Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklātā vēstule par Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektores Ainas Stašānes (attēlā) veiktajām nepārdomātajām, ekonomiski nepamatotajām Valsts meža dienesta strukturālajām reformām un plānoto meža uzraudzības sistēmas sagraušanu.

Meži un meža zemes aizņem 53% Latvijas teritorijas. Tas Latviju Eiropas Savienībā ierindo ceturtajā vietā pēc meža platības aiz Somijas, Zviedrijas un Slovēnijas. Ik gadu tiek iegūti 12 milj. kubikmetru koksnes. Valsts meža dienests ir kompetentā iestāde, kas atbildīga par Regulas (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, piemērošanu un kontroles veikšanu. VMD amatpersonas nodrošina to, ka koksne ir iegūta likumīgi un tās izcelsme ir zināma.

Zemkopības ministrijas sagatavotajā ziņojumā par meža nozīmi ir teikts: “Latvijas pašreizējā mežu vērtība ar 4,58% diskonta likmi, saglabājoties pašreizējai īpašnieku uzvedībai un galvenās cirtes aprēķina metodikai, ir 5,668 miljardi eiro. Pēc Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” prognozēm, pieņemot, ka nākotnē meža īpašnieku uzvedība radikāli nemainīsies un saglabāsies esošās meža politikas nostādnes, Latvijas meža kapitāla vērtība tuvākajā simtgadē nemazināsies.”

VMD kā zemkopības ministra padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde īsteno meža apsaimniekošanas un izmantošanas reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību, medību uzraudzību un meža ugunsapsardzību un ugunsdzēsību visos mežos saskaņā ar Meža likumā, Medību likumā un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā noteikto regulējumu, tādējādi nodrošinot Latvijas Meža politikā noteikto mērķu sasniegšanu.

No 2020.gada 29.jūlija saskaņā ar zemkopības ministra K.Gerharda rīkojumu VMD ģenerāldirektora pienākumus pilda A.Stašāne. A.Stašānes iecelšana amatā bez atklāta konkursa rīkošanas, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu ir apšaubāma, jo 2020.gada 24.jūlija Zemkopības ministrijas ministra K.Gerharda rīkojumā par A.Stašānes pārcelšanu nav norādīta motivācija pārcelšanas pieļaujamībai un lietderībai.

06.07.2020., vēl iepriekšējā ģenerāldirektora - A.Krēsliņa - darbības laikā (amatu atstāja 10.07.2020.) ministrs apstiprināja jaunu VMD ģenerāldirektora amata aprakstu, kurā bija izņemtas šādas prasības amata pretendentam - augstākā mežsaimnieciskā izglītība, vismaz 5 gadu pieredze mežsaimniecībā un B kategorijas autovadītāja tiesības, kas ir ļoti būtiskas specifiskas profesionālas iestādes vadīšanai. Šādā apzinātā rīcībā, pielāgojot amata aprakstu konkrētai personai, ar kuru iepriekš bijušas darba attiecības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, zemkopības ministra K.Gerharda darbībā ir saskatāms interešu konflikts un “tirgošanās” ar amatiem.

Mēs, VMD nodarbinātie, ceļam trauksmi par VMD ģenerāldirektores A. Stašānes faktiskajām darbībām, kas būtiski ietekmē spēju veikt amatpersonām noteiktos pienākumus, grauj VMD tēlu, reputāciju un pats nozīmīgākais apstāklis - pakļauj riskam meža apsaimniekošanas un izmantošanas, un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, meža ugunsapsardzības īstenošanu, lai tiktu nodrošināta meža un meža nozares ilgtspējīga attīstība.

2022.gadā VMD ir plānotas būtiskas izmaiņas iestādes struktūrā un darba organizācijā, paredzot likvidēt 10 reģionālās struktūrvienības - virsmežniecības un koncentrējot vadības funkciju tikai Rīgā.

