Iesaki rakstu: 
Uzņēmumam SIA “RLDT”, reģistrācijas numurs 40003895636, notiek tiesvedība ar AS “Biroju Sistēmas”, reģ.Nr. 40103606187, kura valdes loceklis ir Agnis Miķelsons, - viņa dēls ir bēdīgi slavenais zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem Agnis Miķelsons laika periodā no 26.08.2013. līdz 17.02.2015. bija valdes loceklis SIA “RLDT” ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi. Tāpat Agnis Miķelsons, būdams valdes loceklis gan SIA “RLDT”, gan AS “Biroju Sistēmas”, ar atpakaļejošu datumu noslēdza, iespējams, viltoja 11.01.2015. galvojuma līgumu, 12.01.2015. galvojuma līgumu un 13.09.2013. pārjaunojuma līgumu, ko iesniedza Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesā, par ko viņam ir celta apsūdzība krimināllietā Nr. 11816008916, kas pašreiz atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Realizējot savu plānu, Agnis Miķelsons savu parādsaistību nokārtošanai pret AS “Biroju Sistēmas” saņēma no AS “Biroju Sistēmas” 1 600 000 eiro, izmantojot SIA “RLDT”, kas ir cietušā statusā krimināllietā.
Var tikai minēt, ka, iespējams, tieši sakarā ar pārkāpumiem šķīrējtiešnešu pieņemtos lēmumos 24.10.2019. pēc Lursoft datiem, Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesa tika likvidēta.
Jāpiemin, ka Agņa Miķelsona dēls Mārcis Miķelsons šajā Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesā kādreiz strādāja par šķīrējtiesas tiesnesi, un maz ticams, ka izšķirot civiltiesisko strīdu, Miķelsons bija neatkarīgs, objektīvs un taisnīgs.
Turklāt Mārcis Miķelsons tiek apsūdzēts vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, piedaloties fiktīvu līgumu un citu dokumentu noformēšanā, kā arī tīši kavējot tiesas nolēmuma izpildi, veicot nekustamā īpašuma piesavināšanās mēģinājumu, tā ieķīlāšanu par labu apsūdzētās personas faktiskajā kontrolē esošajai sabiedrībai ar mērķi turpmāk panākt tā prettiesisku atsavināšanu, par ko pašlaik notiek tiesvedība krimināllietā Nr. 11816000111.
Tāpat jau likvidētajā Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesā par šķīrējtiesas tiesnesi strādāja Raivo Sjadame, kura skaļākā lieta ir saistība ar kriminālprocesu par viņa kā likvidatora darbībām ar likvidējamo Ogres komercbanku.
SIA “RLDT” vairākus gadus smagi cīnās ar reideru grupējumu, kuri vēlas atņemt SIA “RLDT” vērtīgo īpašumu un finanšu līdzekļus.
Kaut arī Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesa tika likvidēta, šķīrējtiesas lēmumi netika atcelti un joprojām ir spēkā. Sakarā ar viltotiem līgumiem, kas bija iesniegti šķīrējtiesā, SIA “RLDT” tika padarīta par mākslīgu garantu neeksistējošām, izdomātām parādsaistībām.
Lai apturētu mēģinājumus ar Mārča Miķelsona “kabatas” Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesas palīdzību izkrāpt no SIA "RLDT" finanšu līdzekļus, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem, SIA “RLDT” nācās celt vairākas prasības tiesā un vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tai skaitā policijā ar iesniegumiem.
SIA "RLDT" bija cēlusi prasību pret Agni Miķelsonu par 2015.gada 11.janvāra galvojuma līguma un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Izskatot civillietu Nr.C31255116, neskatoties uz Miķelsonu centieniem panākt sev labvēlīgu tiesas lēmumu, pēc ilgas tiesvedības un cīņas, ar augstu ticamības pakāpi, pretojoties Miķelsonu maka biezumam, tiesai izdevās tikt galā un noskaidrot patiesību par Miķelsonu prettiesiskām darbībām, un tieši tiesnese Inta Zaļā civillietā Nr. C31255116 neatbalstīja A. Miķelsona centienus un SIA “RLDT” prasību apmierināja.
Turklāt SIA "RLDT" bija cēlusi prasību (civillieta Nr.C30641516) pret SIA "Biroju sistēmas", kura valdes loceklis ir Agnis Miķelsons un Lielbritānijas kompāniju "Soleks Business LP" par SIA "RLDT" ieskatā viltota 2013.gada 30.septembra pārjaunojuma līguma un tajā ietvertā šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošiem. Šī lieta pašlaik atrodas Senātā, kur lieta nodota izskatīšanai kasācijas kārtībā.
Turklāt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir apmierinājusi SIA "RLDT" prasību civillietā Nr.C68467317 pret Agni Miķelsonu par 2015.gada 12.janvāra galvojuma līguma un šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošiem. Šī lieta pašlaik atrodas izskatīšanā Rīgas apgabaltiesā. Tieši šis fakts iepriekšminēto iemeslu dēļ rada SIA "RLDT" bažas un satraukumu.
Par viso šo civiltiesiskā kārtā apstrīdēto līgumu - 30.09.2013. pārjaunojuma līguma, 11.01.2015. galvojuma līguma, 12.01.2015. galvojuma līguma - iespējamu viltošanu un krāpšanas mēģinājumiem Agnim Miķelsonam krimināllietā Nr.11816008916 ir celta apsūdzība, savukārt SIA "RLDT" ir atzīta par cietušo.
Zinot Miķelsonu prettiesiskās metodes un rīcību, ar augstu ticamības pakāpi SIA “RLDT” pieļauj iespēju, ka Agnis Miķelsons, AS “Biroju Sistēmas” vai viņiem pietuvinātas personas, iespējams, centīsies izdarīt spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu, kurā notiek civillietas Nr.C68467317 izskatīšana, jo šīs civillietas izskatīšanas rezultāts ir ļoti svarīgs Agnim Miķelsonam ne tikai no civiltiesiskā viedokļa, bet arī kā arguments vai privilēģija krimināllietā Nr.11816008916, kurā viņš tiek tiesāts par šī paša 2015.gada 12.janvāra galvojuma līguma, kas tiek izskatīts civillietā Nr. C68467317 un citu līgumu iespējamu viltošanu un krāpšanas mēģinājumu.
Šādos apstākļos, ņemot vērā notiekošās tiesvedības, SIA „RLDT” ir pamats uzskatīt, ka no Miķelsonu puses ar augstu ticamības pakāpi, iespējams, tiks veikti mēģinājumi panākt sev vēlamo tiesas sastāvu un tiesvedības gaitu, un rezultātā arī tiesvedības iznākumu, iespējams, izmantojot dažādas metodes.
Lai nepieļautu korupcijas risku, Miķelsonu pazīšanos un ietekmi tiesā, lai aizsargātu SIA “RLDT” un citus no Agņa Miķelsona un AS “Biroju Sistēmas” prettiesiskām darbībām, kukuļdošanas, SIA “RLDT” vērsās ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
SIA “RLDT” tic, ka tiesneši ir profesionāļi savā darbībā, ir godprātīgi un ar nevainojumu reputāciju, strādā ar godu un cieņu un Miķelsona naudas maka biezums viņus nepiesaistīs.
Tāpat SIA “RLDT” izsaka cerību, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izdosies savlaicīgi reaģēt, pārbaudīt un novērst iespējamos korupcijas riskus šajā lietā, ja tādi būs no Miķelsona puses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
