MIDD darbinieki esot zvērējuši neatklāt arī to, kas var būt aizskarošs Latvijas izlūkam
L. Lapsa16.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Militārās izlūkošanas dienesta darbinieki (MIDD) zvērējuši bez īpaša pilnvarojuma nevienam pašam neatklāt, kas ir tās lietas, kas viņus aizskar un izaicina, savukārt dienesta priekšnieks Indulis Krēķis nevienam – tostarp pats sev – šādu pilnvarojumu nav gatavs izsniegt. Tas izriet no MIDD priekšnieka pienākumu izpildītāja M. Rozīša oficiālā skaidrojuma.
Kā Pietiek jau informēja, aprīļa sākumā kļuva zināms, ka MIDD darbinieks Maigurs Strīķis, kurš plašāk zināms kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes dzīvesbiedrs, 2001. gada maijā dzīvokli Rīgā, Kurzemes prospektā iegādājies par cenu, kura ir bijusi būtiski mazāka par reālajām tirgus cenām attiecīgajā laika periodā, tādējādi radot aizdomas par fiktīvas cenas uzrādīšanu un valsts krāpšanu.
Uz jautājumu, vai MIDD gatavojas veikt kādu pārbaudi šajā sakarā, lūgt veikt šādu pārbaudi kādai citai valsts institūcijai, vai arī MIDD šādi fakti tās darbinieku biogrāfijās nešķiet būtiski, Krēķis atbildi nesniedza, to pamatojot ar to, ka šī iesnieguma saturs ir „klaji aizskarošs un izaicinošs”, līdz ar ko viņam saskaņā ar Iesniegumu likumu esot tiesības uz to neatbildēt.
Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Artis Pabriks faktiski atzina, ka šādi jautājumi patiešām varētu būt aizskaroši un izaicinoši, saistībā ar šo prettiesisko atteikumu administratīvajā rajona tiesā tika sākta administratīvā lietvedība. Tikmēr Pietiek vērsās pie Krēķa, pieprasot paskaidrot, vai viņa vadītajā iestādē ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var izaicināt vai aizskart MIDD darbiniekus, bet, ja ne, tad pēc kādiem kritērijiem dienesta darbinieki vispār nosaka, kādos gadījumos viņi tiek aizskarti vai/un izaicināti.
Krēķis nevēlējās atbildēt arī uz šiem jautājumiem, taču šoreiz tika atrasts cits formulējums - dienests nu atsaucās uz Valsts drošības iestāžu 17. pantu, kas nosaka, ka „valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju”.
Saistībā ar šo aizliegumu valsts drošības iestāžu darbinieki dod arī speciālu zvērestu, un līdz ar to no MIDD atbildes izrietēja – informācija par to, kas tieši var aizskart vai izaicināt Latvijas militāro izlūku un drošības speciālistu, MIDD tiek uzskatīta par ziņām, kas dienesta darbiniekiem „kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu”.
Pašlaik Pietiek jau ir vērsies pie Pabrika, kura pārraudzībā formāli skaitās MIDD, pieprasot sniegt viņa nostāju par MIDD nevēlēšanos pildīt Iesniegumu likuma normas. Savukārt pašam Krēķim ir nosūtīti jauni jautājumi saistībā ar šo pašu tēmu:
„1) vai Jūsu vadītās iestādes darbiniekiem konstatējums, ka viņi tiek aizskarti vai/un izaicināti, ir informācija, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu?
2) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, vai Jūsu vadītajā iestādē ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var izaicināt Jūsu vadītās iestādes darbiniekus?
3) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, vai Jūsu vadītajā iestādē ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var aizskart Jūsu vadītās iestādes darbiniekus?
4) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, ja jā, kad šādi kritēriji ir izstrādāti un apstiprināti, kāds ir to lietvedības numurs un nosaukums?
5) kādu iemeslu dēļ Jūs kā minētās iestādes vadītājs neesat devis atļauju ne sev, ne minētajam M. Rozītim sniegt atbildi uz jautājumu, ja nē, pēc kādiem kritērijiem Jūsu vadītās iestādes darbinieki nosaka, kādos gadījumos viņi tiek aizskarti vai/un izaicināti?”
Pagaidām nav zināms, kādu ieganstu, lai neatbildētu uz šiem jautājumiem, šoreiz būs izdomājis MIDD priekšnieks.
Kā Pietiek jau informējis, iepriekš izrādījās, ka par valsts noslēpumu MIDD vadība uzskata arī to, vai dienestā ir izstrādāts savs ētikas kodekss un ko tieši tas paredz.
Attēls no Americans for Constitutional Government Reform
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