Likvidējot teritoriālās struktūrvienības reģionos, tiks likvidētas darbavietas augsti kvalificētiem darbiniekiem, savas jomas profesionāļiem, un tas ir pretrunā ar reģionālās attīstības mērķi - veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Mūsuprāt, nepieciešamas tādas strukturālas reformas, kur vairāk pienākumu un atbildības tiktu uzticēts struktūrvienībām reģionos, līdz ar to motivējot arī jauniešu vēlmi atgriezties uz dzīvi savos reģionos, nevis pārcelties uz Rīgu.

VMD ģenerāldirektora komunikācija ar VMD darbiniekiem ir vāja, jo nav sniegta informācija par to, kādi būs ieguvumi sabiedrībai, kāds ir ekonomiskais pamatojums strukturālo reformu ieviešanai un cik liela būs finanšu līdzekļu ekonomija, kā arī, kur paredzēts tos izmantot.

Mums pieejamā informācija nesniedz pārliecību par to, ka VMD ģenerāldirektores pieņemtie lēmumi sniegs uzlabojumus VMD darbā, tieši otrādi - radīs haosu un pasliktinās uzraudzības darba kvalitāti, it sevišķi apdraudēs meža ugunsapsardzības funkcijas izpildi. Reformas tiek plānotas tikai un vienīgi uz klientu, sadarbības partneru, darbinieku aptaujās iegūto informāciju. Izmaiņu ieviešanai iztrūkstošs ir neatkarīgs vērtējums un ekonomiskais pamatojums, kas norāda uz vadības pieņemto lēmumu augstu subjektivitātes risku.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmito daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju. VMD kompetencē esošās funkcijas un uzdevumi nav mainījušies. Ievērojami ir progresējuši IT risinājumi un attīstījusies to izmantošana VMD darbību nodrošināšanā, kas, protams, ievieš pozitīvas izmaiņas pakalpojumu nodrošināšanā VMD klientiem un VMD iekšējos procesos.

VMD ģenerāldirektoram nav iepriekšējas darba pieredzes lielas iestādes vadīšanā, nav profesionālo zināšanu mežsaimniecībā, kas izpaužas ikdienas darbā kā nespēja uzņemties atbildību un pieņemt stratēģiskus lēmumus attiecībā uz meža uzraudzības un apsardzības stāvokļa Latvijā nepasliktināšanu un iekšējo procesu efektivizēšanu. Neatkarīga eksperta funkciju audits un izvērtējums nav veikts, kas būtu pamats strukturālo izmaiņu veikšanai. Vadības komunikācija ir vienpusēja un šauri segmentēta, neieklausoties ne tikai meža nozares speciālistu viedokļos, bet arī VMD strādājošo profesionāļu viedokļos.

Šobrīd A.Stašāne pieļauj savu uzskatu nekritisku virzīšanu plašākai sabiedrībai un būtiskā iestādes reorganizācijā, tādējādi pieļaujot iespēju radīt nozarē haotiskus procesus nākotnē. Realizējot reformu, ir paredzams, ka pieaugs augstākā un vidējā līmeņa vadītāju skaits VMD un attiecīgi, iespējams, palielināsies finanšu resursu izmantošana salīdzinājumā ar esošo struktūru.

Pārmaiņas ir plānotas iestādes esošo finanšu līdzekļu ietvaros. Pastāv augsts risks, ka, pieaugot administratīvajam aparātam un samazinot mežā strādājošo speciālistu skaitu, pietiekamā apjomā netiks nodrošināta meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzība reģionos, tai skaitā dabas aizsardzības prasību uzraudzība, kā arī būtiskākais - meža ugunsapsardzības funkcijas kvalitatīva izpilde.

