Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mežs ir...

Viesturs Ķerus
11.04.2018.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Dodu visiem gaismu," sacīja saule. "Visus sasildu," teica saule. "Tāpēc ikviens mani sauc savā vārdā." (No multfilmas "Skudriņa Tipa".) Lai gan šīs rindiņas šķita ļoti atbilstošas, tomēr ar mežu ir otrādi - mēs visi to saucam vienā vārdā, bet katrs ar to saprotam kaut ko citu. Šīs dažādās izpratnes tad arī rada domstarpības par to, kā meži tiek apsaimniekoti.

Iepriekšējā rakstā solīju dažas atbildes uz jautājumu, kas ir mežs. Tomēr, pirms lasāt tālāk, gribu brīdināt: 1) manis piedāvātās atbildes nav juridiski vai zinātniski precīzas definīcijas; 2) esmu atļāvies pieņemt, ka zinu, ko citi domā.

Attaisnojumam jāatzīmē, ka droši vien šā vai tā retais no mums, dzirdot vārdu "mežs", ar to saprot ļoti precīzi definētu jēdzienu, bet attiecībā uz otro punktu, jā, šo gadu laikā esmu runājis par mežu ar tik daudziem un dažādiem cilvēkiem, ka atļaujos uzskatīt, ka lielos vilcienos dažādu grupu skatījumus tiešām saprotu. Jums šķiet, ka kļūdos? Tad vispirms izlasiet manis rakstīto un pēc tam droši komentējiet, kas mežs ir jums!

...koksnes audzētava

Šāds ir mūsdienu Latvijas mežsaimniecības skatījums uz mežu, un šis skatījums nostiprināts arī Meža likumā. Droši vien visspilgtākais apliecinājums tam ir tās reizes, kad uz bažām par Latvijas mežu pārmērīgu izciršanu saņemam atbildi, ka koksnes pieaugums gadā ir 26 miljoni kubikmetru, bet nocirsti tiek vien 14 miljoni kubikmetru, tātad viss ir kārtībā. Pēc šīs pašas pieejas tiek rēķināts kādus zaudējumus nes ekoloģiskie koki vai mirusī koksne.

Meža vērtējums kubikmetros izriet no skatījuma uz mežu kā lauksaimniecības kultūru (jeb, kā reiz teicis LVM "Silava" direktors Jurģis Jansons: "Mežs nav dabas resurss, bet cilvēka radīts produkts.") Meža vietā redzot burkānu lauku, protams, stulbs šķiet sabiedrības satraukums par "lauka" novākšanu un nejēdzīgi šķiet daļu "burkānu" atstāt uz lauka. "Atstāt cūkām", kā reiz tēlaini izteicās Latvijas Kokrūpniecības federācija vēstulē ministru prezidentam.

Lauksaimnieciskais skatījums uz mežu ir arī iemesls tam, kāpēc mežs uz papīra skaitās izcirtumi, kur parasts iedzīvotājs mežu neredz. Lauks paliek lauks, vienalga, vai burkāni tajā tikko iesēti, sasnieguši gatavību vai jau novākti. Kā reiz norādījis AS "Latvijas valsts meži" vadītājs Roberts Strīpnieks "meža resurss ir zeme", un, kas nu tev saražos vairāk koksnes kubikmetru, to tu tajā zemē audzē.

...parks

Tā uz mežu skatās vidējais Latvijas iedzīvotājs, kam nav kādas specifiskas intereses par mežu. Mežs ir vieta, kur atpūsties dabā, pastaigāties, sportot, paklausīties putnu dziesmas. Vienīgi sēņošanas un ogošanas iespējas ir tās, kas mežu atšķir no parka.

Cilvēkam mežā vajag ceļus un taciņas. Viņam vajag, lai mežs būtu skaists un drošs. Cilvēkam, kas mežā pastaigājas, nav būtiski, vai mežā augošie koki ir Latvijas vietējās vai svešzemju sugas, un mežā esošie koksnes kubikmetri viņu interesē vēl mazāk. Taču svarīgi ir, lai mežā ir koki. Tāpēc vidējais Latvijas iedzīvotājs nepieņems domu, ka izcirtums ir mežs (tāpat kā nevienam neiestāstīs, ka celmi gar ceļu joprojām ir aleja). Kailcirte nozīmē meža iznīcināšanu.

Taču gandrīz tikpat ļoti kā kailcirtes vidējam Latvijas iedzīvotājam nepatīk redzēt mežā beigtus kokus, it īpaši, ja tie krustām šķērsām sakrituši tur, kur viņš grib iet. Ja kailcirtes ir meža iznīcināšana, tad kritušu koku atstāšana liecina par to, ka mežu neviens nekopj.

...dārzs

Tā mežu redz vecie mežkopji un arī daļa meža īpašnieku (dažus tādus pazīstu personīgi). Savā ziņā līdzīgs viedoklim par mežu kā parku, taču šajā gadījumā mežkopis vai meža īpašnieks pats ir "dārznieks", t.i., nevis vienkārši "patērē" mežu, bet veido to.

Un kāds gan ir tradicionāls latvieša dārzs? Tajā savijas praktiskais ar estētisko, un arī dabai tajā zināma vieta ir atvēlēta (kamēr tas neapdraud abus pirmos aspektus). Tādā dārzā noteikti būs iespējas iegūt ražu (āboli, ogas, dārzeņi). Protams, daļa koku ar laiku kļūs par malku, ja dārzā vairs neiederēsies vai nokaltīs. Taču parasti vēl būtiskāka būs estētiskā puse - nopļauts mauriņš, skaistas puķu dobes, kārtīgi celiņi un, jā, noteikti arī kāds putnu būrītis un ziemā - barotava.

