Meteoroloģijas centram var nākties atmaksāt pat 3 miljonus eiro ES struktūrfondu līdzekļu
PIETIEK17.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) pretēji nosacījumiem izmanto par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādāto aparatūru, tādēļ var nākties atmaksāt līdz trīs miljoniem eiro, liecina Pietiekrīcībā nonācis LVĢMC komercdarbības risku analīzes dokuments. Turklāt juridisku nianšu dēļ LVĢMC pārkāpumu dēļ naudu var nākties atmaksāt par nozari atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM).
„Pārkāpumi ir acīmredzami un ir tikai laika jautājums, kad iestāsies atbildība un kādā apmērā tā ietekmēs valsts un kapitālsabiedrības budžetu,” norādīts dokumentā, uzsverot, ka ir pārkāpti valsts garantētie nosacījumi attiecībā uz ES struktūrfondu atbalsta intensitāti.
Saņemot 100% atbalstu, valsts ir garantējusi, ka šie līdzekļi netiks izmantoti komercdarbībā vismaz piecu gadu laikā. Tā kā šis nosacījums netiek ievērots, var nākties atmaksāt visu vai daļu piešķirto ES līdzekļu, un šī summa var sasniegt pat trīs miljonus eiro.
Kā norādīts dokumentā, visa modernākā laboratorijas aparatūra ir iegādāta par struktūrfondu līdzekļiem un līdztekus pamatdarbībai tiek izmantota arī komerciālo paraugu testēšanai. Tiesa, šos procesus dokumentāli esot grūti izsekot, turklāt lielākā daļa aparatūras iegādāta jau pirms pieciem gadiem, tādēļ varētu būt iestājies noilgums.
Tomēr daudz nopietnāki riski ir saistībā ar Vienoto vides informācijas sistēmu (VVIS). Par to, ka šī par ES līdzekļiem izveidotā sistēma tiek izmantota maksas pakalpojumu sniegšanai, var pārliecināties LVĢMC mājas lapā pēc publiski pieejamā maksas pakalpojumu cenrāža, bet to, cik lieli ienākumi gūti, izmantojot šo sistēmu, secināt no kapitālsabiedrības gada publiskā pārskata, bet detalizēti – pēc noslēgtajiem līgumiem, norādīts risku analīzē, piebilstot, ka process dokumentāli ir viegli izsekojams - ir pieejami grāmatvedības un inventāra uzskaites dokumenti, pēc tiem var konstatēt, ka visa iegādātā aparatūra un programmatūra fiziski ir uzstādīta LVĢMC un tiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai.
Tomēr formāli VVIS ir Valsts vides dienesta (VVD) īpašums, bet LVĢMC nodots lietošanā. Līdz ar to LVĢMC un tās amatpersonām juridiski var arī nebūt jāuzņemas atbildība par tās izmantošanu neatļautiem mērķiem, bet par nodarītajiem zaudējumiem var nākties atbildēt VARAM.
Taču aizliegums turpmāk izmantot VVIS komercdarbībā var radīt ļoti nopietnus zaudējumus LVĢMC, paralizējot spēju sniegt lielāko daļu maksas pakalpojumu, jo ir gandrīz neiespējami sadalīt informācijas sniegšanas portālu divās daļās, no kura viena apkalpotu valsts pasūtījumu, bet otra - komerciālo sadaļu, turklāt tas var prasīt prāvus finanšu ieguldījumus, jo var līdzināties jaunas sistēmas izstrādei. Turklāt arī no tehniskā viedokļa tas nav risinājums, jo portāls balstās uz vieniem un tiem pašiem datu resursiem, kas tiek apstrādāti ar vieniem un tiem pašiem rīkiem, kas iegādāti šī ES finansētā projekta ietvaros, norādīts dokumentā.
Tā kā ES finansētā projekta mērķis bija padarīt vides informāciju pieejamu sabiedrībai, tai būtu bez maksas jābūt pieejamai internetā, taču ir noticis pretējais: šo piekļuves rīku – portālu LVĢMC ir faktiski monopolizējis un piekļuvi primārajiem vides datiem ir definējis kā maksas pakalpojumu, kaut arī lielākā daļa potenciālo lietotāju paši var sagatavot vajadzīgo statistiku, ko LVĢMC par maksu piedāvā kā meteoroloģisko un klimatisko informāciju.
„Ja šis fakts viegli saprotamā veidā tiks publiskots, pastāv risks, ka LVĢMC par piekļuvi šīs grupas vides informācijai vairs maksu iekasēt nevarēs,” norādīts komercrisku analīzē.
Tāpat draudus LVĢMC komercdarbībai rada nespēja vienoties par līgumcenu ar Latvijas Gaisa satiksmi (LGS) par aviācijas meteoroloģiskās informācijas nodrošināšanu. Tā kā LGS ir pieņēmusi lēmumu veidot savu autonomu aviācijas meteoroloģiskā nodrošinājuma sistēmu un sistēmas izstrādei ir pieaicināts bijušais LVĢMC vadītājs Andris Leitass, šis, pēc komercrisku analīzes veicēju domām, ir reāls riska faktors pazaudēt lielāko komercklientu, jo, ņemot vērā Leitasa zināšanu kapacitāti un starptautisko pieredzi, nav šaubu, ka sistēma tiks izstrādāta un ieviesta.
Turklāt, ja tiks aizliegts VVIS izmantot komercdarbībā, ņemot vērā, ka aviācijas prognožu veidošanai tiek izmantota tieši šī sistēma, ir reāls risks, ka LVĢMC aviācijai vairs savus pakalpojumus nevarēs sniegt.
Kā Pietiek jau ziņoja, VARAM nolēmusi veikt pārbaudi, lai pārliecinātos, vai par ES finansējumu iegādātie pamatlīdzekļi netiek izmantoti komercpakalpojumu sniegšanai. Ja šāds pārkāpums atklātos, būtu ne tikai jāatmaksā Eiropas piešķirtie līdzekļi, bet arī draudētu soda sankcijas. VARAM pagaidām nesniedz informāciju, kādi ir pārbaudes rezultāti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