Meža ugunsapsardzība ir valsts civilās aizsardzības sastāvdaļa un nav pieļaujama VMD cilvēkresursu kapacitātes samazināšana reģionos, lai nepasliktinātu esošo situāciju, t.i., nepalielinātos izdegušo platību apjoms un meža videi nodarīto zaudējumu apjoms, tādējādi nesamazinātu meža kapitālvērtību. Cilvēkresursu piesaiste konkrētai teritorijai, meža, tai skaitā meža ugunsapsardzības infrastruktūras pārzināšana, mežsaimnieciskās zināšanas, tehniskie resursi un pagaidām vēl ievērojamais mežziņu skaits VMD ir tie galvenie aspekti, kas nodrošina ugunsgrēku sekmīgu atklāšanu, ierobežošanu un likvidāciju. Nenodrošinot līdzšinējā apjomā nepieciešamo cilvēkresursu apjomu ugunsnedrošajā periodā, ir apdraudēta sabiedrības drošība un vide.

Plānotajās strukturālajās reformās ir paredzēts atbrīvot mežziņus no meža ugunsapsardzības funkcijas veikšanas un šo darbu nodrošināt tikai ar ārštata sezonas darbiniekiem (turklāt pat nepalielinot to skaitu). Kā zināms, vislielākais darba apjoms meža ugunsapsardzības jomā ugunsnedrošajā laika periodā gulstas tieši uz mežziņu un virsmežniecības centrālo administrāciju darbinieku pleciem, kuri meklē ugunsgrēka vietu, lielāka ugunsgrēka gadījumā, slikti piebraucamās vietās to operatīvi ierobežo un vairāku dienu garumā piedalās to pilnīgā likvidācijā un bez tam vēl vairākas nedēļas veic izdegušās platības periodisku apsekošanu, lai nepieļautu ugunsgrēka atjaunošanos. Meža ugunsgrēka dzēšana nav mājas vai būves dzēšana, kura var nodegt līdz pamatiem, bet meža ugunsgrēka savlaicīga neierobežošana tā platību palielina ģeometriskā progresijā.

Meža ugunsapsardzības funkcijas veikšanu jau vairākkārtīgi ir bijis nolemts nodot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (turpmāk - VUGD), bet pagaidām nepietiekošā finansējuma dēļ šīs funkcijas nodošana VUGD ir atlikta, bez tam ir panākta savstarpēja VUGD un VMD amatpersonu vienošanās tuvāko 3-5 gadu periodā veikt pētījumu (turpmāk - pilotprojekts), lai izvērtētu, kā turpmāk lietderīgāk un efektīvāk būtu organizējama meža ugunsapsardzības funkcijas realizācija. Uzskatām, ka būtiskas strukturālas reformas nedrīkst veikt, kamēr nav izlemts par to, kura no iestādēm (VUGD vai VMD) pildīs meža ugunsapsardzības funkcijas realizāciju.

Iestādes vadītājs ir atbildīgs par visiem lēmumiem savā iestādē, bet, tā kā viņu darbība ir būvēta uz lielu korupcijas risku, kas ir lēmumu pieņemšanas kvalitāte, ātrums un leģitimitāte, tas rada šaubas par VMD darbību nākotnē un ilgtspējīgu attīstību. VMD ģenerāldirektore A.Stašāne vairākkārtīgi gan VMD nodarbinātajiem, gan sabiedrībai ir paudusi, ka VMD strukturālās reformas ir nepieciešamas, lai novērstu augsto korupcijas risku VMD, kaut gan VMD neviens darbinieks nav sodīts, vai pret kādu no tiem nav uzsākta kriminālā tiesvedība par koruptīvām darbībām.

Tai pašā laikā VMD ģenerāldirektore A.Stašāne ir uzticējusi veidot VMD attīstības plānus savai bijušajai priekšniecei Valsts vides dienestā Ingai Koļegovai, kura ir krimināli sodīta par darbībām, kas no krimināllikuma viedokļa ir traktējamas kā koruptīvas, turklāt bez jebkādas izpratnes par mežsaimniecības nozari.