Lai gan dārzs dod materiālu labumu, tā pārrēķināšana naudā nekad nekļūs par galveno vērtības mēru. Šeit vietā klasiskais citāts no "Indrāniem": "Naudas vajadzība! Kam nav naudas vajadzīgs! Vai man tās nevajadzēja! Vai es nekā nezināju par oša krēsliem un ozola galdiem! Bet es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi." Ja nepatīk "Indrāni", var palasīt nesen publicēto Gunāra Skribas viedokli par mežu apsaimniekošanu vai manu stāstu par sarunām ar Jāni Poču.

Ja tu uz mežu skaties kā uz dārzu, protams, mērens stulbums tev šķitīs tas, ka atnāk kāds gudrinieks un saka: "Šo nokritušo koku atstāj tepat, lai sēnēm ir kur augt! Šo grāvīti aiztaisīsim ciet, lai izveidojas tāda jauka slīkšņa. Bet šajā dārza stūrī turpmāk tu vairs nedrīksti darīt neko - te augs nezāles un krūmi un dzīvos retais un aizsargājamais ķauķis."

Taču tad, kad atnāks kāds cits un pateiks, ka tavs dārzs tiks noplēsts un uzarts, lai varētu ietaisīt biešu lauku, jo no bietēm būs lielāka peļņa, ķauķu mīļotājs tev sāks šķist relatīvi saprātīgs cilvēks. Un šeit viena būtiska atšķirība starp vecajiem mežkopjiem un pašreizējiem meža īpašniekiem - meža īpašniekus biedē tikai "ķauķu mīļotāji", bet viņu kopto "dārzu" par biešu lauku neviens ar varu pārvērst nevar. Taču mežkopjiem, kas savulaik stādījuši un kopuši valsts mežus, tagad atliek tikai noskatīties, kā "jaunais Indrāns" izrīkojas ar viņu mūža darbu.

...mājas

Un tā mežu redz ekologi (no grieķu valodas: oikos - māja) un citi dabas aizsardzības speciālisti. Mūsu acīs mežs pirmkārt ir vieta, kur mīt dažādas dzīvas radības. Pirmkārt, koki, kas ir galvenie, kas mežu padara par mežu. Bet ne tikai koki! Koku veidotajā vidē sev mājvietu rod plašs būtņu spektrs - no augsnes mikroorganismiem līdz lāčiem un aļņiem. Vēlamā meža etalons ir dabisks mežs - tāds mežs, kur noteicošā loma ir dabas procesiem, nevis cilvēka saimnieciskajai darbībai.

Dabiskā mežā koki var augt līdz dabiskam mūža galam, tā izaugot lieli un resni. Tik resni, ka to zari var noturēt lielu putnu ligzdas. Bet pēc koka bojāejas tas kļūst par mājvietu veselam lērumam dažādu citu dzīvu radību (sēnēm, augiem, kukaiņiem, putniem...) un vienu no atslēgas elementiem meža ekosistēmā. Mežā, kur cilvēks dabiskajos procesos nejaucas, mirušu koku ir daudz.

Dabiskā mežā aug dažādu sugu un dažādu vecumu koki (protams, ar izņēmumiem, kā jau tas dabā raksturīgi). Zem lielajiem kokiem aug mazāki kociņi un krūmi, t.i., paauga un pamežs.

Īsāk sakot - dabisks mežs ir daudzveidīgs. Katrs no šiem daudzveidības elementiem ir viena istabiņa kopējā mājā, un jo vairāk šādu istabiņu, jo vairāk dažādu radījumu mežā var apmesties. Mēs noskurināmies nepatikā, dzirdot frāzi "sakopts mežs", jo parasti tas nozīmē, ka no meža ir aizvākta kāda istabiņa, kam tajā dabiski vajadzēja būt. Visvērienīgākais aizvākums, ja runājam par mežsaimniecisko darbību, protams, ir kailcirte. Neviens dabisks traucējums (varbūt izņemot vulkāna izvirdumu, kas gan pēdējos gados Latvijai nav raksturīgi) neatstāj sekas uz meža ekosistēmu, kas līdzinātos kailcirtes ietekmei.

Taču ne gluži vienmēr vairāk nozīmē labāk, jo, piemēram, tā sauktās invazīvās sugas mežā no dabas aizsardzības viedokļa nav vēlamas. Atgādinu, ka etalons ir dabisks mežs un līdz ar to - tajā dabiski sastopamās sugu sabiedrības.

Diemžēl īsti dabisku mežu Latvijā faktiski nav, tāpēc dabas aizsardzības speciālisti atzinīgi skatās uz katru mēģinājumu mežus kaut nedaudz pietuvināt šim vēlamajam stāvoklim - vismaz daļā meža saglabāt pamežu, izvairīties no kailcirtēm, saglabāt mežā mirušos kokus utt. un, protams, daļu mežu atstāt pavisam neskartu.

Un visā šajā stāstā vajadzētu kādu viedo, kas visas cilvēku grupas ar dažādajiem skatījumiem apsēdinātu pie viena galda un mierīgā balsī teiktu: "Taisnība ir jums visiem - mežs ir tas viss kopā! Jums visiem ir tiesības saņemt no meža to, ko jūs vēlaties, jo Latvijas mežs ir mūsu visu kopīgā bagātība. Mums tikai jāatrod ceļš, kā stiprināt tās vietas, kur jūsu vēlmes sakrīt, un meklēt kompromisus jautājumos, kur tās atšķiras."

Teorētiski šim viedajam vajadzētu būt Zemkopības ministrijai... Bet ko gan var gribēt no ministrijas, kam jau nosaukumā ielikts skatījums uz mežu kā burkānu lauku?

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

38
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...