Mihaila Uļmana liecības tiesā: apsūdzība ir pilnībā izdomāta, mākslīgi modelē situāciju un izdara secinājumus, kas ir pretrunā noskaidrotajiem faktiem, veselajam saprātam un loģikai

Man absolūti nav skaidrs, vadoties pēc kādiem jaunatklātiem apstākļiem prokurors pievienoja apsūdzībai it kā manu nepatiku pret Mārtiņu Bunkus saistībā ar viņa iesniegumiem maksātnespējīgā uzņēmuma AIZKO ietvarā, Latvijas Republikas prokuratūrā, Finanšu ministrijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas dienestā un, kā apgalvots apsūdzībā, it kā 2016.gadā tika iesniegti šie iesniegumi, ka akciju sabiedrība Latvijas Pasta banka, SIA Mego, SIA MONO, kā arī es esmu iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Savu vainu uzrādītajā apsūdzībā neatzīstu. Uzskatu, ka izmainītā apsūdzība, kā arī apsūdzība, uz kuras pamata es tiku nodots tiesai, ir absolūti nepamatota un pretrunīga tiem pierādījumiem, kas ir atrodami krimināllietas materiālos un jau pārbaudīti tiesas izmeklēšanas laikā.

Kā jau norādīju, absolūti nav saprotams, uz kādiem lietas materiāliem vai konkrētu personu liecībām, kas pārbaudītas tiesā, pamatojoties, prokurors nonāca pie secinājuma par nepieciešamību mainīt apsūdzību.

Mani kā personu, kam uzrādīta apsūdzība īpaši smaga nozieguma izdarīšanā, pārsteidz prokurora pozīcija. Pat bez īpašām zināšanām jurisprudencē skaidrs, ka prokurors nevis vienkārši izmainīja apsūdzībā dažas rindiņas, kā viņš apgalvo, bet būtiski palielināja apsūdzības apjomu, norādot uz it kā papildu motīviem man inkriminētā nozieguma izdarīšanā.

Tiesa noraidīja lūgumu nopratināt lieciniekus, kurus pieteica mani advokāti. Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka pieteiktajām personām bija zināmi fakti, kas apstiprina to, ka neesmu saistīts ar Mārtiņa Bunkus slepkavību, un jebkāda motīva neesamību šāda nozieguma izdarīšanai.

Uzreiz vēlos paziņot, ka par to, ka Mārtiņš Bunkus rakstīja kādus iesniegumus attiecībā uz norādītajām firmām dažādām institūcijām, man kļuva zināms tikai no krimināllietas materiāliem. Man nebija un nevarēja būt informācija par to, ka M.Bunkus rakstīja kādus iesniegumus, un vēl vairāk es nevarēju zināt par šo iesniegumu saturu. Saistībā ar šiem iesniegumiem man pēc elementāras loģikas un veselā saprāta nevarēja rasties nepatika, jo mani, kā tas ir pilnīgi saprotams, kompetentas iestādes neinformēja par to, ka tās ir saņēmušas šos iesniegumus no M.Bunkus.

Es NEKAD ne rakstiski, ne mutiski neesmu saņēmis informāciju no apsūdzībā norādītajām valsts iestādēm vai citiem avotiem par to, ka attiecībā uz mani ienākuši iesniegumi ar apsūdzībā norādīto saturu. Es NEKAD netiku izsaukts paskaidrojumu sniegšanai saistībā ar šiem iesniegumiem un līdz krimināllietas materiālu saņemšanai par šo faktu man informācijas nebija.

Vēl vairāk, piemēram, attiecībā uz M.Bunkus iesniegumu prokuratūrā vēršu tiesas uzmanību, ka no lietas materiāliem izriet, ka prokuratūra pēc iesnieguma saņemšanas septiņu dienu laikā to pārsūtīja Valsts ieņēmumu dienestam, neveicot nekādu pārbaudi. Tīri pēc loģikas nav saprotams, kādā veidā es varēju zināt par šāda iesnieguma iesniegšanu. No lietas materiāliem tāpat izriet, ka Finanšu ministrija, arī neveicot pārbaudi, pārsūtīja no M.Bunkus saņemto iesniegumu citām instancēm.

