Iesaki rakstu: 
Uzņēmumam SIA “RLDT”, reģistrācijas numurs 40003895636, notiek tiesvedība ar AS “Biroju Sistēmas”, reģ.Nr. 40103606187, kura valdes loceklis ir Agnis Miķelsons, - viņa dēls ir bēdīgi slavenais zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Agnis Miķelsons laika periodā no 26.08.2013. līdz 17.02.2015. bija valdes loceklis SIA “RLDT” ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Tāpat Agnis Miķelsons, būdams valdes loceklis gan SIA “RLDT”, gan AS “Biroju Sistēmas”, ar atpakaļejošu datumu noslēdza, iespējams, viltoja 11.01.2015. galvojuma līgumu, 12.01.2015. galvojuma līgumu un 13.09.2013. pārjaunojuma līgumu, ko iesniedza Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesā, par ko viņam ir celta apsūdzība krimināllietā Nr. 11816008916, kas pašreiz atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Realizējot savu plānu, Agnis Miķelsons savu parādsaistību nokārtošanai pret AS “Biroju Sistēmas” saņēma no AS “Biroju Sistēmas” 1 600 000 eiro, izmantojot SIA “RLDT”, kas ir cietušā statusā krimināllietā.
Var tikai minēt, ka, iespējams, tieši sakarā ar pārkāpumiem šķīrējtiešnešu pieņemtos lēmumos 24.10.2019. pēc Lursoft datiem, Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesa tika likvidēta.
Jāpiemin, ka Agņa Miķelsona dēls Mārcis Miķelsons šajā Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesā kādreiz strādāja par šķīrējtiesas tiesnesi, un maz ticams, ka izšķirot civiltiesisko strīdu, Miķelsons bija neatkarīgs, objektīvs un taisnīgs.
Turklāt Mārcis Miķelsons tiek apsūdzēts vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, piedaloties fiktīvu līgumu un citu dokumentu noformēšanā, kā arī tīši kavējot tiesas nolēmuma izpildi, veicot nekustamā īpašuma piesavināšanās mēģinājumu, tā ieķīlāšanu par labu apsūdzētās personas faktiskajā kontrolē esošajai sabiedrībai ar mērķi turpmāk panākt tā prettiesisku atsavināšanu, par ko pašlaik notiek tiesvedība krimināllietā Nr. 11816000111.
Tāpat jau likvidētajā Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesā par šķīrējtiesas tiesnesi strādāja Raivo Sjadame, kura skaļākā lieta ir saistība ar kriminālprocesu par viņa kā likvidatora darbībām ar likvidējamo Ogres komercbanku.
SIA “RLDT” vairākus gadus smagi cīnās ar reideru grupējumu, kuri vēlas atņemt SIA “RLDT” vērtīgo īpašumu un finanšu līdzekļus.
Kaut arī Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesa tika likvidēta, šķīrējtiesas lēmumi netika atcelti un joprojām ir spēkā. Sakarā ar viltotiem līgumiem, kas bija iesniegti šķīrējtiesā, SIA “RLDT” tika padarīta par mākslīgu garantu neeksistējošām, izdomātām parādsaistībām.
Lai apturētu mēģinājumus ar Mārča Miķelsona “kabatas” Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesas palīdzību izkrāpt no SIA "RLDT" finanšu līdzekļus, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem, SIA “RLDT” nācās celt vairākas prasības tiesā un vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tai skaitā policijā ar iesniegumiem.
SIA "RLDT" bija cēlusi prasību pret Agni Miķelsonu par 2015.gada 11.janvāra galvojuma līguma un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Izskatot civillietu Nr.C31255116, neskatoties uz Miķelsonu centieniem panākt sev labvēlīgu tiesas lēmumu, pēc ilgas tiesvedības un cīņas, ar augstu ticamības pakāpi, pretojoties Miķelsonu maka biezumam, tiesai izdevās tikt galā un noskaidrot patiesību par Miķelsonu prettiesiskām darbībām, un tieši tiesnese Inta Zaļā civillietā Nr. C31255116 neatbalstīja A. Miķelsona centienus un SIA “RLDT” prasību apmierināja.
Turklāt SIA "RLDT" bija cēlusi prasību (civillieta Nr.C30641516) pret SIA "Biroju sistēmas", kura valdes loceklis ir Agnis Miķelsons un Lielbritānijas kompāniju "Soleks Business LP" par SIA "RLDT" ieskatā viltota 2013.gada 30.septembra pārjaunojuma līguma un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošiem. Šī lieta pašlaik atrodas Senātā, kur lieta nodota izskatīšanai kasācijas kārtībā.
Turklāt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir apmierinājusi SIA "RLDT" prasību civillietā Nr.C68467317 pret Agni Miķelsonu par 2015.gada 12.janvāra galvojuma līguma un šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošiem. Šī lieta pašlaik atrodas izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā. Tieši šis fakts iepriekšminēto iemeslu dēļ rada SIA "RLDT" bažas un satraukumu.
Par viso šo civiltiesiskā kārtā apstrīdēto līgumu - 30.09.2013. pārjaunojuma līguma, 11.01.2015. galvojuma līguma, 12.01.2015. galvojuma līguma - iespējamu viltošanu un krāpšanas mēģinājumiem Agnim Miķelsonam krimināllietā Nr.11816008916 ir celta apsūdzība, savukārt SIA "RLDT" ir atzīta par cietušo.
Zinot Miķelsonu prettiesiskās metodes un rīcību, ar augstu ticamības pakāpi SIA “RLDT” pieļauj iespēju, ka Agnis Miķelsons, AS “Biroju Sistēmas” vai viņiem pietuvinātas personas, iespējams, centīsies izdarīt spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu, kurā notiek civillietas Nr.C68467317 izskatīšana, jo šīs civillietas izskatīšanas rezultāts ir ļoti svarīgs Agnim Miķelsonam ne tikai no civiltiesiskā viedokļa, bet arī kā arguments vai privilēģija krimināllietā Nr.11816008916, kurā viņš tiek tiesāts par šī paša 2015.gada 12.janvāra galvojuma līguma, kas tiek izskatīts civillietā Nr. C68467317 un citu līgumu iespējamu viltošanu un krāpšanas mēģinājumu.
Šādos apstākļos, ņemot vērā notiekošās tiesvedības, SIA „RLDT” ir pamats uzskatīt, ka no Miķelsonu puses ar augstu ticamības pakāpi, iespējams, tiks veikti mēģinājumi panākt sev vēlamo tiesas sastāvu un tiesvedības gaitu, un rezultātā arī tiesvedības iznākumu, iespējams, izmantojot dažādas metodes.
Lai nepieļautu korupcijas risku, Miķelsonu pazīšanos un ietekmi tiesā, lai aizsargātu SIA “RLDT” un citus no Agņa Miķelsona un AS “Biroju Sistēmas” prettiesiskām darbībām, kukuļdošanas, SIA “RLDT” vērsās ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
SIA “RLDT” tic, ka tiesneši ir profesionāļi savā darbībā, ir godprātīgi un ar nevainojumu reputāciju, strādā ar godu un cieņu un Miķelsona naudas maka biezums viņus nepiesaistīs.
Tāpat SIA “RLDT” izsaka cerību, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izdosies savlaicīgi reaģēt, pārbaudīt un novērst iespējamos korupcijas riskus šajā lietā, ja tādi būs no Miķelsona puses.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
