Mežviets: informācijas publiskošana par "Sparāna brigādi" var kaitēt valsts drošības interesēm
PIETIEK20.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets nenoliedz ne tā sauktās "Sparāna brigādes" - virknes amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un bijušo kolēģu, kuru darbība pēdējos gados radījusi iespaidu par organizētu grupu, kas, iespējams, izmantojot tās pārstāvju dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, iesaistījusies apšaubāmās, varbūt arī noziedzīgās darbībās - pastāvēšanu, ne arī to, ka šajā grupā varētu būt arī augsta Drošības policijas amatpersona. Taču šādas informācijas publiskošana, kā oficiāli apliecina Drošības policijas priekšnieks, "var kaitēt valsts drošības interesēm".
Pirms divām nedēļām Pietiek publicēja interviju, kurā portāla sarunas biedrs (viņa identitāti neatklājām) kā piederīgus "Sparāna brigādei" līdz ar pašu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu un nu jau bijušo lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu, kurš tagad iekārtojies Aigara Kalvīša vadītajā Latvijas gāzē, pieminēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pretkorupcijas daļas priekšnieku Ivaru Rulleru.
Tāpat intervētais saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminēja Drošības policijas biroja vadītāju Ruslanu Ņikiforovu, Ināru Kalnaču no Valsts policijas un Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieku Armandu Ādamsonu, kā arī nu jau bijušo prokuroru, tagadējo miljonāra Vasilija Meļņika drošībnieku Andi Mežsargu.
Pēcāk kļuva zināms, ka pēc Lazdiņa aiziešanas piespiedu kārtā no lidostas Rīga tajā Aviācijas drošības nodaļas priekšnieka vietnieces amatā palikusi jau pieminētā Rullera dzīvesbiedre Sindija Nemiro-Rullere.
Saistībā ar šo interviju Drošības policijas priekšniekam Mežvietam tika nosūtīti jautājumi saistībā ar tajā minēto, tostarp - "Vai Drošības policijas vadība ir sankcionējusi minētā darbinieka ciešus kontaktus ar katru no šīm personām - Aigaru Sparānu, Ivaru Rulleru, Armandu Adamsonu, Raimondu Lazdiņu, Ināru Kalnaču? Ja jā, ar kādu pamatojumu?".
Pēc trīs nedēļu ilgām pārdomām Mežviets ir sniedzis atbildi, no kuras izriet, ka Drošības policijas vadība nemēģina noliegt ne "Sparāna brigādes" eksistenci, ne saistībā ar šo grupējumu minēto personu savstarpējus kontaktus, ne arī Drošības policijas darbinieka Ņikiforova saistību ar šo grupu.
Tā vietā Mežviets skaidro, ka, "izvērtējot pieprasītās informācijas raksturu, Drošības policija secina, ka prasītās informācijas sniegšana var kaitēt valsts drošības interesēm, tāpēc nevar sniegt atbildi uz uzdotajiem jautājumiem.
Drošības policija oficiālajā atbildē sīkāk nepaskaidro, kāds tieši sakars saistībā ar "Sparāna brigādi" minētu personu savstarpējiem kontaktiem ir ar valsts drošības interesēm, taču netieši norada, ka šie kontakti un kopējās darbības varētu būt arī citu augstu amatpersonu sankcionētas.
"Par pieeju Drošības policijas rīcībā esošajai informācijai var lemt vai kontroli pār to var veikt vienīgi ierobežots loks jeb noteiktas amatpersonas, kurām likums nosaka tādus pašus informācijas aizsargāšanas pienākumus, kā valsts drošības iestādes darbiniekiem," vēstulē norāda Mežviets.
"Konkrētajā gadījumā pieprasītās informācijas konteksts un tās nenodalāmība nepieļauj šādas informācijas sniegšanu, lai netiktu apdraudēta klasificētās informācijas pamatota slepenība un tādējādi valsts drošības intereses kopumā," vēl piebilst Mežviets.
Par informāciju, kuras izpaušana var kaitēt valsts interesēm, Mežviets nosauc par saistībā ar "Sparāna brigādi" minētā Drošības policijas darbinieka Ņikiforova ieņemamo amatu šajā iestādē.
Interesanti, ka vēl pirms trim gadiem, 2012.gada 25.septembrī, kad Ņikiforovs tika deleģēts piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, Drošības policija atklāja, ka viņa amats Drošības policijā ir biroja priekšnieks. Kāpēc trīs gadus vēlāk ar "Sparāna brigādi" saistītas personas amats ir kļuvis par valsts drošības jautājumu, Mežviets neatklāj.
Vēl joprojām ir spēkā Pietiek aicinājums lasītājiem: "Ja Jums ir gadījies savā uzņēmējdarbībā vai attiecībās ar likumu saskarties ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pastāstiet par to arī mums jebkādā Jums ērtā veidā - un Jūsu informācija noteikti neies zudumā. Protams, garantējam arī pilnīgu konfidencialitāti."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