Saistībā ar konstatētajiem faktiem rodas retorisks jautājums – kā es varēju zināt par kādiem iesniegumiem, ja mani attiecīgās iestādes neinformēja par saņemtajiem dokumentiem un turklāt par dokumentu saturu, tā nav publiska informācija. Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka iestāde, kas tagad saucas Finanšu izlūkošanas dienests, neveica pārbaudi, vismaz tā var saprast no atbildes M.Bunkus, kas pievienota lietas materiāliem. Nekādas informācijas no Finanšu izlūkošanas dienesta, izejot no vispārzināmiem faktiem, nevarēja būt, es kā persona, pret kuru tika sniegts iesniegums, NEKAD neesmu informēts, ka M.Bunkus vai citas personas sniegušas iesniegumus par to, ka ir liecības, ka es legalizēju noziedzīgā ceļā iegūtu naudu.

Es nekad neesmu bijis saistīts ar prettiesiskām darbībām, visi līdzekļi, kas ir manā rīcībā, ir iegūti likumīgā, legālā ceļā, kas izslēdz vispār kādu nepieciešamību un iespēju legalizēt šos līdzekļus. Kā es jau teicu, par esošajiem M.Bunkus iesniegumiem es uzzināju no lietas materiāliem, no šo iesniegumu iesniegšanas ir pagājuši 8 gadi, neviena no kompetentām iestādēm, kurām tika iesniegti iesniegumi, nav konstatējuši no manas puses vai no apsūdzībā norādītajām juridiskajām personām piedalīšanos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Latvijas Banka man nekad nav ziņojusi par to, ka attiecībā uz mani ienākusi kāda sūdzība vai iesniegums.

Kas attiecas uz kredītiestādi, kurā es, kā norādīts apsūdzībā, biju Bankas Padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlos norādīt, ka Kredītiestāžu likums neuztic Bankas Padomes locekļiem kredītiestādes pārvaldes funkcijas, bet tās kompetencē ir tikai kontroles funkcija un stratēģijas noteikšana, tāpēc absolūti loģiski, ka Padomes sēdēs nevarēja tikt apspriesti jautājumi par kādu dokumentu pieprasījumiem no Regulatora. Turklāt lietā ir pietiekami daudz materiālu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, no kuru satura ir absolūti skaidrs, ka Komisija NEKAD nav informējusi Banku par iesniegumu saņemšanu no M.Bunkus un arī to saturu. Izejot no šī, es pat hipotētiski nevarēju zināt par kādu viņa iesniegumu esamību.

Vēl vairāk, norādītajā periodā saistībā ar izmaiņām likumdošanā notika masveida pārbaudes Latvijas kredītiestādēs, tajā skaitā Latvijas Pasta bankā, par padziļinātu klientu izpēti un ofšoru kontiem, tāpēc vispārējās līnijās man ir zināms, ka pastāvīgi tika pieprasīti dokumenti par dažādām fiziskām un juridiskām personām. Identificēt, kurš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jautājums bija saistīts ar M.Bunkus iesniegumu, ir pilnīgi nereāli.

Kas attiecas uz uzņēmumu MEGO, vēršu tiesas uzmanību, ka es nebiju uzņēmuma valdes loceklis un arī nepiedalījos uzņēmuma pārvaldē, mani NEVIENS neinformēja par kādām vēstulēm, M.Bunkus pieprasījumiem saistībā ar SIA AIZKO. Saskaņā ar Komerclikumu saimnieciskā darbība ir valdes kompetence, es  nepiedalījos ne sadarbības partneru izvēlē, ne līgumu slēgšanā ar citiem uzņēmumiem un turklāt nezināju par tādiem pieprasījumiem, tas vispār ir uzņēmuma juridiskās nodaļas kompetence.

Kas attiecas uz uzņēmumu MONO, man tāpat nav un nebija nekādas informācijas par M.Bunkus iesniegumiem un pretenzijām pret uzņēmuma saimniecisko darbību. 

Tā kā man nebija nekādas informācijas, kā es jau norādīju par M.Bunkus iesniegumiem, nekādas nepatikas, naida vai citu jūtu, kāda subjektīva vērtējuma viņa darbībai man nevarēja rasties. Kā es jau norādīju pirmstiesas izmeklēšanā, es nekad neesmu bijis organizētas grupas sastāvā, nebiju iesaistīts mēģinājumā uzbrukt attiecībā uz maksātnespējas administratoru M.Bunkus kungu, nebiju iesaistīts viņa slepkavības izdarīšanā.