Nav saprotams, kādas prasības un kompetences ir nepieciešamas I.Koļegovas amata pildītājam, kādi darbinieki ir pakļauti šim amatam. I.Koļegova faktiski piedalās VMD darbinieku vadīšanā, dod tiem uzdevumus, norādījumus un izvirza sasniedzamos mērķus, un darbiniekiem par darba uzdevumu izpildi ir jāatskaitās nevis VMD ģenerāldirektoram, bet tieši I.Koļegovai. Darba samaksa bruto I. Koļegovai noteikta ap 1900 EUR mēnesī, kas ir neadekvāti liela, salīdzinot ar citiem VMD vadošajiem darbiniekiem.

Valsts kanceleja pēdējā gados lepojas ar sasniegto iestāžu vadītāju atlasē konkursa kārtībā, tomēr līdztekus likums pieļauj pārcelšanu amatā, kas neizslēdz koruptīvas darbības vai politiskās ietekmes pārdali. Ne ZM ministra K.Gerharda darbības, kuram būtu jānodrošina pakļautības iestādēs korupcijas risku novēršana, ne A.Stašānes stāšanās VMD ģenerāldirektora amatā bez konkursa un amata apraksta prasību maiņa, izslēdzot no tā būtiskus kritērijus, lai sekmīgi pildītu vadības funkcijas, kā arī darba līguma noslēgšana ar bijušo priekšnieci Valsts vides dienestā - I.  Koļegovu, kuras reputācija būtiski kaitē ne tikai VMD publiskajam tēlam, bet valsts pārvaldei kopumā, neliecina par Valsts kancelejas veicināto iestāžu vadītāju atlases caurspīdīgumu un atklātību sabiedrībai.

Noslēgumā vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka nepārdomātās VMD strukturālās reformas (kas VMD darbinieku ieskatā ir absurdas un haotiskas) rada šādus riskus VMD uzticēto funkciju izpildē:

1. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzības kapacitātes samazināšanu, kas var palielināt nelikumīgi iegūtas koksnes apjomus valstī, nenodrošinot pietiekamā apjomā koksnes izcelsmes likumības kontroles, tādējādi apdraudot Regulas (ES) Nr. 995/2010 kvalitatīvu izpildi;

2. Nepietiekama meža apsaimniekošanas un izmantošanas uzraudzība pasliktinās dabas aizsardzības prasību ievērošanu un dabas vērtību saglabāšanu mežos;

3. Meža veselības stāvokļa uzraudzībā, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ietekmes (vējgāzes, vējlauzes, plūdi utt.), kuru rezultātā novājinātā mežā izplatās dažādas kokaugu slimības, nenodrošinot meža apsaimniekošanu atbilstošā līmenī, pasliktināsies mežaudžu veselības stāvoklis;

4. Turpmāka mežziņa profesija nebūs prestiža, jo mežzini no kompetenta, vispusīgi attīstīta speciālista tiek plānots padarīt par šauras jomas speciālistu bez lēmuma pieņēmēja tiesībām un kompetencēm;

5. Meža un meža zemju ugunsapsardzības funkcijas sekmīga izpilde ir atkarīga no operatīvas cilvēkresursu piesaistes jebkurā diennakts gaišajā laikā, kuru šobrīd nodrošina VMD 350 mežziņu un vecāko mežziņu atrašanās reģionos un to spēja ar attiecīgu tehnisko nodrošinājumu uzsākt operatīvu ugunsgrēka dzēšanu un ierobežošanu, kā arī papildus vismaz 300 sezonas nodarbinātie, kuri tiek pieņemti darbā ugunsbīstamajā sezonā, Meža ugunsapsardzības funkcijas realizācija ir valsts civilās aizsardzības sastāvdaļa, kas nodrošina sabiedrības un vides drošību. VMD, realizējot meža ugunsapsardzību, visos mežos nodrošina ta kapitalvertības nesamazināšanos.

Lūdzam apturēt sasteigtās VMD strukturālās reformas meža un meža zemju ilgtspējīgas (nenoplicinošas) izmantošanas, meža nozares un sabiedrības attīstības kontekstā, kā arī nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozījumus Valsts meža dienesta likumā un citos VMD darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Novērtē šo rakstu:

181
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...