Metalurgu krājaizdevu sabiedrības noguldījumus var nākties izmaksāt no garantiju fonda
PIETIEK23.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar AS Liepājas metalurgs maksātnespēju var nākties iedarbināt noguldījumu garantiju fondu, lai izmaksātu kompensācijas uzņēmumu darbinieku izveidotās krājaizdevu sabiedrības Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrībanoguldītājiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nenoliedz, ka Liepājas metalurga maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstāj arī zināmu ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības kredītu kvalitāti, proti, kredītu atmaksu.
Aizbildinoties, ka par konkrētiem tirgus dalībniekiem FKTK nav tiesību sniegt komentārus, komisijas komunikāciju daļas vadītāja Laima Auza skaidro, ka krājaizdevu sabiedrību uzraudzība notiek pēc līdzīgiem principiem kā banku uzraudzība.
„Krājaizdevu sabiedrības uzrauga, veicot klātienes un neklātienes pārbaudes, kuru mērķis ir pārliecināties par tirgus dalībnieka finansiālo stāvokli, vadības darbu, aktīvu kvalitāti, ienākumu un izdevumu struktūru, kā arī darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām,” uzsver FKTK pārstāve.
Vienlaikus FKTK nenoliedz, ka Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā ne viss ir rožaini. Pēc atlaišanas no darba tās klientiem masveidā ir radušās problēmas ar saņemto kredītu atmaksu.
„Tai pašā laikā krājaizdevu sabiedrība patlaban spēj norēķināties ar saviem noguldītājiem un tā aktīvi strādā ar klientiem, kuri nonākuši maksāšanas grūtībās, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā krājaizdevu sabiedrību uzraugs seko līdzi šim procesam un rīkojas atbilstoši aktuālajai situācijai,” norāda FKTK.
Arī Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Grava atzīst, ka problēmas ar kredītu atmaksu ir. „Tas turpinās jau no jūnija vidus, kad sākās dīkstāve. Cilvēkiem radās problēmas atmaksāt kredītus. Kavētās summas nav lielas, cilvēki cenšas, nāk un maksā. Mēs runājam, vienojamies. Mums jau ir arī jāsaprot tā situācija, jo atlaišanas pabalsti daudziem vēl nav izmaksāti, arī bezdarbnieku pabalsti decembrī vēl nebija,” situāciju skaidro Grava.
Summas, kas izsniegtas kredītos, neesot lielas – trīs, četri līdz pieci tūkstoši. Parasti kredīts ņemts salīdzinoši nelieliem pirkumiem - televizoram, ledusskapim, tādēļ arī summas nav mērāmas desmitos tūkstošu un attiecīgi arī kredīta atmaksas summas nav milzīgas.
Saistības ar noguldītājiem gan, pēc viņa teiktā, patlaban tiekot pildītas punktuāli. Turklāt neviens noguldītājs arī nenākot un neprasot noguldījumu izmaksāt ātrāk. „Viņi jau saprot situāciju. Turklāt viņi zaudētu procentus, ja pieprasītu savu noguldījumu ātrāk, tādēļ arī labāk sagaida termiņa beigas, kad saņems ar visiem procentiem,” uzsver sabiedrības vadītājs.
Aktuālā krājaizdevu sabiedrības bilance nav publiski pieejama, bet dati 2012.gada pārskatā Lursoft datu bāzē rāda, ka Metalurgu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai bija piesaistīti noguldījumi 188 tūkstošu latu (267 tūkstoši eiro) apmērā, bet kredītos izsniegti 232 tūkstoši latu (330 tūkstoši eiro). No tiem kredīti 13 704 latu (19 499 eiro) apmērā atzīti par šaubīgiem.
Pēc Gravas sniegtās informācijas, noguldījumu apjomu krājaizdevu sabiedrība sākusi samazināt jau pērn, kad sapratuši, ka situācija Liepājas metalurgā kļūst problemātiska. Tagad piesaistīto noguldījumu apjoms esot vien 80 tūkstoši latu (113 tūkstoši eiro). Pērn Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vairs neesot piesaistījusi noguldījumus, kā arī neesot izsniegusi jaunus kredītus.
Pagaidām ar noguldītājiem sabiedrība spējot norēķināties saskaņā ar līgumiem. Saziņa ar FKTK notiekot regulāri, jau pērn maijā, kad parādījušies pirmie problēmu iedīgļi, Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība esot konsultējusies ar FKTK, lai uzzinātu, kā vislabāk šādā situācijā rīkoties.
Lai gan krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus un tādējādi krājaizdevu sabiedrību biedri vienlaicīgi ir tās īpašnieki un klienti, tomēr tās maksātnespējas un bankrota gadījumā noguldītājiem pienākas kompensācijas tāpat kā banku noguldītājiem.
„Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā,” norāda FKTK pārstāve. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja šī darbinieku pašu veidotā krājaizdevu sabiedrība nespēs norēķināties ar saviem noguldītājiem, tos izmaksās no garantiju fonda.
Pēc FKTK sniegtās informācijas, Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti vairāk nekā astoņi miljoni eiro.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