Kas attiecas uz apsūdzībā norādīto, ka man radās nepatika pret maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus saistībā ar viņa veiktajiem profesionālajiem pienākumiem, bet konkrēti uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas lietā, es nekad nebiju pazīstams ar M.Bunkus kungu, neesmu viņu redzējis un neesmu ar viņu runājis. Visus jautājumus, kas radās civiltiesisko attiecību gaitā, piedaloties saimnieciskajā darbībā, es risinu Likuma ietvaros, un man nevarēja būt kādi iemesli šajā situācijā rīkoties citādāk.

Tāpat uzskatu par nepieciešamu paziņot, ka nevienu un nekad neesmu pilnvarojis kontaktēties ar Kasparu Bunkus par jautājumiem, kas saistīti ar SIA Rego Trade maksātnespēju, un vēl vairāk kaut ko nodot caur viņu Mārtiņam Bunkus. Turklāt tam arī nebija nekādas nepieciešamības, kā es jau teicu, visi jautājumi tika risināti civiltiesiskā ceļā. Kategoriski paziņoju, ka es neizteicu nekādus draudus attiecībā uz Mārtiņu Bunkus, man tam nebija nekāda pamata, un es principā neesmu tendēts uz tādu rīcību. Tiesas izmeklēšanas laikā it kā izteikto draudu un komunikācijas mēģinājumu fakti tika pārbaudīti un ne tikai nerada apstiprinājumu, bet bija noraidīti liecinieku liecībās, uz kurām norādīja K.Bunkus.

Es nekad neinformēju A.Babenko par savu it kā nodomu, kas vērsts uz M.Bunkus nogalināšanu, nekad ar viņu nebija sarunu tēmu, kas skartu uzņēmumu Rego Trade, kā arī citiem uzņēmumiem, kas norādīti apsūdzībā saistībā ar M.Bunkus, un, izejot no veselā saprāta, es nevarēju viņu informēt, jo man nebija tāda nodoma. Un, kā jau es norādīju, uz pilnīgu motīva trūkumu izjust nepatiku pret M.Bunkus.

Apsūdzība ir pilnībā izdomāta, apsūdzība mākslīgi modelē situāciju, izdara secinājumus, kas ir pretrunā noskaidrotajiem faktiem, veselajam saprātam un loģikai. It kā man, kā es jau skaidroju, tukšā vietā, bez kāda loģiska iemesla radās nepatika pret cilvēku un es nolēmu viņu nogalināt, pateicu par to Aleksandram Babenko, viņš uzreiz piekrita organizēt slepkavību, apsolīja atbalstu, un, lai to realizētu, samaksāja 300 000 eiro. Vēlos paziņot, ka esmu normāls, līdzsvarots cilvēks ar noturīgu psihi. Bet, vadoties pēc veselā saprāta, šāda rīcība ir absurda un neatbilst elementārai loģikai. Pret šādu apsūdzību vispār nav iespējams aizstāvēties.

A.Babenko grupā ar mani nevarēja piesaistīt nevienu personu M.Bunkus slepkavības organizēšanai. Es neiesaistījos sazvērestībā ar A.Babenko un personu, kā norādīts apsūdzībā, pret kuru kriminālprocess izbeigts saistībā ar viņa nāvi, par M.Bunkus slepkavības organizēšanu, un man nav nekādas saistības ar apsūdzībā norādītajām summām. Nevienai personai ne es personīgi, ne kopā ar A.Babenko neesmu solījis nekādu naudas atlīdzību par M.Bunkus vai citas personas slepkavības organizēšanu.

Par personu, kas apsūdzībā norādīta kā “organizators”, man nekas nav zināms, par personu Viktors Krivošejs nekad neesmu dzirdējis, uzzināju tikai izmeklēšanas laikā. Tālākie apstākļu apraksti apsūdzībā uz mani nekādi neattiecas, tāpēc es nevaru neko liecināt par tiem. Man nekas nav zināms par M.Bunkus slepkavību vietā un laikā, kas norādīts apsūdzībā, vai kādā citā vietā.

