD ir institūcija, kura var uzlikt komersantiem ierobežojumus darbam nakts stundās. Taču ne iedzīvotāju sūdzības, ne Rīgas domes deputātu iesniegumi nebija iemesls, lai VVD liegtu šīm kompānijām metāllūžņu pārkraušanas darbus naktīs apturēt.
Kamēr konkursa kārtībā tiek meklēts jauns VVD ģenerāldirektors, šī amata pienākumi uzticēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniekam vides jautājumos Andrim Ķēniņam. Arī viņam nav pieticis drosmes aizstāvēt iedzīvotāju naktsmieru.
Vai arī nākamais VVD vadītājs ies Refonda un Cronimet pavadā?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