Tāpat nekad neesmu ticies ar personām, kas norādītas apsūdzībā uz Lāčplēša un Akas ielas stūra pilsētā Rīga. Man bija pietiekami daudz vietas, kur es varēju tikties un tikos priekš pārrunām, es tomēr esmu normāls, veselīgi domājošs cilvēks, un pēkšņi nolēmu kopā ar A.Babenko publiskā vietā pilsētas centrā vienoties par tikšanos ar slepkavības organizatoru, kurš, pēc apsūdzības versijas, vēl arī publiskā vietā ziņoja par gatavošanās gaitu slepkavībai un tieši ielas vidū stāstīja par detaļām. Un šajā apsūdzības vietā tiek izklāstīti pilnīgi nereāli apstākļi, kuriem nav pierādījumu bāzes.

Liecinieks Citavičus paziņoja, ka it kā redzēja mani norādītajā vietā, lai gan nespēja nosaukt konkrētu datumu. Apgalvoja, ka es biju bez bārdas, tiesas zālē teica, ka “it kā esmu līdzīgs cilvēkam, kuru redzēja šajā krustojumā”, tādā veidā neapgalvoja, ka redzēja tieši mani. Šī liecinieka liecības vispār neiztur kritiku, viņš pastāvīgi putrojās savās liecībās, faktu, ka norādītajā laikā man bija bārda, apstiprina liecinieki un publiska informācija, kā arī mans profils sociālajos tīklos Facebook, fotogrāfijas pasē un citos dokumentos. Es pastāvīgi nēsāju bārdu kopš 2013.gada.

Es kategoriski paziņoju, ka nekad neesmu bijis pirts teritorijā Katlakalnā un vispār šajā pilsētas rajonā. Neesmu turp devies ne ar mikroautobusu, ne citu transportu, ne ar A.Babenko, ne citu personu. Bankas īpašumā tik tiešām ir melnas krāsas mikroautobuss, vispirmām kārtām, tas bija trafarēts no abām pusēm un aizmugures virsbūves daļām ar lieliem burtiem uzrakstītu bankas nosaukumu, ko nepamanīt nav iespējams, ja cilvēks tik tiešām redzēja mikroautobusu. Otrkārt, tas tika izmantots tikai saimnieciskām vajadzībām, un sēdvietas no salona bija izņemtas, kas izslēdz iespēju pārvietoties, atrodoties salonā. Šos faktus var apstiprināt Normunds Korts, kurš ir atbildīgs par bankas transporta izmantošanu.

Attiecībā uz uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, es pilnībā apstiprinu iepriekš sniegtās liecības. Tiešām, laika posmā no 2006.gada 16.janvāra līdz 2007.gada 13.decembrim es biju SIA Rego Trade valdes loceklis, bez manis šajā laika posmā valdes locekļi bija Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne. 2008.gadā attiecībā uz šo uzņēmumu sākās maksātnespējas process. Maksātnespējas procesa laikā par administratoru tika nozīmēts M.Bunkus.

Tik tiešām, maksātnespējas procesa laikā administrators iesniedza vairākus izmeklēšanas iesniegumus attiecīgās tiesībsargājošās instancēs, iesaistot atbildētāja statusā ne tikai mani, bet arī pārējos šī uzņēmuma valdes locekļus. Vēršu uzmanību uz to, ka es norādītajā laika periodā un tagad esmu daudzu uzņēmumu kapitāldaļu īpašnieks. Manas uzņēmējdarbības apmēri ir nozīmīgi un skar dažādas darbības sfēras. Kā ikvienā biznesā, civiltiesiskie strīdi rodas pastāvīgi, ņemot vērā mana biznesa apjomus, šis gadījums nekādā  veidā nebija man būtiskāk kā citi. Administratora uzrādītās civiltiesiskās prasības neradīja jelkādus riskus saimniecisko uzņēmumu, ar kuriem esmu saistīts, darbībai, kā arī nekādā veidā neapgrūtināja mana biznesa vešanu, uzņemto saistību nodrošināšanu un biznesa projektu realizāciju. Tādēļ saistībā ar administratora iesniegtajiem izmeklēšanas iesniegumiem man nevarēja rasties un neradās ne tikai nepatika pret viņu, bet arī nekāda attieksme pret viņu kā tādu.

Vēlreiz atkārtoju – es nekad nebiju pazīstams ar M.Bunkus kungu un neredzēju viņu un ar viņu netikos. Visus jautājumus, kas radās civiltiesisko attiecību gaitā, kas saistīti ar saimniecisko darbību, es risināju tikai likuma ietvaros un šajā situācijā man nebija un nevarēja būt kāds iemesls rīkoties citādi. Turklāt, kā es jau norādīju, man visas pieteiktās prasības bija nebija tik svarīgas, lai es personīgo ar tām nodarbotos. Juridisko nodrošinājumu visai kuģu būvniecībai, kas saistīta ar maksātnespējas procesu, nodrošināja juristi, ar kuriem bija noslēgtas vienošanās, parakstīti līgumi par juridiskās palīdzības sniegšanu vai izdota pilnvara.

Pēc norādītajām administratora prasībām, kas saistītas ar maksātnespēju, strādāja juristi Inga Grahovska, Sergejs Lukašins, Aivars Salmgriezis. Es absolūti nezinu juridiskos aspektus, neorientējos juridiskās niansēs un vēl vairāk – es nepārzinu tiesisko regulējumu un likuma normas. Turklāt es nepārvaldu latviešu valodu, tādēļ mana piedalīšanās civiltiesiskos strīdos aprobežojas ar informāciju, ko saņemu no juristiem, civiltiesisko strīdu detaļās es vispār nekad neiesaistos un neiesaistījos.

Mans pārstāvis zvērināts advokāts Sergejs Lukašins sniedza par šiem apstākļiem liecības, ka viņam bija regulāras nesaskaņas ar M.Bunkus kungu, šīs situācijas un blakus civiltiesisku strīdu dēļ notika sūdzību iesniegšana dažādās instancēs. Tomēr uz mani tas neattiecas, un personīga nepatika man nevarēja rasties. Būdami nopratināti tiesā, liecinieki Vapne un Budovskis pilnībā apstiprināja, ka es nepiedalījos uzņēmumu vadībā, man nebija pieejas kontiem un es nekad neparakstīju nevienu transakciju.

Vēlreiz apliecinu, ka man nebija nekāda motīva pastrādāt apsūdzībā norādītās darbības. Par to, ka Mārtiņa Bunkus kungam bija personīga nepatika pret mani, es uzzināju tikai no lietas materiāliem, lietas materiālos ir piezīmju lapiņa, kurā viņš mani pasludina par savu ienaidnieku. Līdz tam manā rīcībā nebija šādas informācijas, un es pat nenojautu, ka viņa attieksme pret mani iziet ārpus civiltiesisko attiecību rāmjiem un viņš mani personīgi neieredzēja. Tādā veidā nevis es izjutu nepatiku pret M.Bunkus, bet viņš mani neieredzēja. Par to, ka Kaspars Bunkus izjūt pret mani personīgu nepatiku, es vispār uzzināju no liecībām, tai skaitā arī tiesas izmeklēšanā, kad viņš paziņoja, ka es esmu vainīgs pie tā, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadība pārcēla viņu citā amatā. Šis paziņojums ir vienkārši absurds.

Par manas saistības neesamību nozieguma pastrādāšanā, balstoties uz izklāstītajiem faktiem, es norādīju vēl pirmstiesas izmeklēšanā, kas faktiski apstiprina manu alibi. Savukārt, ņemot vērā, ka apsūdzībā netiek norādīti konkrēti laiki un datumi, it kā nezināmā laikā, nezināmā vietā notika kaut kādi notikumi. Izņēmums ir tikai uzbrukuma un slepkavības laiks un vieta. Apsūdzības liecinieki lielākoties atrodas ieslodzījuma vietās, kuri pēkšņi nolēmuši sniegt liecības, nevarēja nosaukt nevienu datumu un nevarēja atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tas liedz man iespēju norādīt, ka es šajā laikā atrados citā vietā. Tāpat uzskatu apsūdzību par nekonkrētu.

Manas darbības nav konkretizētas, man un A.Babenko tiek piedēvētas dažādas rīcības, kuras mēs veicām kopā un vienlaikus, kas arī ir absurds. Lietas materiālos un tiesas izmeklēšanas laikā nav neviena objektīva pierādījuma par manu iesaisti man inkriminētajā noziegumā.

Savai liecībai pievienoju SIA MEGO un AS Latvijas Pasta banka nolikumu, kas ir daļa no manas liecības un apliecina manas liecības daļā par manām pilnvarām. Tāpat advokāta prasība un atbilde SIA MEGO saistībā ar faktiskajiem apstākļiem, kas izklāstīti izmainītajā apsūdzībā. Diemžēl uz advokāta prasību vēl nav saņemta virkne atbilžu, kuras tiesai tiks iesniegtas pēc saņemšanas.

Novērtē šo rakstu: